Pavasaris man šogad ļoti rosīgs izdevies, dienas skrien burtiski kā ritenī, gluži kā negaidītais, bet tik foršais, karstais laiks, kas steidzīgi liek noziedēt visam ilgi gaidītajam pavasara krāšņumam. Atceros, kā citgad maijpuķītes vēl pirms pēdējās skolas dienas lasījām, bet šogad mēs jau maijā vidū esam atklājuši peldsezonu. Es peldējos mūsu jūrā 13. maijā! Pārspēts mans personīgais rekords! Un, protams, ka tamborēju kvadrātiņus, peldkostīmā... Brīvdienās izdevās uztamborēt vien kādus sešus motīvus, ļoti aktīvas bija brīvdienas - viedierīce piefiksējusi vairāk kā 15 km noietus katru dienu. Mēs pabijām gan zoodārzā, gan Vecrīgā, kanālmalā, pat hokeja fanu teltī un peldējāmies jūrā!
Šogad kā vēl nekad Zoodārzs šķita sarāvies, kā gribētos aizspurgt atpakaļ bērnībā, kad tas manās atmiņās milzīgs jo milzīgs... Neredzēju pāvus, surikātus un lemūrus, bet ceru, ka mums vienkārši nepaveicās tos ieraudzīt. Nīlzirgi arī vēl bija iekštelpās. Tīģeris tālu kalna galā, žirafes gan redzējām visas četras, ķenguri laiski sauļojās... Albumā senākās fotogrāfijās oranži flamingo bari, bet šogad redzēju vien dažus putnus. Diena solījās būt karsta, mēs devāmies uz zoo ļoti laicīgi rīta pusē, tādēļ šogad iztikām bez lielās burzmas, kas sākās ar biļešu rindām, mums ārā ejot. Starp citu, ieejas maksa kļuvusi dārgāka, bet ar rīdzinieka karti un bērniem ar e talonu ir atlaides.
Jauki, ka blogs gluži kā virtuālā dienasgrāmata (reizēm ar atkāpēm no rokdarbu tēmas), uz zoo dodamies katru gadu, jau kopš bērnības, bet spilgti atmiņā palicis zoodārza apmeklējums 2012.gadā un pāvu iespaidīgais krāšņums bildēs, šeit:
2012 ZOO PĀVI
Kvadrātiņu sega top lielāka, pašlaik jau esmu gandrīz visus zemāk bildēs redzamos kvadrātiņus satamborējusi vienā veselumā. Galarezultātā iecerēta lielā sega (apmēram 160*200 cm), tādēļ turpinu vēl un vēl tamborēt motīvus. Satamborēti 13*13 kvadrātiņi vienā lielā kvadrātā, platums ir sasniegts, vēl garumam dažas kvadrātiņu rindas ir nepieciešamas. Šis musturs, apvienojumā ar zeķu dziju un diezgan rupju tamboradatu (Nr.3.25), ir ideāls lielajam izmēram, jo tamborējums izdodas mīksts, elastīgs un vienlaikus pietiekoši blīvs (būs silts), rezultātā sega nebūs smaga. Šāda lieluma tambordeķis no akrila, vēl blīvākā musturā un ar smalkāku tamboradatu tamborēts, svērtu apmēram uz pusi vairāk, kas savukārt nav diezko ērti ikdienas lietošanā, it sevišķi mazgāšanas reizēs. Speciālā zeķu dzija ļoti labi mazgājas veļasmašīnā, saudzīgajā režīmā (pārbaudīts neskaitāmas reizes ar maniem adītajiem zeķu pāriem), tādēļ problēmu segas lietošanā un kopšanā nebūs.
Bloga arhīvam lai piepulcējas arī dažas bildes no šī gada kanālmalas un Brīvības pieminekļa krāšņajām puķu dobēm, patiesībā viena maza, maza daļiņa no tām, ļoti skaisti ir pie mums Rīgā ziedošajā pavasarī! Šī pavasara pilsētas skaistākās tulpju dobes! Es galvaspilsētas centrā strādāju vairāk kā 20 gadus, dzīvojusi gan esmu dažādās pilsētas daļās, bet regulāri mēroju ceļu gar un ap kanālmalu. Manī mītošā lauku meitene atpūtai pilsētā sameklē meža un pļavas tuvumu, bet pilsētniece savukārt nekādi nevar iztikt bez centra burziņa, harmoniju Rīgā laika gaitā radušas jau abas 😂...
12.05.2018.
Atradu googlē arī dažas fotogrāfijas no augšas:
Lai mums viss izdodas!
2 komentāri:
15km dienā ir pamatīga slodzīte!
Spilgts tavs blogs! Iespaidīgs un ne tikai bildes skatos, bet arī tekstu vienmēr izlasu!
Lai top jauni košumi un smukumi!
Mīļš paldies 💖
Ierakstīt komentāru