Uzburt vasaru... un ne tikai atmiņās

Sakārojās patamborēt...  Bija ieplānota atpūtas nedēļa, tādēļ vajadzēja izvēlēties padarboties pie kaut kā viegla, vienkārša. Sameklējot nesen iegādātajā tamborēto ziedu motīvu grāmatā dažus piemērotus šim gadījumam motīvus, ķēros klāt paraudziņa tamborēšanai. Laika arī nebija daudz, tikai viena diena pirms izbraukšanas, lai izmēģinātu un izvēlētos piemēroto. Universāli jau varētu izlīdzēties ar līdzi paņemtu kārtējās zeķes adīšanu, bet man kārojās tamborēt... Un paveicās uztrāpīt ar pirmo reizi... super! Motīva shēmas fotogrāfija telefonā, lai nav jāstaipa līdzi smagā grāmata, dzijas kamolīši un tamboradata, šķērītes un adatu spilventiņš maciņā, tas savukārt somā, un aiziet! Jauns sākums ir patiesi aizraujošs, kā vienmēr... 

Tātad, pirmais motīvs sanāca ļoti zaļš, bet tas manu tamborēšanas prieku nebūt nemazināja, jo es zināju, ka mans izvēlētais kidmohēras kamolītis ir ļoti krāsains, tieši tik krāsains, lai to samiksētu ar vēl vienu manā dārgumu lādē aizķērušos ļoti krāsainu Noro kamolīti. Tamboradata šoreiz Nr. 3,25. 

Satamborēju kaudzīti ar Noro dzijas motīva vidus puķītēm, skaistas bezgala, var arī paspēlēties ar tām jaukākam noskaņojumam, brīvdienas šādām iedvesmas spēlēm ir lielisks laiks!

Fonā atkal Zviedrija, pirmajā dienā bez sniega, ar mazliet sauli un nelielu lietu, tad vairākas dienas sniegs, putenis, auksts vējš, īsts tamborēšanai piemērots laiks... un tad jau atkal saulīte, dienu pirms došanās mājup. Nedēļas gaitā uztamborējās kādi padsmit motīvi. Galarezultātā iecerēta šalle, man ir divas šādas kidmohēras ficītes, vajadzētu pietikt. Pašlaik neesmu vēl izdomājusi, kā motīvus savienot, mēģināju to darīt motīva pēdējā kārtā, tos satamborējot, bet nesanāca pa smuko, ne tehniski, ne ar krāsu izvietojumu.

Uzbūru vasaru! Decembris sācies gluži citāds, jo citus gadus iedvesmas pilna jau darbojos ap Ziemassvētku rotājumiem, bet šogad nevaru vēl noķert to īsto gaidīšanas sajūtu, pat par spīti sniega baltumam aiz loga. Pārdomās esmu arī par mūsmāju egli un tās rotāšanu, kā to bez liekiem kreņķiem uzstādīt, un kur... bet varbūt tomēr pirmo gadu bez egles, bet ar rotājumu un lampiņu virtenēm pietiekošā augstumā... mums taču tagad ir suņa puika... vēl mazs suņa puika...

Ļoti skaista zeķe... nav adīta, bet adītas zeķes fotogrāfija uzdrukāta uz plāna auduma, iekšpusē kartona gabaliņš formai (pa gabalu gan izskatās, kā īstas adītas zeķes, tas ir viens no rotājumiem uz Isabelles, nofotografēju un piekāru atpakaļ). Forša ideja rotājumiem! Man ļoti simpatizē arī tie pie mums nopērkamie dāvanu maisiņi ar krāsaino adījumu rakstu fotogrāfijām. Gandrīz vai āķis lūpā kaut ko pasūtīt izprintētu no kādas savas fotogrāfijas...

Turpinājums sekos...

Lai jaukas brīvdienas!