Saliku marta bilžu kolāžu. Zeķes vien bildēs sagadījušās. Marts - zeķu mēnesis? Labi, lai tā paliek. Zeķes man patīk adīt, protams, un martā es adīju zeķes. Tomēr marta bildes nedaudz mānīgas, lielākā mana brīvā laika daļa tika pavadīta ar izšuvumu rokās. Turpinu čakli krustiņot saulespuķi, to pašu lielo, senāk iesākto un kādu laiku iepauzēto.
Mans zeķu dzijas plaukts martā papildinājies par dažām dzijas ficītēm, negaidītas atlaides ir vilinošas. Diezko man nepatīk dziju pirkt internetā, labāk vēlos redzēt īsto krāsu un aptaustīt dzīvajā, bet pandēmijas laikā šādas iespējas nav, tad jāpielāgojas. Ar patiesu baudu lielveikalā nopirku arī jaunākos adījumu žurnālus, tajā brīdī, kad tikko atļāva tos iegādāties klātienē. Un tomēr martā šogad gandrīz četri zeķu pāri uzadījušies. Strīpainas zeķītes. Liels prieks bija adīt no Zauberball kamolīša, akcentam pievienoju mazliet no sarkanās dzijas ficītes.
Ikdienas ierobežojumi un "attālinātā" dzīve nogurdina, ilgojos pēc gaismas un pavasara siltuma. Un viena papildus gaišā stunda vakaros ir iepriecinoša. Es par vasaras laiku! Veselību visiem!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru