Puse no kvadrāta

Tamborēt var visur, ja vien tamboris ir līdzi somā un tamborraksts galvā. Ieraudzīju veikalā vilinošas ficītes - košas krāsas, cena draudzīga, liela metrāža (Crochet Alize Forever Batik, mercerized effect, 100% Microfiber Acrylic, 50g, 300m). Pamēģināju tamborēt (tamboradata Nr. 1,75), sāku ar pašu vienkāršāko vecmāmiņas kvadrāta musturu, kaut gan sirds ilgojās pēc kāda sarežģītāka tamborraksta, tomēr raibās krāsas prasa vienkāršāku pieeju. Esmu patīkami pārsteigta par sintētiskās dzijas vēso zīdaino efektu, ļoti patīkama sajūta uz tausti, brīnišķīga sajūta tamborēt, lai gan pavediens ir ļoti slidens, atliek vien noslīdēt cilpiņai no tamboradatas āķa un mazliet aizķert ar roku aiz dzijas pavediena, tā vesels bars stabiņu izirst. Nedēļas laikā brīvajos brīžos pēc darba esmu uztamborējusi prāvu gabalu. Iesāku pagalmā uz soliņa, tamborēju atpūtas laikā pie Juglas ezera, pusdienlaikā pie Daugavas, vakaros uz soliņa bērnu rotaļlaukumā, vēlākā vakarā pie tv, aizvakar Čilipicā, rītdien ... tad jau redzēs, kurp mūsu ceļš rīt vedīs. Uzzīmēju arī raksta shēmu un padalīšos, lai tālu nav jāmeklē.

Jaukas brīvdienas!

Piektdien - zibakcija, sestdien - tirgus

Piektdien piedalījos neierastā pasākumā - zibakcijā Stacijas laukumā - publiski adīt cimdu 15 minūtes, to arī čakli darīju, liels prieks par jauko kompāniju un vēl lielāks prieks sen neredzētās krustiņmāsas Dainu un Mariku satikt. Dažas bildītes no Stacijas laukuma, mans atklājums - izrādās, ka cimdu, tādu pa vienkāršo no viena raiba kamola, itin jauki var adīt arī kājās stāvot. Sākumā gan nedaudz rokas trīcēja, jo tv kameru tuvums mulsinošs, bet adīšana nomierina, rezultātā kādu centimetru publiski uzadīju, āķis lūpā, dienas notikumu iedvesmota, vakarā jau krietnu puscimdu nomargoju.

 

Un vēl interneta plašumos šo to par zibakciju atradu:

zibakcija

http://www.leta.lv/photo/album/315A34A3-9D25-4B3E-9CA1-867A43AE08AE

https://www.youtube.com/watch?v=n8yklEMRq7w

Un šodien atkal dvēsele gavilē, jo tik ļoti gaidītais Brīvdabas muzeja amatnieku gadatirgus ir klāt. Pašā rīta agrumā prom uz tirgu, visi kopā laimīgi nokļūstam līdz ieejai, cilvēku burzma jau liela, tik ierasta, kā vienmēr, pirmais gājiens aši, aši pēc Pāces dzijas, šovasar vēlme pēc zilajiem toņiem, tos arī veiksmīgi atrodu, laimes deva iegādāta ar apdomu, jo maisiņš jau pašai vien līdzi pa tirgu būs jānes, bet saimnieks apstiprina, ka Zāļu tirgū arī būšot. Tālāk tiek respektētas bērnu vēlmes, dodamies uz Raunas cepli, šogad manējie čakli darbojas ar mālu, kādus stundas divas aizrit nemanot, jo visiem trim gan pie ripas vajag, gan vēl pa vienkāršo no māla kaut ko salipināt, lielais paldies cepļa jaukajām saimniecēm par milzīgo pacietību, jo mazo gribētāju darboties sarodas daudz. Un tad jau pusdienas laiks klāt, laižam tālāk uz ezera pusi, kur pēc krietnām un sātīgām pusdienām ēdamzonā, dodamies lēnā pastaigā gar ezera krastu. Un vēlāk atkal ienirstam tirgus burzmā un čakli maku tukšojam, bērniem - kārumi un gardumi, arī piparkūkas, protams,  abiem puikām koka ķirzakas ļoti, ļoti vajag, bet es vēl tieku pie auskariem un koši sarkaniem linu svārkiem, laime pilnībā.... Laimīgi, noguruši, mazliet netīri no putekļiem, vien vēlā pēcpusdienā iznirstam no vilinošā pasākuma vietas. Lieliski pavadīta šodiena!

 

 

 

Jūnija pirmā diena

 

Šī gada piecpadsmitais ieraksts, man prieks par vasaru, kas esot tagad par 17 dienām garāka nekā pirms gadiem piecdesmit, vasarai piedien kokvilna, tādēļ Pāces vilnas segas motīvus esmu nolikusi plauktā, vēl pietrūkst tieši divarpus motīvu, lai ķertos pie kopā satamborēšanas. Motīvi izkārtoti uz lielās gultas, lai tiktu skaidrībā par gala izmēru un krāsu izvietojumu, ilgi kārtoju un grozīju, beidzot laikam pie šīm diagonālajām krāsu joslām palikšu. Bet pašlaik tie aizceļojuši uz skapi.

 

 

Jaunā Verena 2014, pētu jau kādu laiciņu, kopš Narvesen tā krieviski nopērkama (lētāks žurnāls nekā vācu izdevums). Pārsteigta secinu, ka plauktā no pēdējo vasaru žurnāla izdevumiem vien Verenas 2009 Vasara nav, jo tajā gadā gaidīju savu mazo bērnu, tādēļ tā iegāde nebija aktuāla.

Azartiski iesāku tamborēt 36. modeļa jakas rombveida motīvu, bet dzija nebija pareizā, šī kokvilna tieši šim motīvam nepavisam neder, uztamborēju gan izmērā krietni lielāku nekā bildē, un tik pat azartiski to izārdīju. Jakai galarezultātā pavisam citu dziju izvēlējos, bet par to citreiz. Ļoti patīk šī kokvilnas krāsa, tādēļ iesāku no tās citu modeli, 16. modeļa džempīti, oriģinālā gan balts, bet manējais nebūs balts, jo krājumos baltas kokvilnas vienkārši nav. Un vēl man ļoti patīk asimetriskais caurspīdīgais Anna Maria Busch modelis, žurnālā arī raksts par šo dizaineri. Interneta plašumos šo džempīti jau manīju uzadītu, izcils!!! Ar dzijas izvēli gan bija grūtāk, pēc klaiņojumiem pa Rīgas centra veikaliem apstājos pie šīs, sastāvs 35% lins, 65% viskoze (115 m / 50 gr), cena nedraudzīga, bet krāsu salikums košs un saulains, dzija gan rupjāka, kā oriģinālajam modelim. Obligāti ieadīšu paraudziņu, lai nenošautu greizi ar valdziņu skaitu, gadījumā, ja pavisam nebūs labi, tad citu modeli šai dzijai meklēšu.

 

Un šī jaukā sajūta, nolaižot pa valdziņam un to izārdot līdz lejai, nepabeigtajam vasaras džempītim beidzot piedurknes tiek piešūtas.

 

 

Krustiņi atkal plauktā iegūluši un mazliet jau tas rullis apputējis, netieku pie krustiņošanas, jo tik daudz aktivitāšu šosezon, bet manam krustiņdarbam ilgāku nepārtrauktu brīvā laika sprīdi vajag, lai paliek atvaļinājumam krustiņošanas prieks, pašlaik somā adīklis līdzi it visur, gluži kā Verenas rakstā - dzīvoju, elpoju, adu!

 

Šodien Bastejkalnā pārsteidza lentīšu koks, tā arī nesapratu, kas tas bija un kādēļ, bet fons lielisks maniem vēl lieliskākajiem bērniem!

 

 

  Jauku vasaru!

Laimīga diena

Beidzot atpūsties no sirds, saulainā maija brīvdienā, bez ikdienas rūpēm, bez bērnu deju mēģinājumiem un koncertiem, bez steigas kaut ko nenokavēt, bez dokumentu mapes un pārtikas iepirkumu maisiņiem... mūsu ikpavasara zoo apmeklējums un izklaides Mežaparkā. Un pievakarē, minoties ar iznomāto četrriteni, nejauši atradām brīvu nesen ierīkotu piknika vietu pie ezera, ideāls noslēgums tik brīnišķīgai brīvdienai!

Visi nepabeigtie projekti lieli izmēros, vairs nebija nekā, ko iemest somā līdzi paņemšanai, lai izklaidētu sevi brīžos, kad nepieciešams kādu mazliet pagaidīt. Bet mājās pilna kaste ar izmazgātu un satītu kamolos Pāces vilnu!!! Pavasara vēsajos vakaros ļoti iecienīju pērn tamborēto Pāces vilnas pledu, dabiskais materiāls ideāli sildīja manas kājas pie tv, nebūtu slikti tikt arī pie lielāka izmēra vilnas segas gultai. Lai iecerētā sega būtu mīkstāka, izvēlējos rupjāku tamboradatu, tātad Pāces vienkārtīgā vilnas dzija no dažādu krāsu salikumu kamoliem un tamboradata Nr.4.

 

Motīva apraksts bildēs no šejienes

 

Šoreiz izvēlējos tamborēt tikai lielo apaļo motīvu, pa vienkāršo, kā sanāk uzreiz no kamola, speciāli nemainot nekādas krāsas. Motīvi izdodas ļoti krāsaini, būs košs galarezultāts.

 

 

Jauku atpūtu un krāsaināku ikdienu!

 

Radošā piektdiena

Ne tikai saulaina, bet arī radoša, piektdiena, saldā nedēļas diena, jo priekšā vēl divas brīvdienas, piektdiena ir mana mīļākā nedēļas diena. Esmu sajūsmā par gaišajiem pavasara vakariem, beidzot saulaina sajūta, arī turpmāk kļūs tikai vēl gaišāks... Pavasaris sajūtās, pavasaris dabā, pavasaris rokdarbos...

Nākamās procesa bildītes, aizrautīgi un ar sajūsmu turpinu lipināt gliemežvākus, vienu pie otra, par daudzajiem dzijas galiņiem domāšu pēc tam:

Jaukas un radošas brīvdienas!

Iedvesmota gliemežvākiem

Tā kastīte ar kidmohēras krāsainajām atlikumu ficītēm un pavisam niecīgajiem Noro dzijas atlikumu kamolīšiem, no kuriem daži vien pavediena garumā, jau sen man nedod mieru. Gaidīju iedvesmu, ļoti gaidīju, jo modelis arī iepriekš noskatīts, vien nepieciešams īstais dvēseles noskaņojums un nedaudz brīva laika, lai uzsāktu šo plosīšanos ar krāsām. Šoreiz pavasarīgais krāsu vieglums, nez kādēļ man rodas asociācijas ar tulpju pušķi, raibu, lielu un tik pavasarīgu. Kamolīšos spilgtās krāsas šķiet pārāk raibas, bet adījumā lieliski saplūst vieglā, gaisīgā, caurspīdīgā un pavasarīgā krāsu spēlē.

 

Kur meklēt iedvesmu? Ar sajūsmu ik pa laikam ieskatos šeit:

http://www.elletricote.com/

 

Un arī šeit, fanstastiska iedvesmas pasaule:

http://www.facilececile.com/

 

Bildes no konkrētā modeļa 34. un 38. lappusē

http://www.facilececile.com/archives/p340-10.html

http://www.facilececile.com/archives/p380-10.html

 

Atlika vien sameklēt mājās esošajos žurnālos mustura tehnisko rakstu (Adīšana priekam, 2007 un Rokdarbu vācelīte 01/2011), mazliet apgūt mozaīktehnikas (pečvorka) adīšanas pamatus un sagaidīt īsto mirkli jauna darbiņa sākšanai.

Šis noteikti nebūs iesācējam pa spēkam, nepieciešams milzum daudz pacietības, galiņu ir vesela jūra, tie būs pacietīgi glīti jāieloca, lai gatavais gaisīgi caurspīdīgais adījums būtu vienlīdz baudāms no abām pusēm. Un smalkais piņķerīgais kidmohēras pavediens prasa nedalītu uzmanību, šis noteikti nav pie tv adāmais gabals. Lielisks veids izmantot pēdējo gadu laikā uzkrātos dziju kamolīšus, jo vienā reizē tik daudz krāsu veikalā noteikti nebūs finansiāli iespējams nopirkt. Divas īsās adāmadatas Nr. 3,5. Sāku ar paraudziņu, lai izvēlētos mana motīva lielumu un mazliet pieslīpēju motīvu savienošanas vietas, pāris reizes pirmos divus motīvus izārdīju un sāku vēlreiz, bet tas jau normāli, sākot ko jaunu un iepriekš nemēģinātu. Tātad, pēc dažiem izārdītiem mēģinājumiem, sāku pa īstam, ar gaiši zilo  apakšējo motīvu, tad tam pieadīju klāt zaļo un rozā, tad ieadīju pa vidu dzelteno un uz malām nākamos, utt..., un tagad tik uz priekšu (augšu)!

 

Brīvdienās tapušās aizraujošā un nesteidzīgā procesa bildītes:

Krāsainu nākamo pavasara nedēļu!

Otrā Elpa 2014 - 11. nedēļa

Mūsu krustiņprojekta pirmspēdējā nedēļa pavadīta, pēdējās nedēļas sanāk mazāk laika veltīt krustiņiem, paliek gaišāks, tādēļ nemaz vairs negribas šūt vakaros, bet krustiņprieks uzrodas agrajos brīvdienu rītos. Es cīrulis, man patīk agri celties. Un lielajiem bērniem brīvlaiks, sanāca mums kārtīga muzeju un kino nedēļa. Ja nākamajā pēdējā projekta nedēļā būšu čakla jo čakla, tad iespējams, ka mans projekta kopējais krustiņu skaits šajās divpadsmit nedēļās sasniegs 40 tūkstošus.

Šodien atklāju soliņa sezonu, kamēr bērni dzenā bumbu, es nodevos segas fotosesijai, vēl gan nav pavisam gatava, vēl jātamborē otrpus dzeltanajiem, esmu iecerējusi atstāt dzeltenos vidusdaļā un arī otru pusi segai pabeigt iekš zaļi rozā, vai ievērojāt, ir pamanāms progress galiņu ielocīšanā?
Man patīk šādi darboties, patamborē, lipini klāt motīvus un apstājies, kad vajadzīgais lielums sasniegts, un pa vidu uznāk iedvesma galiņiem, galu galā nepaies ne gads un sega paralēli citiem projektiem lēnām taps gatava.

  Jauku nākamo pavasara darba nedēļu!

Otrā Elpa 2014 - 9. nedēļa

Projektam jau 9 nedēļas, salīdzinot manu pirmās nedēļas bildi ar šodienas uzņemto, procesa progress milzīgs, ja parēķina krustiņos, tad tie jau būs apmēram 30 tūkstoši izšūti krustiņi pēdējo deviņu nedēļu laikā šī projekta ietvaros. Man milzīgs prieks par savu čaklumu un neatlaidību. Un par pavasari, kas tuvojas, par gaišākiem vakariem un rītiem, par spilgto sauli šodien. Un trauku, kas pildās ar dzijas galiņu pārpalikumiem no manas segas, esmu noilgojusies pēc tamboradatas, šodien iekrustiņoju šīs nedēļas pēdējo krustiņu ap pusdienlaiku, tad žigli pēc pavasarīgās pastaigas pie tambora, turpinu tamborēt un pievienot krāsainos motīvus, audzējot savu segu garumā.

 

   

Lai jauka nākamā darba nedēļa!