Dzijas kamolos

Starp kamoliem dzīvot krāsaināk un košāk.

No kamoliem uzburt un radīt. 

Mazi kamoli un lieli kamoli.

Kamolos ietītas atmiņas.

Kamols kā piedzīvojums.

Garšīgs kamols.

Noslēpt kamolu.

Atrast kamolu.

Spēlēties ar kamoliem.

Sarindot kamolus pēc krāsām.

Kamols ar noslēpumu vidū.

Kamoli stikla plauktā.

Katru dienu skatīties uz kamoliem.

Skaisti kamoli.

Iedvesmas kamoli.

Mani 2022. gada kamoli.

 Laimīgu Jauno gadu! Mieru un veselību!

Decembris 2021

Šī gada pēdējā diena ir pienākusi! Pandēmijas gads, virtuālās komunikācijas gads, pavisam citāds gads... un noteikti arī rokdarbu gads. Domās atskatos uz šī gada laikā paveikto, atceros jaukākos brīžus, ļaujos rokdarbu priekam un ienirstu savā krāsu pasaulē. Daudz iesāktu procesu, uz adatām šobrīd kārtējie zeķu pāri, vienā plauktā izšujamie procesi un diedziņu kastes, citā - dziju ficītes. Šogad uzadīju 32 zeķu pārus, viegli, pašsaprotami, atpūšoties un iedvesmojoties, jūsmojot par krāsu salikumiem un ātru procesa rezultātu. Īpašs prieks par zaļo mētelīti - iesāku, pabeidzu un galarezultāts tik lielisks. Noro dzijas un Pāces vilnas mikslis, ļoti saderīga kombinācija. Šogad mazliet arī patamborēju un sapņoju par kādu lielāku tambordarbu. Un krustiņošana - laikietilpīgākais no rokdarbu veidiem, stundas, dienas, mēneši skrien, bet joprojām viss procesā.

Decembra kolāža. Simboliski - gaismas vairāk nekā tumsas. Un košas krāsas!

Veselību un iedvesmu Jaunajā 2022.gadā!

Uz tikšanos nākamgad, šeit un @ceitaspasaule 

Mans rokdarbu 2019. gads

Klāt šī gada pēdējā diena. Pārskatot un šķirojot šogad sabildēto, uztapa dažas kolāžas bildes. Tāds gada atskats, atskaite sev un jums, pārdomas par iecerēto, paveikto un nepaspēto. Rokdarbu gads ceitaspasaulē!

Šis viennozīmīgi ir mans zeķu gads, 25 zeķu pāri šogad uzadīti... daudz, vai ne? Gatavo zeķu kastē gan kādi pieci vairs aizķērušies, tātad, arī nākamgad adīšu zeķes! Un ļoti ceru, ka tikai starplaikos kādam lielākam projektam vai paralēli tam. 

Šogad trīs džempīši radīti, aprīlī pabeidzu spilgti košos riņķus kvadrātos, jūnija sākumā adītos zilos zigzagus un arī sarkan-zili-dzelteno pamatkrāsu tambordžempīti. Ļoti rosīgs rokdarbu jomā pavasara periods, bet tad vasara, atpūta, atelpa... rudens rūpes, vēlāk tumsa un nekas lielāks par zeķēm. Spītīgi turos pretī brillēm, negribu... bet vajadzēs, drīz. 

Krāsas šogad dažādas, košas un arī mierīgas. Man šķiet, ka dominēja zilā krāsa, kaut gan gada nogalē esmu pieķērusies lielākam adāmprojektam tumši sarkanā krāsā, bet par to šeit vēlāk (vai arī ātrāk instagramā). Joprojām jūsmoju par zilā un sarkanā duetu.

Ar īpašām sajūtām adīju šogad šo rozīgo zeķu pāri, procesu maksimāli izstiepjot garumā. Fantastiska dzija un krāsas... Šīs zeķītes esmu rezervējusi sev.

Decembra sākumā negaidīti iesāku adīt melnbaltu zeķu pāri, ar nolūku neiespaidoties krāsu izvēlē manai turpmākai dzīves telpai. Somā krāsu palete, galvā miljons krāsu kombināciju un melnbaltas zeķes adīšanas procesā. Izturēju šādi kādu nedēļu, paralēli košās strīpas aizgāja, labi, ka tikai zeķēs... ļoti patīk man adīt košas, strīpainas zeķes! Ar lielu rūpību iesaiņoju savas krustdūriena gleznas un nedaudzās lielās pašradītās segas, lai atgriežoties no jauna uzburtu savu īpašo māju sajūtu. Neplānotu pārmaiņu laiks noteikti izkoriģēs manus nākamā gada rokdarbu plānus. Sapņoju par kādu lielāku projektu, visticamāk konkrētas aprises šie sapņi iegūs pavasara pusē, līdz ar gaismas atgriešanos. Pašlaik vēlos sniegu, īstu un baltu sniegu...

Laimīgu un radošu Jauno 2020. gadu! Lai mums viss izdodas! Uz tikšanos!

Mans rokdarbu 2018

2018. gada rokdarbu stabilās vērtības:

- strīpas un košas krāsas

- joprojām rakstu savu rokdarbu blogu

- esmu instagram (biežāk kā blogā, tā ērtāk un ātrāk)

- adu (strīpainas zeķes), tamborēju (košus kvadrātiņus) un sapņoju par krustiņošanas atsākšanu...

- jūsmoju par skaistu dziju

- joprojām daudz iesāktu un nepabeigtu rokdarbu procesu

- mūsu lepnums - Pāces (Dundaga) vilna rullē

- nepārejoša Noro zīmola dzijas mīlestība

- dalos savā rokdarbu priekā, ar atklājumiem, pārdomām, iedvesmu...

- rokdarbi kā visforšākais hobijs

- kafija un kāds salds našķis darbotiespriekam

- adīklis jeb tamboris vienmēr līdzi somā

- pozitīvs noskaņojums

- suns, kurš lieliski disciplinē manu radošo haosu

Ziemassvētku zeķes, strīpainas zeķes, krāsu maiņa ik pa 5 kārtām. Krāsas nav vienkārši sarkana un balta, bet sarkanā ar gaišāk sarkanas strīpojumu, baltā ar zilpelēkiem krāsu krikumiem. Manuprāt, tieši šī krāsas odziņa ir tā, kas padara procesu un galarezultātu vēl brīnišķīgāku. Valdziņu skaits 4*15, izmērs ap 40. Man patīk gara valnīša daļa. 

Violeti dzeltenajam zeķu pārim iesākta jau otrā zeķe, līdz gada beigām arī tā būs uzadīta. Krāsu iedvesma pavisam banāla - no svētku galda, pīrādziņi un upeņu dzēriens... kas savukārt man lika aizdomāties, kur es šo interesanti dzelteno krāsu esmu agrāk redzējusi? Protams, Vincent van Gogh saulespuķes, tās izšuvu 2010. gadā... joprojām skapī rullītis, neierāmēts... šis varētu būt viens no nākamā gada noteikti izdarāmajiem darbiem - beidzot ierāmēt dažus senāk izšūtos darbiņus.

Daudz projektu vīzijās, iedomās, iztēlē... gandrīz vai rindas kārtībā izkārtojušies, vien iedvesma ir neprognozējama lieta, nav tāda stāvokļa - pa vidam vai pa pusei... Šādos brīžos adu zeķes. Mani ļoti ietekmē šis tumšais laiks, es nejūtu krāsas elektriskajā apgaismojumā, tad mazie projektiņi - zeķes ir pat ļoti ok. Šomēnes decembrī būšu uzadījusi trīs zeķu pārus. Parullēju kontā bildes un paskaitīju, ka šogad pavisam būs uzadīti 13 zeķu pāri. Viens pāris bildēs nav iekļuvis, mazliet žēl, bet tāda ir dzīve... brīžiem šķiet, ka tīmeklī jau tā pārāk ilgu laiku pavadu. Mana gatavo zeķu kaste šogad iztukšojusies, stāv plauktā tāda skumīga ar atlikušajiem diviem pāriem... bet zeķu dzijas plaukts ir pilns jo pilns. Neviļus pa ficītei vien sakrājusies jauna koša dzijas kolekcija. Prieks adīt!

Zeķu kolāžas bilde

Mans vis, vis, vis, vis, vis, vis...... ... ...  2018.gada Grand Prix projekts - Ceļojošie kvadrātiņi... īsts vasaras piedzīvojums!

Noro Cashmere Flavor color 163 un color 156, tamboradata 2.25

Tamborēto motīvu skaits 76 plus divas adītas trubiņas piedurknēm

Gandrīz aizmirsu vēl vienu stabilo vērtību - mūsu mākslīgo balto eglīti... ar Ziemassvētku rotājumu kolekciju. Tā šogad papildināta ar dažiem jauniem rotājumiem, iecerēts bija vairāk... nesanāca... kolekcija diezgan apjomīga un koša, eglītei pietiekoša, tādēļ arī trūkst motivācijas kvantitātei, laikam eglīte jānomaina uz lielāku... 

Paldies par jaukajiem komentāriem visa gada garumā! Tiksimies arī turpmāk, šeit un instagram @ceitaspasaule

Laimīgu Jauno gadu! Lai mums viss izdodas!

Par zeķēm...

15/16/17/2017

Šī gada pēdējais bloga ieraksts, protams, par zeķēm... lai tāda labi padarīta darba sajūta šodien, gada pēdējā dienā! 17 pārus šogad uzadīju, kā biju apņēmusies... novembris un decembris pagāja zeķu adīšanas maratonā. Viskrāsainākās šī gada zeķes top gada vistumšākajos mēnešos! 

Šiem pāriem strīpas veidoju ik pa četrām kārtām, mainīju kamolīšus, ja varēju, tad pavedienu pārstiepu pa kreiso pusi, bet vienalga galiņu rezultātā daudz. Lai mazos kamolīšus, kas bija palikuši pāri no citiem zeķu pāriem, izadītu abām zeķēm vienmērīgi, adīju tās reizē. Un man iepatikās šāda sinhrona abu zeķu adīšana, pat šķita,ka ātrāk tieku pie gatavā pāra!

Pēc 16. un 17. zeķu pāra uzadīšanas kaste ar mazajiem atlikumu kamolīšiem tikai pusē, taps noteikti vēl kāds košs pāris. 

Mans zeķu mīļotājs, patiesībā no viņa zeķes ir labi jāpaslēpj, visas... gan adītās, gan parastās, gan tīrās, gan netīrās... šī tik tāda pozēšana... dažreiz pat iemanās man no kājas novilkt...

Šīs varavīksnes krāsu zeķes adītas no Zviedrijā nopirktās vietējā ražojuma zeķu dzijas ficītes. Iegādājoties jau pamanīju, ka ficītē 150g, četrkārtīga, bet metrāža 150g=412m, tātad rupjāka dzija par ierasto zeķu dziju. Speciāli izvēlējos šo musturu, kas savelkas, izmērs šim pārim 40-42, biezākas zeķes un smagākas. Šīs ficītes pārpalikumu samiksēšu ar kādu turku zeķu dzijas ficītes pārpalikumu, ta arī ir mazliet rupjāka zeķu dzija. 

Ziemassvētku dienā šogad varēja lasīt gailenes! Nejauši dažas atradu mežā, speciāli gan nemeklēju vairāk.

Mana gatavo un jauno zeķu kaste pilnāka netop, tāda pustukša drīzāk 😊 arī pašlaik man kājās adītās zeķes, strīpainas, oranži zilas... vismīļākais mans adīto zeķu modelis ir tas, kuram garš valnītis - 2 kreiliski, 4 labiski valdziņi, līdz pat papēdim un pēdas virsējā daļa arī tajā pat valnīšmusturā, pieguļošas kājai zeķes. Tikai šo modeli man diezko nepatīk adīt...

Zeķu gads 2017 noslēdzies! Nākamgad gan vairs nekādas apņemšanās adīt zeķes, pietiek... laiks brīvi ļauties iedvesmai! Laimīgu Jauno gadu! Lai viss izdodas!

Mans rokdarbu 2017

Rit decembra pēdējās dienas, laiks apkopot šogad paveikto rokdarbu jomā. Tātad, tematiskās bilžu kolāžas, noteikti gaidījāt, vai ne? Jau vairākas dienas atlasu bildes un kavējos jaukās atmiņās un atkal, un atkal uzlādējos no pozitīvajām emocijām. Darboties ar krāsām un to kombinācijām, tas man ir tik pašsaprotami, kā... elpot!

Mans vis, vis, vis... mīļākais šī gada projekts, adīto sleju jakas process, vasaras saules sasildīts, jūrmalas smilšu appūsts, izlolots, apjūsmots... eksperiments samiksēt glauno japāņu Noro Flower Bed dziju ar mūsu pašu Pāces (Dundaga wool) vilnu. 

Ļoti izdevies eksperiments, lielisks galarezultāts! 

Azarts, trauksme, neziņa, šaubas, prieks, gandarījums... jakas jeb drīzāk mēteļa procesā šogad piedzīvota pilna emociju gamma! 

Ideja par šo miksli kādu laiciņu iepriekš tika nēsāta domās, arī garāks sagatavošanās periods pirms sākt, jo dažiem Noro kamolīšiem tika dota otrā iespēja, tātad vēl ārdīšanas un dzijas iztaisnošanas prieks... Ar gatavo jaku mugurā esmu saņēmusi ļoti daudz komplimentu... paldies!

Spirgts, svaigs, atvēsinošs, veldzējošs, mitrs, atspirdzinošs, atpūta, pārtraukums, veldze, vēsma, atdzimšana, prieks, svētki, spēle, pludmale, caurspīdīgs, tīrs, gaišzils, debesis, jūra, ūdens, dzirkstīt, romantika, sapņot, brīvība... 

Alize bella kokvilna četras dzijas ficītes plus viena jaukta sastāva Alize ficīte.

Adīto kvadrātu forma nesanāca ideāla, viens stūris detaļām nobeigumā bija redzami izstiepies. Gala risinājums pavisam slinks un vienkāršs, mēģinot adījumu vēl vairāk nostiept, proti, no sērijas, kā defektu pārvērst par efektu, plus pietamborēts trīsstūris vēl neregulārākai formai, kakla izgriezums atstāts bez apdares... 

Esmu šovasar tikusi pie viena forša vasaras topiņa, kas tapis paralēli citiem projektiem jūnija mēneša garumā. Un šoreiz tapis īpaši viegli un raiti, bez piepūles, bez kalkulēšanas, bez ārdīšanas...  šīs vasaras visvairāk valkātais brīvdienu topiņš!

Kad man atkal ļoti sakārojas patamborēt, tad, protams,  Granny square...

Viens pabeigts senāks motīvu darbiņš, viens milzīgs uztamborēts jauns kvadrāts.

Varu tamborēt jebkur... arī  pie jūras, mazos atsevišķos kvadrātiņus jo sevišķi ērti... var sēdus, guļus vai stāvus, var pat bradājot pa ūdeni, ja dzijas ficīte maza, to jāaizāķē aiz peldkostīma un uz priekšu! Jūra... atvaļinājums, pilnīga atpūta... un pa smuko tambori staipīt līdzi... mani sen vairs neuztrauc tāda publiska rokdarbošanās, sevišķi pēdējā gada laikā jūtu ne vien sev pievērstu uzmanību, bet saņemu pat daudz komplimentu, uzmundrinājumu... un dažreiz es neesmu viena tāda publiskā tamborētāja... tamborēt ir tik aizraujoši! 

Ļoti uzlādējošs un iedvesmojošs šis tamborēšanas process, vēss un smalks, lielisks! Sasmelties vasaras krāsas, koši zilais, dzeltenais, sarkanais... acis žilbst no saules un krāsu košuma!

Jo karstā laikā neiespējami adīt ar vilnas dziju... 

Mans bīgls un manas tamborētās segas, tas nav savienojams, pašlaik noteikti nē, kamēr vēl jauns un traks...  bet pozēt gan manam džekam patīk...

15. augusts - prieka, azarta un pozitīvu emociju pilna Granny Square diena 2017. Šogad ceturtais gads pēc kārtas. Visus interesentus  Susan @suregal27  aicināja nofotografēt un ievietot tiešsaistē tamborēta vecmāmiņas kvadrātiņa bildi, pievienojot birkas #grannysquareday2017 vai #grannysquareday, lai vēlāk varētu veidot virtuālas kvadrātiņu segas. Un veidot tās varēja jebkurš, es arī pamēģināju, un tas nemaz nebija sarežģīts process, visgrūtāk bija atlasīt kvadrātiņus, proti, izvēlēties, jo to bija tik daudz un tik dažādi, gan musturi, faktūras, krāsas.

Šīs aktivitātes notika iekš  instagram, tādēļ saņēmos un šī gada augustā beidzot uztaisīju savu instagram profilu: @ceitaspasaule

Izmantojot iedvesmas un azarta mirkli, mazliet aiztamborējos... es mīlu tamborēt kvadrātiņus, man patīk pats process, tai skaitā arī galiņu ielocīšana, un patīk spēlēties ar krāsainajiem kvadrātiņiem procesa gaitā. Aizspēlējos līdz divu... es ceru spilvenu... uztamborēšanai, proti, 5*5 kvadrātiņi reiz 2, tātad, azartiski uztamborēju veselus 50 mazos kvadrātiņus!

Blogs šogad nav atstāts novārtā, nē, nē... tas ir kā rokdarbu arhīvs un mana dienasgrāmata vienlaikus, kaut piedalos daudzās aktivitātēs iekš instagram, bieži tur publicētās bildes pārpublicēju arī blogā, ietērpjot tās vārdos par tā brīža izjūtām, emocijām, piedzīvojumiem... 

Pāces vilna (Dundaga wool) rullē! Pārsteigums katrā kamolā! Piedzīvojums turpinās... pilna kaste ar izmazgātiem kamoliem!

Granny Square dienā 2017 saņēmu virtuālu uzaicinājumu uztamborēt vienu vai vairākus kvadrātiņus. 16 mani tamborētie kvadrāti no Pāces vilnas devās uz Nīderlandi. Tas ir  mans ieguldījums pasaulē lielākās tamborētās segas tapšanā. The Biggest Crochet Blanket  in the World 2018 

informācija instagram šeit: @ggdw2018 

un vēl  www.facebook.com/GGDW2018

Maksimāli un mērķtiecīgi sasmelties iedvesmu iekš instagram un sākt adīt vienu foršu strīpainu šalli. Šī gada pārsteigums - uzadīt vienu metru nedēļā... aizraujošu metru... ir iespējams!  

Paldies @vyazhu_teplo par iedvesmu strīpainajam! 

Strīpainā šalle top kā pārsteigums, miksē un miksē kamolu krāsas, bet tāpat iepriekš skaidri nav paredzams, kā sastrīposies visas krāsas savstarpēji kopā...

300 g vienkārtīgās vilnas dzijas, tas ir apmēram viena fice, tikai no vienas fices tik koši strīpains nesanāks, tātad vajag vismaz 3 dažādu krāsu fices, bet tikai pa kamolam no katras... un ja vēl kāds niecīgs kontrastējošs kamolītis no citiem projektiem aizķēries... un no galiņiem nav jābaidās, to nemaz tik daudz nesanāk.

Iepriekš neiedomājos, ka es varētu apņemties uzadīt šogad 17 pārus zeķes... bet izaicinājums tika pieņemts, 2017-tajā 17 pāri, izklausās ļoti jauki un saderīgi. Sīkāka informācija, linki uz dalībnieču blogiem, bildītes ar daudz, daudz zeķēm... acu pakārdināšanai un iedvesmai šeit Andrea Karminrot blogā:

17-socken-macht-wer-mit

Esmu adīju zeķes visu šo gadu, man pat ir tāda uzadīto zeķu kaste iekārtota... tajā tiek uzglabātas jaunās gatavās zeķes, bet no tās tiek regulāri pa pārim vien arī izņemtas... regulārs apmaiņas process! Man patīk adīt zeķes, ērti līdzi paņemt adāmo, un manējās košas, prieks tādas adīt, košām īpašus musturus nevajag, jādomā vai jāskaita procesā nekas nav. Zeķu adīšana kā īsts relax starp nopietnākiem projektiem.

Kolāžas zeķu bildē nav iekļuvuši visi šogad uzadītie pāri, pašlaik adu piecpadsmito un esmu iesākusi sešpadsmito pāri. Līdz gada beigām dažas dienas vēl ir, 17 pāri būs šogad uzadīti!

Vēl jau šogad tapušas dažas šalles, cimdi, pāris iesākti un nepabeigti projekti, arī daži krustiņi sakrustiņoti sīkdarbiņos, miljons ideju galvā, mazliet skaistas dzijas nopirkts jauniem projektiem, daudz skaistas dzijas izdevies apčamdīt, tik pat daudz interneta lapās iepazīt un apjūsmot... Papētot bloga statistiku, redzu, ka vairāk interesē tie bloga ieraksti, kuros kāda shēma vai apraksts publicēts, vai norādes, kur tos atrast. Es jau pati arī nereti palasu savas senāk publicētās ziņas, lai atsauktu atmiņā kādas norādes uz shēmām, vai adatas rupjumu konkrētai dzijai... Paldies par jūsu jaukajiem komentāriem! Tiksimies šeit arī turpmāk un arī instagram @ceitaspasaule

Manas ieceres - nākamgad noteikti pabeigt kādu nepabeigtu rokdarbu projektu, sapņoju par kādu smalkāku tambordarbu, gribētos arī kādu ikdienas džempīti sev uzadīt... iedvesmu jau nevar prognozēt un tā nav ieplānojama... vienkārši ļaušos iedvesmai!

Lai jaunais gads ar košām idejām bagāts, lai patiess prieks un gandarījums tās īstenot, lai viss iecerētais izdodas!

Divdesmit sestais decembris

Sākusies šī gada pēdējā nedēļa. Mazliet skumji, jo bija iecerēts vēl šogad tik daudz paspēt izdarīt, bet diemžēl dzīve ievieš savas korekcijas. Un tad visi plāni pajūk... un vēl manai labsajūtai ļoti pietrūkst saules, šis tumšais, miglainais, lietainais laiks.... nav iedvesmojošs... Brīvdienās palasīju bloga šī gada ziņas uz atpakaļ, ar nolūku pieķerties gada atskata kolāžas bildīšu gatavošanai, tas tāds apcerīgs, laikietilpīgs process, atgriezties atmiņās un to dienu notikumos visa gada garumā... vēl jāpameklē bilžu krājumos kāda nepublicēta bilde, pamazām top... Man patīk arī googles fotoattēlu funkcija - atklājiet šo dienu no jauna, piemēram, pirms trim gadiem... it kā šķirstītu fotoalbumu... Un tad atceros, ka tik sen neesmu drukājusi nevienu bildi, jāsaņemas un jāsaveido vismaz viens fotoalbums... pēdējā laikā man tik ļoti pietrūkst brīva laika tādiem darbiņiem, kas it kā nav steidzami, kurus var atlikt mazliet, un vēl mazliet, un vēl atlikt... un tie krājas. Viens no lielākajiem atliktajiem - mans nepabeigtais tamborēto sedziņu aizkars, pašlaik izvilkts no skapja, atkal un atkal priecājos par krāsām un nodarbojos pamazām ar  galiņu ievilkšanu, to ir tik daudz... ceru, ka šonedēļ, tas ir šogad, pabeigšu un pielikšu pie loga...  un man ir palīgs... kopš mūsmājās ir suns, man ir vēl mazāk laika rokdarbiem... un siltāks skapis ar segām, tamborētajām...

 

Bet manā zeķu dzijas kastē atradās vēl viena ficīte interesantās zeķu dzijas - sastāvs uz etiķetes - 93% Polyacril, 7% Polyester, 100g =  430m, un vāciski rakstīts, ka īpaši ieteicama cilvēkiem, kuriem ir alerģija no vilnas, elastīga, tādēļ īpaši labi tur formu. Vienu zeķu pāri biju uzadījusi pērn no košās ficītes, bet šī ir tāda melnbalti pelēkzilos krāsu toņos. Šoreiz paņēmu smalkākas zeķu adatas - Nr.2, adīju valnīšu rakstā (2 kreiliski, 4 labiski). Un sapratu uzreiz atšķirību no iepriekš adītā zeķu pāra, šī ir domāta kā elastīgā dzija, kurai tieši vajag izvēlēties pieguļošo valnīšu musturu un mazliet smalkākas adatas. Man milzīgs prieks, ka tomēr sadraudzējos ar šo neparasto dziju. Un daudz nedomājot, nolēmu pērn adīto zeķu pāri izārdīt un pāradīt to vēlreiz, lai piedzīvotu šīs dzijas tikko atklātās (un uz etiķetes izreklamētās) lieliskās īpašības - mīkstumu, elastību un lielisku formas noturību!

Interesants salīdzinājums abām zeķēm, kājas izmērs apmēram 39, valdziņu skaits nemainīgs 4*15, bet apakšējai košajai labiskais adījums un zeķu adatas Nr.2.5, augšējai pelēkajai zeķu adatas Nr.2.0 un valnīšu raksts. Vienu košo zeķi labiskajā adījumā jau izārdīju, var redzēt satītajā ficē, otru arī vēlāk izārdīšu. Nojaušu, ka uzadīsies arī trešais pāris, jo no katras 100 g ficītes paliek dzija pāri, tad nu sakombinēšu no abām pārpalikušajām kaut ko strīpainu. Nākamreiz nodemonstrēšu zeķes uzvilktas kājās. Diez, šī dzija ir vēl nopērkama veikalā? Tumšajam laikam koši procesi!

Lai darbīga pēdējā šī gada darba nedēļa!

Desmitais decembris

Sveiciens decembra sestdienā! Atkal jau viss sniegs nokusis, kaut meža ceļi vēl ledus klāti. Un labi ka tā, jo nesabridu dubļos kājas garajā pastaigā. Kopš mums ir suns, mums ir arī šādas ikbrīvdienu pastaigas uz mežu. Tas ir lielisks ieguvums manai labsajūtai (ne tikai fiziskajai), agrāk laiskā decembra brīvdienā pirms pusdienlaika no mājas degunu neizbāztu... un noteikti nepiedzīvotu dažas jaukas sastapšanās, izpaliktu interesantas sarunas ar nepazīstamiem sarunu biedriem, noteikti nepapriecātos par ledus zvaigznītēm, ļoti, ļoti.... daudz  tādām trauslām zvaigznītēm šorīt uz meža ceļa, brīnumains skaistums zem kājām, un priežu stumbri no lejas tik melni, slapji, izskatās it kā apdeguši pirmajā acu uzmetienā, brīnišķīga sestdienas rīta ainava. Mežs kluss, bet ne es vienīgā pilsētniece ar suni mežā, un tikai tagad es sāku tā pa īstam apjaust lielo priekšrocību pilsētas dzīvei meža tuvumā.

 

Motīvu tamborēšanu šallei esmu pabeigusi, uztamborēti 33 motīvi, ļoti krāsaini, gaisīgi, koši, tagad galiņu ielocīšanas prieks. Un jau domāju par motīvu savienošanu, gribu vēl šogad pabeigt iesākto. Košais tamborējums atsauc atmiņā pavasarī un vasaras sākumā manu tamborēto aizkaru no sedziņām, kuru toreiz nepabeidzu, un tagad tā vien niez rokas to izvilkt no kastes un pielikt punktu. Atkal man pilna palodze ar orhidejām, tās izdzinušas jaunus ziedu kātus ar milzumdaudz pumpuriem, būs skaisti, kad atplauks, un košais aizkars šajā salīdzinoši tumšajā laikā ik dienas tad mani iedvesmotu jaunam krāsu priekam. Mērķis skaidrs, tagad tik jāpieliek mazliet pūles (neielocītu galiņu jūra!!!) tā īstenošanai. Lai man izdodas!

Lai viss iecerētais izdodas! Jauku rītdienu!

Dzija un žurnāls

Mans burvīgais pirkums... tik krāsās skaistu dziju vienkārši nav iespējams nenopirkt... dzijas sastāvs gan varētu būt labāks, bet tad jau arī cena būtu augstāka, toties šoreiz nesanāca pa dārgo, domāju, ka nopirktie 700g pietiks vienai košai jakai. Speciāli izvēlējos dažādu krāsu salikumu fices... tā, lai raibāk un vēl košāk. Vēlāk arī atradu dzijas ražotāja mājaslapu:

falkgarn - leonore

Pavisam nejauši vienā no garajām pastaigām, tajā dienā, kad ik pa laikam lija vai sniga slapjš sniegs, izdevās ieraudzīt kādu ļoti jauku un diezgan palielu audumu, dzijas, diegu... utt... manai sirdij tuvu hobijveikalu, prieks milzīgs... dažas telefonbildītes ieskatam, uzkavējos veikalā gana ilgi, izpētīju dziju plauktus, audumu pārbagātība, bija arī izšūšanas lietas, DMC diegi, ļoti daudz lentīšu, pogu... arī šujmašīnas, paliels haoss gan visā veikalā, gan kastes pa grīdu, gan plaukti ļoti tuvu viens otram, pircēju arī diezgan daudz, pie kases pat rinda! Ekskluzīvā gala dzijas gan nemanīju, bet ļoti daudz kokvilnas lielās ficēs un ļoti dažādās krāsās, vasarā varētu būt aktuāli. Cenas - mazliet dārgāk kā pie mums... Es tur jutos tik pasakaini labi!

 

Pēdējā bildītē pirms došanās pie kases, es neizskatos vairs tik ļoti laimīga, kā ienākot veikalā, jo biju jau nogurusi no visa bagātīgā veikala piedāvājuma (tas viss bija par daudz vienas dienas apmeklējumam), kaut gan šo dziju izvēlējos uzreiz, jau tikko ieraugot. Mazliet misēklis un liels pārsteigums sanāca maksājot, jo man kronas makā tik pat kā beigušās, vien euro un bankas karte... un izrādās, ka šajā veikalā (liels veikals tomēr) ar karti norēķināties nav iespējams... Paldies laipnajam pārdevējam (vīrietis ļoti cienījamā vecumā), kaut kā abi angliski sarunājām, ka varēšu samaksāt euro, bet atlikumu gan man izdos kronās...  

Handarbete Julmagasin 2016

Par žurnāliem - vai nu man šoreiz nepalaimējās būt īstajās vietās, bet man ceļā trāpījās vien žurnāli zviedru valodā, tos, kas nebija iepakoti, lielākoties gan ne rokdarbu žurnālus, izšķirstīju lielveikalā vai preses veikaliņos, bet beigās tomēr nopirku vienu rokdarbu žurnālu (Ziemassvētku izdevums, zviedru valodā), kas bija iepakots un tādēļ neapskatāms. Ziņkāre, pirmkārt, kas iekšā, jo no žurnāla vāka noprotams, ka tajā būs no dažādu rokdarbu veidiem pa druskai, no iepakojuma sāna manīju arī piegrieztņu lapas, otrkārt, vēlējos kaut kā noķert Ziemassvētku gaidīšanas sajūtu, šogad man tā netveras joprojām, pat tagad arī mājās esot, treškārt, man patīk žurnāli ar skaistām bildēm un jaunām idejām, ceturtkārt, Zviedrijā žurnāli ir dārgi, apmēram 9 euro mūsu naudiņās, tādēļ vairāk kā vienam gabalam nevēlējos tērēt... nudien, šis ir klasiski skaists Ziemassvētku žurnāls, šķirstu, priecājos un iedvesmojos kādas idejas realizācijai... un tieši tagad ir īstais laiks... (mana Marta jau ir izvilkusi diegu kasti un brīvdienās krustiņoja Ziemassvētku rotājumus, un tas jau nekas, ka mājturības stundai, bet es kaut kā joprojām cīnos ar vīrusiem un esmu iestrēgusi iedvesmas meklējumos...)

Lai jauka un iedvesmas pilna šī darba nedēļa!