Zaļš un violets

Esmu aiztamborējusies...  kvadrātiņus... patīk man tos tamborēt, patīk man ar tiem spēlēties... pirmie 25 uztamborētie jau savienoti.

Daudz domāju par krāsu savienošanai, ļoti gribējās dzelteno, bet iekšējā sajūta teica, ka tomēr vajag kaut ko zaļu. Ar zaļo pašlaik esmu uz Jūs... nav mana krāsa, ne apģērbā, ne interjerā, pašlaik vien kā papildinājums vai akcents. Kaut gan nekad nesaki nekad. Manas krāsu sajūtas mainās, vien favorīts dzeltenais nemainīgs. Atrisinājums nāca negaidīts - sakritība, zemapziņa? Ikdienas maršrutā Līvu laukumā bagātīgi saaugušās puķu dobes - violets un zaļš. Un dzijas ficīte no krājumu kastes ar krāsu pārejām pavedienā no violetā uz zaļo... Krāsu iedvesma no apkārtējās vides, mūsu mīļās Rīgas iedvesmojošie apstādījumi! 

Esmu uztrāpījusi tieši ar spilvena izmēru. Un tad radās pārdomas par spilvena otru pusi, sākumā gribēju tādu pa vienkāršo - strīpainu no tiem pašiem dzijas atlikumiem, bet rokas turpina tamborēt vēl un vēl kvadrātiņus. Laikam pie vainas tā dīvainā sajūta, ka vasara tūlīt, tūlīt jau pagājusi, bet vēl nepietiek... pastiepšu garumā, ha, ha... Un ikdienas prieks rodas šādos sīkumos, kaut vai mazu kvadrātiņu tamborēšanā. 

Ja es būtu savienojusi kvadrātiņus, tos satamborējot ar vienkrāsainu pavedienu, rezultāts būtu pavisam cits. Varēju izvēlēties tos arī sašūt, tad viena spilvena pusei būtu nepieciešami 6*6 jeb 36 mana lieluma kvadrātiņi, un rezultāts atkal būtu savādāks. Turpinājums sekos... Galvenajā lomā - mazais tamborētais vecmāmiņas kvadrātiņš. Lai jauka rītdiena!

Ziemassvētkus gaidot...

Vai jums garšo piparkūkas? Mums ļoti! Testējam šogad veikalu un kafejnīcu piedāvājumus, taupot piparkūku cepšanas prieku Ziemassvētkiem. Pašu gatavotās un ceptās piparkūkas vienmēr tās garšīgākās. Laiks sākt gatavot pirmo mīklas klucīti! 

Atklāju sev bumbuļu gatavošanas prieku, nesen nopirku tādu speciālu plastmasas ierīci bumbuļu pagatavošanai, kuru šonedēļ izmēģināju darbībā. Princips jau tas pats klasiskais, divi rimbulīši uztīšanai, bet tie pa vidu pārgriezti uz pusēm un pēc satīšanas saāķējami kopā diegu pārgriešanai, kā parasti to dara. Temps uzreiz super ātrs! Man tagad patīk gatavot bumbulīšus! Komplektā bija vairāku izmēru pusriņķīši.Visi bildē redzamie bumbulīši tapa vienā vakarā, pāris stundas skatoties tv. 

Bumbulīšiem dzijas atlikumi no mana tambordeķa, iedvesma gatavajam smukumspilventiņam radusies, našķējoties ar piparkūkām. Pēdējo gadu tradīcija godam tiek ievērota, apmēram mēnesi pirms Ziemassvētkiem papildināt manu pašgatavoto Ziemassvētku rotājumu kolekciju. Sirsniņshēma tā pati iepriekšējā, blogā atrodama, lielās sirdis tamborēju ar tamboradatu Nr.6, ar resnu kokvilnas dziju, virsū uzšūtas mazas sisrsniņas no tambordiegiem , tamboradata Nr.2, dažas pērlītes un mazliet lentītes no krājumiem, pildījumam uzšūta no auduma atgriezuma piemērota lieluma sirsniņa, kurā iekšā izjaukta lēta spilvena pildījums, gatavais darinājums satamborēts no ārpuses, darba gaitā iesienot iepriekš sagatavotos bumbulīšus. Praktiska pielietojuma spilventiņam nav, tik vien kā vēlme pa rokām paņurcīt, bērniem prieks par manu mazo smukumspilventiņu! Abas puses vienādas, atšķiras vien pērlīšu raksts.

Jauku un sirsnīgu Ziemassvētku gaidīšanas laiku!

Krāsainais atvaļinājums

Mans atvaļinājums tā ir atpūta, laiska ļoti karstās vasaras dienas pavadīšana laukos, absolūti bez lauku dārza darbiem, jo tādā karstumā neko sakarīgu padarīt nesanāk. Baseins, ūdens, dīķis, kāds auksts dzēriens, pašgatavots saldējums un un nebeidzami bērnu spiedzieni, rotaļu prieks. Kā es to visu spēju tagad novērtēt! Šogad nekādas speciālas kultūras programmas, gribu vienkārši atpūsties no pilsētas burzmas.

Kāda krāsu bagātība visapkārt! Zied īrisi, pujenes, pļava tālumā kā spilgts  dzeltens,  rozā un balts paklājs. Krāsu prieks!

Atvedu no Rīgas dzīvokļa arī savas košās segas un spilvenus izvēdināt, vēl krāsainākai atpūtai. Bērni ļoti gribēja nakšņot teltī, bet šorīt pie telts sarīkojām krāsaino sauļošanās placīti vai brīvdabas izstādi, kā teica Marta. Četras segas, desmit spilveni, trīs plecu šalles.

Aiz spilvenu kaudzes varot arī paslēpties.

Mans internets gan laukos tāds lēns, nesteidzīgs, gluži kā mans šodienas atpūtas ritms, beidzot nekur nav jāsteidzas, neko nenokavēšu. Baudu atvaļinājumu!

Krāsainu vasaru!

Gadalaiku spilvens

Aplūkojot dažādās internetā atrodamās bildes ar Granny Square nosaukumu, sapratu, ka vēlos kādu vecmāmiņas kvadrātu arī es uztamborēt. Lielisks iemesls tamborēšanai bija tie raibie dzijas atlikumi, kuri palika pāri pēc mana tambordeķa pabeigšanas. Šoreiz tamborējums tapa vispirms, tikai tad to noformēju par spilvenu, kura nosaukums radās pēkšņi- viena spilvena puse ir pavasaris- pirmā zālīte, dzeltenās narcises, rozā hiacintes,  bet otra puse- rudens- krāsainās lapas, košās dālijas.  Tas ir viens spilvens ar abām tamborētām pusēm. Varēšu arī tā lietot- pavasarī ar vienu pusi uz augšu, bet rudenī uz otru pusi. Meita pasūtīja vēl vienu spilvenu, kura puses būtu attiecīgi- ziema un vasara.

Pavasaris:

Rudens:

Uzsākot tamborēt šos ļoti viegli tamborējamos kvadrātiņus, pēkšņi sapratu, ka vairs nemāku, esmu aizmirsusi. Atradu internetā shēmu, ne pārāk labā kvalitātē, bet saprast var. Ielieku shēmiņu arī šeit, varbūt noderēs.

Spilvena abas puses kopā satamborētas, tamborējot dekoratīvās maliņas pirmo kārtu, otrā kārta maliņai tamborējās grūtāk, jo bija jātamborē jau ap pašu tamborējumā iepildīto spilvenu.

Tātad, maliņai pirmā kārta- stabiņš bez apmetuma, piecas cilpiņas, stabiņš bez apmetuma- utt, ar stabiņu satamborējot kopā abus iepriekš uztamborētos gabalus. Maliņas otrā kārta- cilpiņās ietamborēju vienu stabiņu bez apmetuma, tad trīs stabiņi ar vienu apmetumu, pēc tam vēl viens stabiņš bez apmetuma- utt.

Spilvena tamborēšana aizņēma vien divus vakarus, tamboradata Nr.4,5.

Darbīgā svētdiena

Vakardienas iedvesmota, šodien ķēros pie spilvenu noformēšanas, pirmie trīs no rozā pavasara sērijas spilveniem  ir gatavi, pārējiem iecerētajiem vēl piemērota lieluma spilveni jānopērk.

Dotie lielumi- mani adītie spilvenu pārvalciņi un trīs gatavi pirkti spilveni, izklājot adītos gabalus vienu pie otra, rezultātā tāda pieklājīga bērnu sedziņa sanāktu.

Abas puses spilveniem adītas, kopā satamborēju ar Nr.3,5 tamboradatu.

Mans rozā pavasaris:

Šodien fotosesiju rīkojām arī ārā, tik silta un saulaina diena, tik labs garastāvoklis! Un tepat arī mani lieliskie palīgi fotosesijā, bet mazajam palīgam bija savas darīšanas.  Cik sver tambordeķis, nevaru vēl pateikt, šorīt secināju, ka mani svari nestrādā, varbūt baterijas pie vainas vai arī pārāk reti tos izmantoju. Tātad, intriga par segas svaru saglabājas, obligāti nosvēršu. Motīvu skaits gan ir zināms- 1036 motīvi. Šoreiz pati skaitīju, it kā vajadzēja būt vairāk, bet laikam iepriekš neliela kļūdiņa skaitīšanā bija ieviesusies.

Sveiciens Pūpolsvētdienā!

 

Rozā aizrauj...

Iesāku adīt nākamo spilvenu, izmantojot atlikušo melanža un rozā dziju no plecu šalles, pievienojot tai citu rozā ficīti un mazliet bārkšaino dziju. Lielums plānots tāds pat kā rozā vilnīšiem, 92 valdziņi, bet šoreiz adāmadatas Nr. 3,5, lai adījums mazliet blīvāks.

Saliku bildītes kopā no pagaidām četru spilvenu procesiem- mans rozā pavasaris:

Rozā pīņu spilvena process

Pāršķirstīju vēlreiz 1994. gada Verenas, tik skaisti tajās pīņu raksti, izvēlējos un sakombinēju spilvenam musturus no diviem modeļiem, lūk, top adījums:

Šoreiz uzmetu 102 valdziņus, adāmadatas Nr.4. Uzadītais gabals ar pīnēm ir divu vakaru darbs, pīnes un bumbulīšus adīt ir tik aizraujoši, biju jau to aizmirsusi....

Spilvenus noformēšu vēlāk, visus reizē.  Adījums ir ļoti elastīgs, tādēļ ir svarīgi izvēlēties pareizo spilvena lielumu, jeb otrādi, pareizo valdziņu skaitu, lai adītais pārvalks būtu sākumā spilvenam uzstiepts, jo lietošanas laikā adījums pastiepjas un var gadīties, ka spilvens paliek it kā par "mazu", respektīvi, adījums izstiepjas un vairs nepieguļ spilvenam. Tad es mainu spilvenus vietām, mazākais atbrīvojas, bet adījumu pārlieku uz lielāku spilvenu. To izdarīt ir viegli, jo manu adīto spilvenu abas puses kopā ir tikai satamborētas, atārdu tamborējuma kārtu, ja ir nepieciešams- adījumu izmazgāju, nomainu spilvenus un atkal abas puses satamborēju kopā.

Rozā apbur un valdzina

Turpinu ļauties rozā krāsas burvībai. Un esmu pārsteigta, cik skaists adījums sanācis, izmantojot vien dziju no diviem kamoliem, vienu spilvena pusi jau uzadīju, izmērs 41*41 cm, uzmetu 92 valdziņus, 5 vilnīšu raporti + 2 malas valdziņi, adīju uz Nr.4 adāmadatām.

Otrai spilvena pusei pamainīšu mazliet abu dziju secību, tas ir- biežāk mainīšu krāsas, jo jūtu, ka melanža dzija var mazliet pietrūkt, priecājos, ka man būs tik skaists rozā spilvens!

Agrāk nebiju pamanījusi, cik skaista ir šī krāsa, mani pat mazliet tracināja visas tās meitas rozā princeses un poniji, bet tagad meita jau nopietna skolniece, rozā periods mājās ir beidzies, bet man radusies milzīga vēlme darboties ar rozā krāsu. Kārtojot skapi, uzdūros agrākajiem manas mammas adītajiem kostīmiņiem mazajai princesei, atradu savā albumā arī bildītes toreiz fotografētas, ak, paskrējuši jau kādi pieci gadi :

Ļoti daudz meiteņu lietu esmu atdevusi citām mazām princesītēm, bet adītās lietas gan atstāju skapī, jo manī palicis tas briesmīgais padomju laiku sindroms- uzadīto var izjaukt un pēc tam vēlreiz uzadīt, toreiz senajos laikos skaistās dzijas ceļoja tālu ceļu, kamēr tika mūsmājās. Bet vissmieklīgākais ir tas, ka pēdējā laikā neko neesmu ne izārdījusi, ne pārtaisījusi, bet tikai pirkusi pa ficītei klāt no jauna. Apsolīju sev, ka no šiem tagad jau nedaudz apnēsātajiem un sen pa maziem palikušajiem kostīmiņiem sakombinēšu papildinājumu manas rozā sērijas darinājumiem.

Sniega diena jeb spilvens ar mašīnu Mārtiņam ir gatavs!

Lūk, gatavais spilvens un laimīgais spilvena īpašnieks ar jauno mašīnīti un Vāģu žurnālu   fonā, ļoti patīkot, tā teica.

Esmu apmierināta ar pārveidoto galarezultātu un priecājos kopā ar Mārtiņu.

Šorīt, dzerot brīvdienu rīta kafiju, pa logu pavērās tāds ziemas dienas skats, sniega diena, tad vējš un putenis, nemaz negribējās doties kaut kur no mājas laukā, bet vēlāk uzspīdēja saulīte, mans garastāvoklis uzlabojās un nolēmu noformēt līdz galam izšūto mašīnu.

Izšuvums aptamborēts un piesprausts ar adatiņām pie gatavās spilvendrānas, tagad vairs tikai jāpiešuj.

Te iepriekš tapušie spilveni ar sarkanajām mašīnām un jaunais ar zilo mašīnu. Ar šiem darinājumiem esmu iepriecinājusi trīs mazus puikas. Mārtiņš man atgādināja, ka arī mazajam brālim Jancītim vajag savu mašīnspilvenu un atdeva viņam savējo veco Makvīnspilvenu, kamēr mamma uzšūs brālim jaunu.

Mašīna Mārtiņam

Apsolīta uzšūt jau pagājušajā gadā, kad šuvu spilvenus ar mašīnām diviem puikām bērnu dāvanu projektam, bet lēnu man tā šujas, mans mīļais piecgadnieks nevar vien sagaidīt.

Šoreiz izvēlējos pamatīgi mainīt krāsas gatavajā žurnāla shēmā, jo puika grib zilu mašīnu, vēl jau vēlējās, lai tas būtu Hadsons no Vāģiem, bet man pietrūka pacietības un mazliet drosmes, mainīt arī mašīnas formu un piekombinēt krāsainās uzlīmes. Nonācām pie kompromisa varianta, ka ātrāk mamma mašīnu sašūs, ja tas nebūs pārveidotais Hadsons.

It kā jau tikai neliela mašīna, bet laikietilpīgs krustiņošanas process, gatava izšuvuma tapšanai ar fona strīpām žurnālā paredzētas 65 stundas šūšanas, tā tiešām ir taisnība, ja šuju visu dienu, ar nelieliem pārtraukumiem, tad vajag vairāk kā nedēļu, lai motīvs tiktu līdz spilvena noformēšanai.

Tā pati aida 14, kā iepriekšējiem spilveniem, arī spilvens būs sarkans. Ar interesi gaidu galarezultātu, lai novērtētu, vai mans eksperiments ar krāsām izdevies. Vēl jāsašuj fona strīpas, tad vēl jāpiešuj pie gatavā spilvena, un mans puika tiks pie kārotās lietas.

Jūtu, ka man tāds kā spilvenu periods iestājies, bet prieks par to, ka vēlme krustiņot atgriezusies ar jaunu sparu. Un skaistu pašdarinātu spilvenu nebūs manā mājā par daudz, vēl nē....