Augusta kvadrātiņi

Augusts - kvadrātiņu mēnesis! Atkal 15. augustā visi interesenti tika aicināti uztamborēt, nofotografēt un ievietot tiešsaistē tamborētus kvadrātiņus. Starptautiskā tamborēto kvadrātiņu diena jeb #grannysquareday2018 aizvadīta - gan tamborējot kvadrātiņus, gan spēlējoties ar uztamborētajiem (saviem), gan virtuālās kvadrātiņu segas (atlasot un izmantojot publicēto kvadrātiņu bildes) veidojot! Virtuālā ballīte notiek iekš instagram, iespēja gūt milzumdaudz īstu un nevirtuālu pozitīvu emociju, jaudīgs enerģijas un iedvesmas lādiņš rudens cēlienam. Un visa šī jautrība šogad iekrīt mana atvaļinājuma laikā, par to dubults prieks! 

Šogad bija plāns satamborēt kaudzīti dažādu musturu un dažāda lieluma kvadrātiņu, no plaukta laicīgi izņēmu pāris tamborgrāmatas, sameklēju un atzīmēju ar līmlapiņām iepatikušos motīvus, no dārgumu lādes atlasīju dažas iesāktas dzijas ficītes... un aiziet! Pirmo uztamborēju zvaigznītes (Star Flower) motīvu nr. 15 no Betijas Bārndenas (Betty Barnden) "75 tamborēti ziedu motīvi" grāmatas (tur atrodamas gan shēmas, gan apraksti vienlaicīgi), tad tādu pašu nākamo, tad vēl vienu ... un aizrāvos ar šo motīvu. Uztamborējās deviņi motīvi, kas savienoti veidos spilvena dekoru. Pagājušajā gadā aizrāvos ar klasisko kvadrātiņu tamborēšanu, arī tamborēju ar domu par spilvenu kā galarezultātu. Lieliski, tagad vien atlicis tāds sīkums - jāsameklē trīs spilveni, ko izdekorēt!

Pašlaik instagram #grannysquareday2018 ne tikai virtuālo kvadrātiņu birums, bet arī virtuālo kvadrātiņu segu kombinācijas. Spēlēties ar šiem kvadrātiņiem ir tik aizraujoši, nevajag tamborēt vairākus mēnešus, lai tiktu pie rezultāta veidošanas. Es pirmos atlasīju savus mīļākos dzeltenos vai ar dzeltenu akcentu - ļoti saulainai kompozīcijai, tad nākamie sekoja atlasītie zilzaļie, kas savienoti finālā tika ar zaļas krāsas atstarpēm (iedomājamies - kā satamborēt ar zaļas krāsas pavedienu), tad dzima doma par melnbaltajiem (to šķiet bija visvieglāk izdarīt, jo melnbalto bija daudz, kaut sākumā tā nudien nedomāju, bet... melno gan nav...). Tas bija ļoti, ļoti interesanti, es pati melnbaltu segu diez vai uztamborēšu, manējās ir krāsainās, raibās, košās! Un tad sakārojās pieķerties sarkanajai - atkal pārsteigums, jo tādu vienkārši sarkanu kvadrātiņu bija ļoti maz, tādēļ pievienoju sarkanā nokrāsas un košus akcentus. Un galarezultātā sanāca virtuālā gadalaiku sega - ziema, pavasaris, vasara, rudens.

Paldies ikvienam par iedvesmu, paldies par virtuālajiem kvadrātiņiem!

Laiks šovasar lutina - jūra, jūra un atkal jūra! Un tad pludmales vieglie darbiņi, piemēram, galiņu ielocīšana... Arī topošā džempīša kvadrātiņus savienoju, galiņus ielocīju, pašlaik sabremzējos ar piedurkņu adīšanu.

Mazliet matemātikas - vienai stāva daļai 4*7 = 28  +5+3 = 36 kvadrātiņi 

36*2 = 72 kvadrātiņi (kopā abām stāva daļām) + 4 (slīpajiem pleciem) = kopā savienoti 76 kvadrātiņi

Piedurknes būs garākas kā pašlaik šajās  fotogrāfijās, esmu iesākusi adīt otro... uz vienas adatas 24 valdziņi, divi labiski, divi kreiliski, it kā nekā sarežģīta, vien mazliet garlaicīga tāda trubiņu adīšana. Lejas daļu esmu iecerējusi nedaudz pagarināt, pietamborēšu dažas rindas no tumšākā baklažān-sarkanīg-brūn-fuksiju kamola, tad vienlaicīgi arī smuka apdares maliņa izveidosies.

Atvaļinājums ir tas foršais laiks, kad ir iespējams nodarboties ar daudz neikdienišķām lietām, šovasar tiku pie jaunas fotogrāmatas - adījumi, strīpas, zeķes - pati iemanījos saveidot no blogā atrodamajām savām rokdarbu fotogrāfijām. 

Laiks atgriezties ierastajā ikdienas ritmā, šī bija ļoti koša vasara! Lai jauka rītdiena!

Vasaras krāsas - jūlijs

Manas labās rokas rādītājpirksts sāpēja vairākas dienas... pēc lielās ārdīšanas. Tamborētā jaka kārtējās mazgāšanas laikā bija pavisam zaudējusi formu un ļoti izstiepusies garumā, kreisās priekšpuses agrāk salāpītais, ar somu iznēsātais, caurums atkal bija kļuvis par nelielu caurumu, mazliet gan ar nobīdi citā vietā... pie tam šovasar  šo jaku nebiju uzvilkusi vēl ne reizi... sapratu, pienācis laiks tai pārtapt... Iedvesma ārdīšanai gan nenāca ilgi. Jaka mīļa un ļoti daudz nēsāta, uztamborēta pirms... vairāk kā sešiem gadiem! Šeit:

2012. gada februāris - tamborēta Noro jaka

Intuīcija pareizi norādīja, būs grūti... Apdares aptamborējumu praktiski pat netinu kamolā, pavediens trūka un trūka ik pa dažiem centimetriem, dzija nesājot ļoti savēlusies piedurkņu galos, visai jakas apakšmalai, arī kakla rajonā... bet tālāk lielās detaļas bija ok, izņemot priekšpuses kreisā sāna detaļu, tur arī krietna kaudzīte saraustīta pavediena, to nebija vērts pat kamolā tīt.

Neredzamais aizkadra darbiņš (izārdīšana, pavediena iztaisnošana, kamolos satīšana) lai izpaliek, dzija tiek sagatavota pārtapšanai! Paspēlēšos ar Noro, krāsu kombinācija daļēji sakrīt ar maniem uztamborētajiem kvadrātiņiem. Jaunajam projektam noteikti miksēšu ar Pāces vilnu, pārbaudīta saderība!
Kādēļ ārdīt? Vienkāršāk būtu nopirkt jaunu dziju un adīt. Protams, ka tā būtu vienkāršāk, ja vien šī nebūtu ...  lieliskā Noro dzija (Flower Bed 35% silk, 35% kid mohair, 30% wool).... tik kārdinoša, dārga un grūti sadabūjama... kvadrātiņi savukārt tamborēti no smalkāka Noro pavediena - Cashmere Flavor (60% rayon, 35% nylon, 5% cashmere).

Ja par kvadrātiņiem, tad šis tamborprojekts ir īsts vasaras piedzīvojums. Ceļojošie kvadrātiņi... pirmie uztamborēti Zviedrijā, turpinājums top mājās, projektam nepieciešams uztamborēt diezgan daudz kvadrātiņu, tādēļ tie ik brīvbrīdi ir manā somā. Viegli, aizņem maz vietas, ar tiem ir tik iedvesmojoši paspēlēties, tik burvīgas vasaras krāsas. Pateicoties valdības lēmumam, brīvdienās čakli izmantojām 3+ karti un izdevību dažas dienas braukt pa Latviju starppilsētu autobusos bezmaksas, kvadrātiņi kopā ar mani pabija Ventspilī, Cēsīs un Liepājā. Šoreiz tamborēju zaļi zili dzeltenos... kādas krāsas pavediens no fices, tādi mani kvadrātiņi. Un no sirds baudījām šo neplānoto atpūtu!

Ventspils šovasar pārsteidza ar rozēm, dažādās pilsētas vietās pasakaina rožu smarža, un dažādās krāsas... ne tikai ierasti sarkanā, laiks saulains un vienā dienā var paspēt tik daudz - gan viduslaiku pili un dārzu izstaigāt, ar bultām lielākoties mērķī netrāpīt, baudīt nesteidzīgu pastaigu pa Ostas ielas promenādi, mols šovasar slēgts rekonstrukcijai, pilsēta bez burzmas, bez tūristu pūļiem, brīžiem šķita pat tukša, bet ļoti sakopta un ziedoša, pludmalē gan tusiņš un visgaršīgais gelato saldējums!

Cēsis - viss kompakts un attālumi pilsētā nelieli, Cēsu pils kompleksā ik stūrītis gleznains un atklātnes vērts, uzkāpt viduslaiku pils tornī ar lukturi rokā,  vēlāk vērot gleznaino pilsētas panorāmu no Jaunās pils torņa, muzejs, pils parks un dārzs... sagadījās redzēt Aleksandra Vasiļjeva vēsturisko tērpu kolekciju izstādē "Skatuve un tērps" (vēl apskatāma līdz 30. septembrim). Man rokdarbniecei it īpaši interesanti, izstāde ar savu auru un noskaņu, daži tērpi uz operas un baleta skatuves pabijuši pirms vairāk kā simts gadiem, smalkas detaļas, interesanti audumi, aplikācijas, izšuvumi, pērlītes, aksesuāri... dažas telefonbildītes no šīs izstādes manā instagram kontā, lielākoties izstādi baudīju ar acīm un fotografēju savā atmiņā 😉

Liepāja - saulaina un gandrīz bez vēja, neticami... pirmā apskates vieta Lielais dzintars, tik grūti padodas fotografēšanai no ārpuses, tik dīvaina sajūta iekšpusē, vēlāk izlasu mājaslapā, ka "... ēkas arhitektūra ir kā iedzintarota, laikā un dzintarā sastingusi mūzika". Ja būs nākotnē  izdevība doties uz kādu no kocertiem, noteikti izmantošu, pat attālums līdz Liepājai vairs nebūs šķērslis. 

Pludmalē ūdens jūrā ledusauksts, šoreiz peldēties nav iespējams, bet krastā savukārt karsts, pastaiga gar jūru peldkostīmā un ik pa brīdim pabradājot, šlakstoties todien ir pavisam ok, dažu stundu laikā piedzīvojām biezu miglu, tik biezu, ka cilvēku pārpildītā pludmalē bija sajūta, ka esam gluši vieni... pēc laika atkal saule un zilas debesis, fantastiskā jūra... un pastaigu pa Liepāju noslēdzām Rožu laukumā... pēc Ventspils apmeklējuma Liepājas rozes šķiet vien kā mazas princeses, tas jau pašsaprotami, jo Ventspils bērnu pilsētiņas pasaules globusā Latvijas galvaspilsēta šķiet Ventspils... 

Trīs dienās trīs izcili galamērķi - mūsu skaistā Latvija!

Zeķu novembris

Pēdējā novembra diena! Ak, cik daudz paspēts un cik vēl jāpaspēj šogad izdarīt! Novembra pēdējās nedēļas tika atvēlētas zeķu adīšanai, bet apstākļi iegrozījušies tā, ka daži speciāli pasūtīti dāvanu zeķu pāri vēl nepieciešami, tas atvieglo izvēli decembrim, adīšu zeķes... un līdz gada beigām 17 pāri būs uzadīti. Viss notiek, kā tam jānotiek...

Šis ir desmitais pāris 10/2017, ieildzis process, šīs zeķes tika sāktas adīt pavasarī, tad atliktas līdz iedvesmas brīdim rudens pusē, un tad vēl atliktas... šis fināla foto rokdarbu arhīvam.

Beidzot iegrozījās vairāk kā dažas brīvdienas, paspēju gan atpūsties, gan pirmo sniegu izbaudīt, gan smukas dzijas pačamdīt un kādu kamolīti arī nopirkt, gan paadīt, gan Ziemassvētku tuvumu sajust, arī mazliet saaukstēties... Patiesībā tāda ļoti jauka novembra izskaņa piedzīvota.

Zeķes adīšanai diezgan neparasta vieta, bet apgaismojums labs, mūzika brīnišķīga, noskaņojums lielisks, uzadīju krietnu gabalu... katram savas izklaides!

Rīta pusē arī zeķes papēdis ir uzadījies un lēnām turpinu adīt tālāk... aiz loga ziema, putenis, brrr...

Un tik daudz sniega, šogad pirmais sniegs... pirms ceļojuma ilgi nevarēju izlemt, kurpes vai zābakus? Nekļūdījos... fantastiski pacilājoša sajūta, pēc ilgstošās tumsas visapkārt tik ļoti balts... Sniegs noturējās divas dienas un tad naktī nokusa, mīnusi gan vēlāk atkal, tiem pievienojās stiprs vējš...

Iespaidīga lieluma zaķa figūra, rupja dzija, mans skatiens pats apstājas pie pazīstama zīmola apģērbu veikala skatloga, esmu zaķa iespaidota un pārsteigta, šajā veikalā gan neeju, jo mērķis šodien cits...

Arī citi skatlogi jau Ziemassvētku noskaņās

Ļoti jauks veikaliņš pašā Stokholmas centrā @klaratyggarn un ļoti jauka pārdevēja. Pirmajā bildē īsts kārdinājums, ar rokām krāsots fantastisks zīds, ļoti gribēju to iegādāties, bet atturēja cena un ziemas tuvums. Skatījos arī uz to dziju smukajās kastītēs nākamajā bildē, kokvilna, ar lieliskām krāsu pārejām un lielu krāsu soli, ļoti kārdinoša, arī krāsu kombinācijas manā gaumē. Iesaku šo jauko vietiņu un pati noteikti atgriezīšos, apsolīju ... Šodien veikala instagram kontā ieraudzīju, ka bija arī otra telpa, kurā audumi, lentītes... ak, es... mana vājība ir dzija... īpaši ekskluzīva dzija.

Skaista zeķu dzija, šoreiz izvēlējos košu zviedru ražojuma ficīti, kuras svars 150g, bet cena identiska citai 100g zeķu dzijas ficītei. Pie kases tuvāk bija arī Opal, bildēs gan nav iekļuvis.

Vēl viens fantastisks zīmola veikals, kurā mēdzu iegriezties

monki

Iespaidīgs veikala interjers, iepriekš esmu bijusi arī citā šī zīmola veikalā, bet šis ir... kolosāls, spoguļu spēles... pasaku valstība, veikals mūsdienu princesēm...

Zeķes, zeķes, zeķes... man šogad zeķu gana...

Baltā pasaka!

sheep uy colors

100% vilna, 100 g, ļoti interesants krāsojums, ļoti mīksta un izcilas krāsas! Piemeklēju jaukajā veikaliņā krāsās atbilstošu Noro ficīti (silk garden lite), tik kārdinoši man šie nopirktie kamolīši acu priekšā, ka nenocietos, devos vēlāk uz piemājas tuvāko rokdarbu piederumu veikaliņu un nopirku metāla adāmadatas (citu nebija), ļoti neierasta sajūta, adot ar tām, aukstas, slidenas un klab 😉 toties sākums daudzsološs... Prieks par jauniegādāto dziju milzīgs. Tā ir brīnišķīga sajūta, interneta veikalos apjūsmotu dziju aptaustīt dzīvajā, salīdzināt ar cita veida iepriekš adītajām, nofiksēt sajūtās, nofotografēt ar acīm un ielikt savā atmiņu krātuves slepenajā failā... vēl lielāks prieks, ja ir kāds adīts paraudziņš blakus vai pat kāds lielāks adījums turpat aplūkojams. Par dzijas tēmu es varētu jūsmot un pļāpāt stundām... bet adu čakli tālāk, šallakats top arvien lielāks un lielāks, šis ir viens no procesiem, kuru ir vēlme pastiept garumā, lai ilgāk adīšanas prieks ar tik lieliskām dzijām.

Sigtuna. Atrodiet atšķirības starp šīm sarkanīgajām mājiņām... senatnes aura Ziemassvētku noskaņās... manā instagram kontā @ceitaspasaule telefonbildes no jaukā Sigtunas veikaliņa Knoks. Iekritu atkal ar pāris kamolīšiem, šoreiz Silk Mohair no sandnesgarn

Vēl viens paralēli adāmais zeķu pāris, dziju gan pirku tepat Latvijā, ļoti gribēju pamēģināt šo krāsojumu, kas adot pats veido ornamentus, nekas nav jāskaita, adi tik un priecājies! Ja zeķi sākam adīt tradicionāli no stulma daļas, tad jāsāk ar pavedienu no ficītes iekšpuses, izvelk un nogriež dzelteno marķiera gabalu un sāk adīt ar sarkano krāsu. Kad beidzas sarkanā, tad valnītis gatavs un jāturpina adīt labiski līdz papēža daļai. Ideāli būtu adīt ne šo papēdi, bet to otru, kura shēmu neatcerējos no galvas, tādēļ riskēju pa ierastam un man izdevās, pat abām zeķēm identiski divas sarkanās kārtas starp dzeltenajam rakstu josliņām. Perfekts krāsojums!

Un kamēr laimīgi tikts mājās, otra zeķe gandrīz gatava! Pašlaik jau pilnībā gatava, vien jānotvaicē smukumam. Pāri palika dzeltenie marķieri un ļoti nelieli kamolīši no sarkanā pavediena, kas pie pirkstgaliem.

Attā, tumšais novembri! Nemaz jau tik tumšs nebiji... Lai krāsaina rītdiena!