Krāsotprieks

Beidzot sagaidīta saulaina brīvdiena, lai košā fotosesijā atrādītu pirms dažām nedēļām satamborēt pabeigto Pāces vilnas segu. Ļoti izdevusies sega, ar mīlestību izmazgātā (daudz ūdeņos, ar vilnas šampūnu, vasaras saulītē žāvētā, mīkstos kamolos satītā) vilna ir lieliska, speciāli šie motīvi tamborēti diezgan vaļīgi (vienkārtīgais pavediens ar tamboradatu Nr. 4), lai tamborējums izdodas mīksts, un pati sega arī ir ļoti silta, esmu apmierināta ar galarezultātu. Cik sver, nezinu, (motīvu skaits 70, izmērs lielajai gultai), satamborēju visus agrāk izmazgātos kamolus, pavisam nelieli galiņi palika, bet kastē vēl dažas nemazgātas Pāces šķeteres, vairs gan ne tik košas, atkal gaida vasaras vannošanos... Mežā šodien nedaudz sniega bija vēl palicis, kā reiz segas fonam. Krāsas tik fantastiskas!!! Šai segai nobeiguma malu tā arī neuztamborēju, bet ir labi tāpat, jo koša, raiba un izmazgātas dzijas mājās vairs tik pat kā nav.

 

 

Un ne mazāk košs mans pašreizējais adāmprocess, tas gan no Noro kamolīšiem, bet man šķiet, ka vienkārtīgais Pāces pavediens šim modelim arī izskatītos labi. Azartisks process, taisni vai žēl, ka brīvā laika nav pārāk daudz, gribētos tikt ātrāk pie rezultāta, it sevišķi tagad, kad uzadītais gabals jau sāk izskatīties pēc kaut kā mugurā velkama, reglāna piedurknes, šķiet, ka tās būs tikai no zilo toņu dzijas, jo sarkanā drīz beigsies, uz pakaramā stāva daļa, speciāli saspraudu tā, lai bildē redzams, kā no slīpajām joslām veidojas kopējais adījums. Vēl jau dažas slejas jāada, esmu pārdomās, vai pēdējo sleju ieadīt no abām pusēm, kas varētu būt diezgan piņķerīgi, vai tomēr vienu vīli sašūt... padomāšu un tad pamēģināšu.

 

 

Kura būs priekšpuse, kura mugurpuse, pagaidām ar vēl nav saprotams, oriģinala piegrieztnē abas puses vienādas. Lejas daļā pirmie divi rombiņi no 33 valdziņiem, nākamie divi uz augšu par 4 valdziņiem mazāki, pašiem mazākajiem labiskajiem rombiņiem 21 valdziņš. Saadītajiem vidus valdziņiem speciāli pīnīti pa virsu netaisīju, man patīk šādi labāk, arī savienojumu virsotnēs ir ok (vieglāk pieadīt pie lielākā rombiņa to nākamo, kas par dažiem valdziņiem mazāks).

 

 

Lai krāsaina nākamā marta mēneša nedēļa! (ai, kā es nevaru šogad pavasari sagaidīt...) Bet lazdas patiešām zied, šodien pati redzēju!

Brīvdienu process

Process, kas ievelk, process, kas aizrauj... esmu iekritusi pečvorka burvībā. Pašlaik puse no stāva daļas pa slejām sakvadrātiņota, nākamreiz jau būs interesantās detaļas uz pakaramā atrādāmas, līdz finālam gan vēl tālu, jo brīvā laika nav pārāk daudz.

Cimda pēdējais foto... izārdītā dzija iztaisnota (kā senos laikos - katliņā vārošs ūdens, tvaikos mazliet jāpatur, pēc tam tāda pat uztīta jāizžāvē, un tad kamoliņā jāsatin).

Uzadīt džempīti ar zeķu adatām, tas ir iespējams un tas ir ļoti, ļooooooti interesanti. Meita jautāja, vai tiešām no tā dīvainā formas adījuma man sanāks kaut kas mugurā velkams? Jā, ceru, ka man viss izdosies, no tik fantastiskas dzijas jau nevar neizdoties, vai ne?

Zilās krāsas toņu kamolītis, brīžiem tik ļoti zils, brīžiem tik pelēks... šīs brīvdienas ar slapjumu ārā gluži kā radītas rokdarbu priekam.

Bet meita cenšas zeķi adīt, savu pirmo, dievinu viņas izvēlētās pavasarīgās krāsas! Malacīte, viss viņai izdodas! Jā... kad es adīju savu pirmo zeķi, tad tik skaistas dzijas mums nebija...

Lai jauka nākamā nedēļa!

Domās pavasaris

Viss manā dzīvē notiek tieši tā, kā tam ir jānotiek, jau kuro reizi par to pārliecinos... likumsargi bezkaislīgi tonakt saskaitīja skādi, bet ne par to ir šis stāsts... Sirsnīgs paldies visām par līdzjušanu! Lai arī nepatīkams ir atgadījums ar manu rokdarbu somu, bet tas savā ziņā ir iedvesmojis mani atkal pārcilāt mājās esošos krājumus, precīzāk noformulēt manas rokdarbu vēlmes, un ja kaut kas nākas grūti (šoreiz sarežģītāk kā vienmēr), tad tas ir vēl viens iemesls vairāk, lai to izdarītu...  joprojām ļoti, ļoti gribu to Stricktrends 1/2016 Pavasara žurnāla modeļa Nr. 38 džempīti, kaut gan pirmā reakcija otrā rītā bija, nē... , es tagad nespēšu tūlīt darboties tajā pat iecerētajā virzienā, no sērijas - vienā upē divreiz neiekāpt, bet es tak ne tai pašā upē, bet citā (krāsu kombinācijā)...  un es pat todien neiekāpu, tikai pirkstgalus samērcēju... tātad, vispirms nopirku kioskā vēl vienu tādu pat žurnālu zudušā vietā, pameklēju un atradu divu krāsu kombināciju kamolus, sen jau šie abi plauktā blakus noliktie kamoli mani vilināja, tikai nebiju izdomājusi tiem pielietojumu.

 

 

Ak, pavasaris, taču tūlīt, tūlīt... pavasarim mazliet gaišākas krāsas piestāv... vai ne? Azarts darboties ir atpakaļ!!! Un tā, šoreiz tas jau trešais mēģinājums, pāris dienas adīju paraudziņus un meklēju īsto adatu rupjumu, lai kārotais džempītis arī izdotos kā džempītis, nevis kleitiņa, hahaha..., tādēļ trešais mēģinājums... Man ļoti patīk kombinācija - zilais ar sarkano. Beigās apstājos pie adāmadatu izmēra Nr. 2,75, paīsas tās zeķu adatas, bet toties izmērs labais. Esmu nodrošinājusies arī gadījumam, ja dzijas nepietiks, man ir pērnie dūrainīši no abu krāsu kombinācijām, ja akurāt būs vajadzība, tad kādu cimdu izārdīšu.

 

Pašlaik tāds smuks svītrainītis veidojas, ļoti interesanta piegrieztne, nemaz nav garlaicīgi adīt rombiņus pa diagonālēm, nedēļas gaitā viena ceturtā daļa no stāva daļas uzadīta.

 

Citā kastē, vasaras dzijas kastē, arī ir kamolīši, sakrājušies pat kādu pēdējo ..... trīs gadu laikā?... precīzi nepateikšu, bet atradu tik daudz pavasarīgi iedvesmojošu krāsu. Pavediens gan rupjāks nekā kokvilnas tambordiedziņiem, bet tas jau nekas, tapšanas process būs ātrāks.... Tamborētus aizkarus arī joprojām gribu, ļoti, ļoti... gribu. Bet šoreiz realizēšu kādu citu interneta plašumos noskatītu ideju. Reiz manīju kādu fotogrāfiju ar interesantu tamborētu sedziņu kombināciju, tas ir, apaļas tamborētas sedziņas, krāsainas, dažāda diametra, dažādu musturu sakombinētas kopā vienā aizkarā. Bildi gan toreiz nesaglabāju, bet pati ideja ir ļoti labā atmiņā. Nojaušu, ka process būs ne mazāk aizraujošs par iepriekšējo mēģinājumu, šoreiz tamborēšu pa daļām, savienošanu atstājot vēlākam laikam, lai paspēlētos ar izkārtojumu, ak, to man ļoti patīk darīt, senāku tamboržurnālu ar dažādu sedziņu shēmām man vēl pulka, arī dzijas kastē pietiekoši. Iedomājieties, pie loga krāsains mežģīnveidīgs veidojums (tamborējums), ne tikai gaisma tam spīd cauri, bet pret āra gaismu izceļas arī tamborētie raksti, bet ja uzspīd saule, tad kādi grezni rotājumi spēlējas uz pretējām istabas sienām! Un speciāli izvēlēšos pavasara krāsas, lai domās un procesā pilnīgs pavasaris! Apkārt valdošais pelēcīgums ir jāatdzīvina, es uzlādēšos pavasarim, jādzen tā ziema tak prom! Šonedēļ papildus nopirku pavasara dzelteno, bez mana mīļā dzeltenā šoreiz nekā... Pirmais motīvs lēnām top... procesa bildes vēlāk.

 

 

Atceros kādu senāku diskusiju par to, vai sader pelēkais ar dzelteno, toreiz domas dalījās. Patiesībā lieliski sader, arī dabā...  iedomājos laukos pelēku pērno zāli gar dīķa malu, no kuras izspraukušās pretim saulei dzeltenās māllēpes, fantastiska pavasara aina, tieši ar to tādu ainu man asociējas žurnālā modelis Nr. 12.

 

 

Vāka modelis Nr. 30 ar mežģīņu tulpītēm....

Šis ir ļoti jauks žurnāls, un šoreiz pavasara numurs pārspēj iecienīto Verenu (mans personīgais viedoklis).

Un ļoti tematiski šodienas sirsniņdienai atvērums no kādas senākas Anna Special 1996:

Sirsnīgu visu nākamo nedēļu!

Sestais februāris

Nozagt var somu, kamolus, fotoaparātu, žurnālus, tamborējumus, pat dažas zeķes... tātad mantas...  bet nevar nozagt prieku - darbotiesprieku, dzīvesprieku, satikšanās prieku... nevar nozagt zināšanas, pieredzi, iespaidus, emocijas un smaidus... sestdiena pagāja ļoti iedvesmojošas un pozitīvas tikšanās gaisotnē, tā ir mūsu

 

 krustduriens.lv

 

kārtējā (ziemas) klātienes satikšanās Jelgavā. Jūs redziet saitē foruma diskusiju ar bildēm no tusiņa, mūsu darbiņus, procesus, bērnus un mūsu laimīgās, priecīgās sejas, mēs visas uz viena viļņa - mēs mīlam rokdarbus! Un mums ir par ko parunāt, kā vienmēr tādās reizēs, laiks skrien vēja spārniem... paldies, meitenes, ka atbraucāt, paldies, ka noorganizējāt šo pasākumu, paldies, ka jūs esat, paldies par jauko sestdienu!!! Šeit blogā vien dažas manis atlasītas Agneses fotografētās bildes ar viņas laipnu atļauju:

Es arī fotografēju, bet manu bilžu šoreiz nebūs, jo pēc šī jaukā pasākuma, vakarā citos ciemos, dzīvoklī pilsētas centrā (kameras uz ielas) mani vienkārši nekaunīgi apzaga... paķēra pirmo somu, kura bija ceļā un tā izrādījās manējā lielā rokdarbu.... tātad arī pie košā tamborētā aizkara es tomēr netikšu, jo ne jau tamborēt pacietības trūkums, bet nekaunīgs zaglis... jaunam fotoaparātam protams var sapelnīt, un kamolu man mājās vēl gana, bet vai tūlīt es kaut ko līdzīgu tamborēšu... diezin vai... policija ir iesaistīta. Otrā rītā kopā ar draudzeni izbomžojām tuvāko pagalmu miskastes, tālāk  telefonbildītes ar manu vienīgo gaužām nelaimīgo kamolīti... pie kādām miskastēm

 

 

mēs nokavējām... šīs miskastes jau bija tukšas... visticamāk, ka zaglim nevajadzīgie kamoli utt... lietas, (pasmags tomēr tāds nesamais...)  ir devušās izgāztuves virzienā... žēl, protams... un šoreiz ir par ko padomāt...

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sargiet sevi un savus mīļos!

 

Uz tikšanos!