Vasara, krāsainā vasara...

Vasara! Lai gan vakari ir tik gaiši, bet laika rokdarbiem paliek arvien mazāk. Šī nedēļa aizritējusi zemeņu zīmē, esmu piepildījusi milzum daudz burciņu ar zemenēm, šogad ir fantastiska raža, tik lielas ogas un ļoti saldas! Man ļoti patīk zemeņu sarkanais, bet šonedēļ, šķiet, sarkanās krāsas ir par daudz, daudz par daudz.

Starp zemeņu burkām lēnām turpinu tamborēt vasaras jaciņu, pašreiz motīvu skaits 58 puķītes, tās ir piecas motīvu kārtas, esmu izveidojusi paduses ielaidumu, tagad veidošu uz augšu piedurkņu platumu, pēc tam jātamborē puspuķītes, lai izveidotu jaciņai taisnas priekšpuses maliņas. Dzijas kamolītis paliek mazāks, bet varbūt pietiks, lai garumam pietamborētu vēl vienu puķīšu rindu.

Krāsas ir fantastiskas!

Laukos pļaviņā uzziedējuši zvaniņi, saplūcu veselu pušķi, skaistās vasaras krāsas! Ļoti ilgojos pēc atvaļinājuma, vasara pilsētā un darbs, tas nav veiksmīgs savienojums. Bet saplūktais zvaniņu pušķis un spirgtais zaļums dobē, cik skaistas krāsas!

Un manas uztamborētās puķītes vasaras pļavā. Pirmajās bildītēs tamborējums salocīts jaciņas formā, bet šeit brīvā kritumā, kā šallīte, ļoti smalks tamborējums. Sāku azartiski tamborēt, pat neiedomājoties, cik ilgs būs process, bet jūtu, ka rezultāts būs ieguldītā darba vērts.

Mans šonedēļ nopirktais Noro dzijas kamolītis, pilnīgi man neraksturīgās krāsās, bet veikalā redzēju tik brīnišķīgu adījumu no šīs dzijas. Sastāvs šķiet citāds nekā Flower Bed, pavediens pavisam mazliet rupjāks, un adījums ļoti mīksts un patīkams. Ja nebūtu redzējusi un aptaustījusi gatavo adījumu, nekad to kamolīti nenopirktu, dzija adījumā atdzīvojas, un krāsas ir fantastiskas, maigas un tādas...  latviski tuvas. Nevaru vien sagaidīt to brīdi, kad sākšu no šīs dzijas adīt.





Lai krāsaina vasara!