sestdiena, 2012. gada 27. oktobris

Process bezgala lēns...

Ievilcies šis process, nekādi nevaru vien piebeigt vienu nieka džempīti labiskajā adījumā. Esmu tikusi līdz otrās piedurknes valnītim, pieadu valnīša rakstu kā zeķi uz četrām adatām jau gatavajai piedurknei,  vēl palikusi apkakle, bet toties esmu ietamborējusi vai ielocījusi gandrīz visus daudzos dzijas galiņus. Visas vīles satamborētas no ārpuses, vīļu daudz, jo adītas atsevišķas labiskās strēmeles. Kaifoju par krāsu salikumu un krāsu laukumiņiem, kas izveidojušies slejās, nevis strīpām, kā adot parastajā platumā. Darbietilpīgs process, lēns un tik ļoti ievilcies garumā. Domās jau esmu pie nākamā projekta, bet to rādīt publiski pagaidām nedrīkstēšu, esmu pieteikusies būt par rūķi bērnu dāvanu pārsteigumu projektā, šogad man jāsarūpē dāvanas trīs paklausīgiem bērniem. Darba daudz, bet Ziemassvētki vairs nav aiz kalniem....
 
Satamborētās vīles un krāsu laukumiņi, fragments no pleca daļas un piedurknes:
 



Šī bildīte no pagājušās nedēļas nogales - zelta rudens pagalmā:



Bet šī tapusi šodien, ziema pagalmā:

 
Ar siltiem sveicieniem vēsajā laikā!
Jauku nākamo nedēļu!
 
 
 

svētdiena, 2012. gada 21. oktobris

Krāsainais rudens


Tik krāsains šis rudens manos rokdarbos!


Šodien nemaz nav noskaņojuma darboties ar adāmadatām, skatos Martas krustiņošanā un priecājos, tik veikli viņa šuj, mazie krustiņi tādi skaisti un vienādi! Mācu viņai šūt backstich, arī shēmā to nolasīt. Un man pašai tik ļoti sakārojās pakrustiņot. Mīlu brīvdienas!
 
   

piektdiena, 2012. gada 19. oktobris

Par iecerēm... un kas no tā visa beigās sanāk


Fragments no mana violeti zilā adījuma, krāsas vakara saulītē kļuvušas siltākas, man ļoti patīk šis krāsu salikums.


Sākumā bija iecere uzadīt vesti, ak, nē, pašā sākumā nopirku šo Noro krāsu salikumu ar domu par tamborētu jaku, vēl vienu jaku citās krāsās un ar citu musturu, esmu ļoti iemīļojusi savu Noro tamborēto jaku. Bet ir tikai viens mīnuss manai jakai, to grūti ir pavilkt kaut kam apakšā, piemēram, tagad zem mēteļa vai ziemas jakas. Tas gan atkarīgs no apģērba formas, nepiestāv manai figūrai tādi trikotāžas izstrādājumi, kas cieši piekļaujas. Jaka ir gana brīva piedurkņu daļā, tai ir tāda jauka, bet tomēr nepiemērota zem kaut kā vilkšanai apakšā, apkakle. Tas nozīmē, ja es no violeti zilās dzijas tamborētu jaku, tad man būtu jāgaida siltāks laiks, piemēram, pavasaris, lai varētu to nēsāt ikdienā, bet Noro krāsu salikums šoreiz ir tik kārdinošs, man nav pacietības gaidīt līdz pavasarim. 
Tātad pirmā iecere - tamborēta jaka, iecere par to tiek atlikta līdz siltākam laikam.
Otrā iecere - adīta veste. Modeli izvēlējos no rudens žurnāla Verenas, ļoti uzrunāja vienkārša adīta labiski un sviķelī vestīte, ar sapītu pīni no trīs uzadītām strēmelēm priekšpusē. Biju ieplānojusi to adīt tādu, lai varētu nēsāt ikdienā, arī aukstajā laikā pavelkot zem virsdrēbām. Neveiksme - iecerētais rezultāts ļoti atšķīrās no uzadītā, sapinot strēmeles, izrādījās, ka zaudēju skaisto  zaļgano pavedienu, tas paliek apakšā, bet mugurpuses uzadītais gabals izskatījās tik ļoti strīpains un tāds... dīvains pēc formas, kaut gan noraukumus veidoju tieši tādus kā aprakstā. Nopirktā dzija diezgan daudz solījās palikt pāri. Nepatika man rezultāts, bet es guvu lielisku redzējumu par to, ko tad es īsti vēlos. Adīt atsevišķās strēmeles bija ļoti aizraujoši, adīju tās pa vienai, uz īsajām adatām, arī krāsu pārejas izkārtojās ļoti harmoniskas, ne miņas no strīpām, drīzāk tādi kā krāsu laukumiņi. Šo ideju paturēju prātā, pamēģināju šīs strēmeles savienot satamborējot no labās puses, izdevās, super, tas ir lieliski! Bet atkal neveiksme ar izmēriem, sapratu, ka trīs strēmeles vien kopā satamborētas ir par šauru mugurpuses vai priekšpuses gabalam, kā arī tās ir par platu vienai priekšpuses daļai, gadījumā, ja galarezultāts būtu jaka vai veste ar aizdari. Ar smagu sirdi, bet gaišām domām par to, ka zinu, ko un kā es adīšu, jaucu visu ārā. Iepriekš gan saskaitīju un sarēķināju valdziņus jaunajam adījumam. Arī otrā iecere par vesti tiek atlikta līdz piemērotas dzijas nopirkšanai šādam modelim.
Trešā iecere - adīts džemperis. Secināju, ka man nav neviena pašas adīta rudens - ziemas sezonas džempera, skapī vien tikai veikalā pirktie. Tie daži senāk adītie neskaitās, vai ne? Tagad atkal adu strēmeles, pareizajā platumā, galarezultātā ir piecas - satamborētas atsevišķi adītas joslas. Iespējams, ka būs atlocītā apkakle, par to vēl padomāšu, dzijas ir ļoti pietiekoši (sākumā taču bija doma par tamborētu jaku!). Vēl domāju arī par piedurknēm, vai tās adīt, ļaujoties strīpām piedurknes platumā, vai arī kombinēt no divām satamborētām atsevišķi adītām joslām. Piegrieztne pa vienkāršo, vien ievēroju plecu līnijas slīpumu un noraucu pakāpeniski valdziņus kakla izgriezumam. Piedurknes būs klāt pa taisno, pieaudzēšu tās pakāpeniski platumā.
Izmērs 44-46 (manējais), vienai atsevišķajai joslai 24 valdziņi platumā, adāmadatas Nr.3,5.
Pašlaik ir uzadīts džempera mugurpuses gabals, tūlīt pabeigšu adīt arī priekšpuses gabalu, tad pieadīšu abām daļām valnīšu daļu un sākšu piedurknes. Priekšā vēl divas brīvas dienas, varbūt tikšu līdz galarezultātam.
Lai jaukas brīvdienas!
 

svētdiena, 2012. gada 7. oktobris

Sarkans, zils ... tik krāsainas brīvdienas

 
 
Sarkanā zigzag jaciņa pabeigta, izlietoju apmēram 250 g Noro (precīzi nenosvēru) un 2 ficītes kidmohēru. Jaciņas process kā pa kalniem - straujš starts un lēns finišs. Ļoti patīk mīkstā jakas apdares maliņa, tik garlaicīgi bija to adīt, bet rezultāts ir tik patīkams. Jakas modelis no augusta Sabrinas. Pagaidām esmu apmierināta ar rezultātu, tad jau redzēs, kā šī dažādo dziju kombinācija uzvedīsies nēsājot ikdienā.
 

 
Izskatās, ka nepieciešams atkārtot tvaicēšanas procesu, tāda mazliet paburzījusies izskatās bildēs mana jaciņa, laikam no lēnā kopā tapšanas procesa, šodien tikai piešuvu sarkano malu, gludināju (tvaicēju) iepriekš, kad sašuvu vīles kopā.
 
 
 
Bet mans nākamais violetzilais projekts ir atgriezies sākumpunktā. Adīju visu nedēļu, lēnām pa vakariem, pēc darba pie tv, pirmā bildīte ar mazo zilo pagalma mašīnīti stūrī (saskatīju to nejauši iekļuvušo objektu bildē vien tagad datorā) ir pagātne, tas bija no rīta, tagad vakarā viss process ir atkal kamolos. Tā mēdz gadīties... diemžēl. Bet esmu uz pareizā ceļa, man noteikti izdosies iecerētais. Ļoti skaista šī krāsu kombinācija, negribu to sačakarēt ar nepareizi izvēlētu modeli. Otrā bildīte tikko tapusi, ar zibspuldzi, tādēļ krāsas tajā tādas neīstas.
 

 
Prieks par šonedēļ nopirkto zeķu žurnālu (Narvesen kioskā), šis žurnāls (tāpat arī iepriekšējais) iedvesmo ķerties pie zeķēm, arī dziju rudenīgās krāsās esmu piemeklējusi. Bērni grib jaunus cimdus, tik daudz vēlmju šoruden, bet rokas man tikai divas un tik maz laika rokdarbiem.
 
 
Rīt atkal uz darbu. Lai jauka nākamā darba nedēļa!

pirmdiena, 2012. gada 1. oktobris

Violeti zils process

Jauns process, šoruden radusies vajadzība pēc īsas, siltas vestes, azartisks sākums piektdienas vakarā, bildēts svētdienas rīta saulītē, priecājos par šo Noro krāsu salikumu. Nopirku jaunus īso adāmadatu komplektus, koka, ar domu par maniem adīt nepabeigtajiem sešstūriem, ar domu par kādu cepuri aukstajam laikam, lieliski noder arī šai vestei. Par vestes modeli vēlāk.
Joprojām domāju par zeķēm, arī tamborētām zeķēm, bet pietrūkst laika šo domu realizēšanai.




Sveiciens oktobrī!
Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...