Sākusies šī gada pēdējā nedēļa. Mazliet skumji, jo bija iecerēts vēl šogad tik daudz paspēt izdarīt, bet diemžēl dzīve ievieš savas korekcijas. Un tad visi plāni pajūk... un vēl manai labsajūtai ļoti pietrūkst saules, šis tumšais, miglainais, lietainais laiks.... nav iedvesmojošs... Brīvdienās palasīju bloga šī gada ziņas uz atpakaļ, ar nolūku pieķerties gada atskata kolāžas bildīšu gatavošanai, tas tāds apcerīgs, laikietilpīgs process, atgriezties atmiņās un to dienu notikumos visa gada garumā... vēl jāpameklē bilžu krājumos kāda nepublicēta bilde, pamazām top... Man patīk arī googles fotoattēlu funkcija - atklājiet šo dienu no jauna, piemēram, pirms trim gadiem... it kā šķirstītu fotoalbumu... Un tad atceros, ka tik sen neesmu drukājusi nevienu bildi, jāsaņemas un jāsaveido vismaz viens fotoalbums... pēdējā laikā man tik ļoti pietrūkst brīva laika tādiem darbiņiem, kas it kā nav steidzami, kurus var atlikt mazliet, un vēl mazliet, un vēl atlikt... un tie krājas. Viens no lielākajiem atliktajiem - mans nepabeigtais tamborēto sedziņu aizkars, pašlaik izvilkts no skapja, atkal un atkal priecājos par krāsām un nodarbojos pamazām ar galiņu ievilkšanu, to ir tik daudz... ceru, ka šonedēļ, tas ir šogad, pabeigšu un pielikšu pie loga... un man ir palīgs... kopš mūsmājās ir suns, man ir vēl mazāk laika rokdarbiem... un siltāks skapis ar segām, tamborētajām...
Bet manā zeķu dzijas kastē atradās vēl viena ficīte interesantās zeķu dzijas - sastāvs uz etiķetes - 93%
Polyacril, 7% Polyester, 100g = 430m, un vāciski rakstīts, ka īpaši ieteicama cilvēkiem, kuriem ir alerģija no vilnas,
elastīga, tādēļ īpaši labi tur formu. Vienu zeķu pāri biju uzadījusi pērn no košās ficītes, bet šī ir tāda melnbalti pelēkzilos krāsu toņos. Šoreiz paņēmu smalkākas zeķu adatas - Nr.2, adīju valnīšu rakstā (2 kreiliski, 4 labiski). Un sapratu uzreiz atšķirību no iepriekš adītā zeķu pāra, šī ir domāta kā elastīgā dzija, kurai tieši vajag izvēlēties pieguļošo valnīšu musturu un mazliet smalkākas adatas. Man milzīgs prieks, ka tomēr sadraudzējos ar šo neparasto dziju. Un daudz nedomājot, nolēmu pērn adīto zeķu pāri izārdīt un pāradīt to vēlreiz, lai piedzīvotu šīs dzijas tikko atklātās (un uz etiķetes izreklamētās) lieliskās īpašības - mīkstumu, elastību un lielisku formas noturību!
Interesants salīdzinājums abām zeķēm, kājas izmērs apmēram 39, valdziņu skaits nemainīgs 4*15, bet apakšējai košajai labiskais adījums un zeķu adatas Nr.2.5, augšējai pelēkajai zeķu adatas Nr.2.0 un valnīšu raksts. Vienu košo zeķi labiskajā adījumā jau izārdīju, var redzēt satītajā ficē, otru arī vēlāk izārdīšu. Nojaušu, ka uzadīsies arī trešais pāris, jo no katras 100 g ficītes paliek dzija pāri, tad nu sakombinēšu no abām pārpalikušajām kaut ko strīpainu. Nākamreiz nodemonstrēšu zeķes uzvilktas kājās. Diez, šī dzija ir vēl nopērkama veikalā? Tumšajam laikam koši procesi!
Lai darbīga pēdējā šī gada darba nedēļa!
2 komentāri:
Tavs košums šajā pelēkajā laikā ļoti priecē. Un ar zeķēm un dziju - mūžu dzīvo, mūžu mācies!
Šorīt tik fantastisks saullēkts! Sasmēlos krāsu prieku un iedvesmu visai dienai. Un manam sedziņu aizkaram vairs vien daži galiņi šovakar ielokāmi palikuši. Super! Nespēju jau sagaidīt to mirkli, kad likšu pie loga, jo nezinu, kā izskatīsies, esmu vien mērījusi izmērus un skicējusi uz lapas, bet kā būs dabā, nav ne jausmas.
Ierakstīt komentāru