Šī gada piecpadsmitais ieraksts, man prieks par vasaru, kas esot tagad par 17 dienām garāka nekā pirms gadiem piecdesmit, vasarai piedien kokvilna, tādēļ Pāces vilnas segas motīvus esmu nolikusi plauktā, vēl pietrūkst tieši divarpus motīvu, lai ķertos pie kopā satamborēšanas. Motīvi izkārtoti uz lielās gultas, lai tiktu skaidrībā par gala izmēru un krāsu izvietojumu, ilgi kārtoju un grozīju, beidzot laikam pie šīm diagonālajām krāsu joslām palikšu. Bet pašlaik tie aizceļojuši uz skapi.
Jaunā Verena 2014, pētu jau kādu laiciņu, kopš Narvesen tā krieviski nopērkama (lētāks žurnāls nekā vācu izdevums). Pārsteigta secinu, ka plauktā no pēdējo vasaru žurnāla izdevumiem vien Verenas 2009 Vasara nav, jo tajā gadā gaidīju savu mazo bērnu, tādēļ tā iegāde nebija aktuāla.
Azartiski iesāku tamborēt 36. modeļa jakas rombveida motīvu, bet dzija nebija pareizā, šī kokvilna tieši šim motīvam nepavisam neder, uztamborēju gan izmērā krietni lielāku nekā bildē, un tik pat azartiski to izārdīju. Jakai galarezultātā pavisam citu dziju izvēlējos, bet par to citreiz. Ļoti patīk šī kokvilnas krāsa, tādēļ iesāku no tās citu modeli, 16. modeļa džempīti, oriģinālā gan balts, bet manējais nebūs balts, jo krājumos baltas kokvilnas vienkārši nav. Un vēl man ļoti patīk asimetriskais caurspīdīgais Anna Maria Busch modelis, žurnālā arī raksts par šo dizaineri. Interneta plašumos šo džempīti jau manīju uzadītu, izcils!!! Ar dzijas izvēli gan bija grūtāk, pēc klaiņojumiem pa Rīgas centra veikaliem apstājos pie šīs, sastāvs 35% lins, 65% viskoze (115 m / 50 gr), cena nedraudzīga, bet krāsu salikums košs un saulains, dzija gan rupjāka, kā oriģinālajam modelim. Obligāti ieadīšu paraudziņu, lai nenošautu greizi ar valdziņu skaitu, gadījumā, ja pavisam nebūs labi, tad citu modeli šai dzijai meklēšu.
Un šī jaukā sajūta, nolaižot pa valdziņam un to izārdot līdz lejai, nepabeigtajam vasaras džempītim beidzot piedurknes tiek piešūtas.
Krustiņi atkal plauktā iegūluši un mazliet jau tas rullis apputējis, netieku pie krustiņošanas, jo tik daudz aktivitāšu šosezon, bet manam krustiņdarbam ilgāku nepārtrauktu brīvā laika sprīdi vajag, lai paliek atvaļinājumam krustiņošanas prieks, pašlaik somā adīklis līdzi it visur, gluži kā Verenas rakstā - dzīvoju, elpoju, adu!
Šodien Bastejkalnā pārsteidza lentīšu koks, tā arī nesapratu, kas tas bija un kādēļ, bet fons lielisks maniem vēl lieliskākajiem bērniem!
Jauku vasaru!
1 komentārs:
...JĀ, ŠTRUNTS PAR ROKDARBIEM, BET TAS, KO PIEFIKSĒJU, - TAVĒJIE UN MANI BĒRNI IR KRIETNI PAAUGUŠIES!!!!
Ierakstīt komentāru