Piedzīvot iedvesmu... Zilas debesis, ilgas pēc gaismas un pavasara, gara pastaiga, šoreiz Vecrīga... Pacelt acis un skatīties... uz debesīm, ēku jumtiem, saskatīt gaismu un ēnas, vilkt savas domas augšā... justies pacilāti un it kā neparasti vienlaikus. Brīdis, kad apstājies un paraugies augšup... un sajūti iedvesmu, vienlaicīgi arī ilgas un cerību... un sakrāj sevī, lai vēlāk palaistu ārā... īpaši izceļot to, ko ikdienā neieraudzīt... var arī paspilgtināt nianses, ļauties iedvesmas vilnim, vienam, otram... nākamajam... Reizēm ļoti vajag atslēgties no ikdienas skrējiena, nesteidzoties brīvdienā nogājām gandrīz 20 tūkstošus soļu, to gan vakarā tikai konstatēju... Reiz studiju laikā draudzene man teica: beidz skumt, ejam vērot jumtus! Šis strādā, joprojām...
Mums visapkārt ir neierobežots ideju jūklis, bet katram tomēr savas mīļākās lietas - materiāls, krāsas, forma, tehnika... arī vienas idejas realizācija var izskatīties dažādi. Man vislielāko gandarījumu sagādā sajūtu darbi, bez sarežgītām konstrukcijām, kad jau ir skaidri iegūta viena formula, kuru var ik reizi apaudzēt no jauna - ar mirkļa ideju... sajūtas, emocijas, domas katrreiz citas... un šo radīto lietu, tik piepildītu ar neredzamo enerģiju, ir iedvesmojoši un brīnišķīgi vēlāk ikdienā nēsāt...
Stokholmas veikalā man bija iespēja dzīvajā aplūkot un pačamdīt MAD TOSH dziju. Nopirku tikai vienu, bet viskošāko fici Rainbow 437 - SS18. Patiesībā nav ne jausmas, ko nozīmē tie cipari pie krāsas koda, dzija ir fantastiska, interesanta struktūra pavedienam, tāds kā spīdīgs un neierasts, zeķu dzijas rupjumā, krāsojums burvīgs, tik košs un raibs... Sākumā bija doma par adīšanu slejās, arī apsvēru domu sadalīt uz pusēm un adīt vienlaicīgi ar diviem pavedieniem, tomēr uzvarēja vienkāršā adīšanas formula, pievienoju spilgtumam un gaisīgumam vienu ficīti On line Linie 98 Carlton (75% mohēra, 25% zīds) vēsi sarkānā krāsā. Nēsāšu pati, pavasarī...
Domās izmēģināju jo daudzus interesantus modeļus, pat paraudziņus saadīju... Visvienkāršāk jau būtu uzadīt zeķes... šoreiz nē, tāds dārgums jāizmēģina lielākā laukumā. Gaisīgums, vieglums, spilgtums un reizē siltums, tieši šāds kopums man ir vajadzīgs šim pavasarim. Tagad čakli jāturpina adīt, jo pavasaris jau gandrīz klāt. Šodien piesaulē to sasmaržoju... pārziemojām...
Lai jauka šī pavasarīgā februāra nedēļa!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru