Sveiciens decembra sestdienā! Atkal jau viss sniegs nokusis, kaut meža ceļi vēl ledus klāti. Un labi ka tā, jo nesabridu dubļos kājas garajā pastaigā. Kopš mums ir suns, mums ir arī šādas ikbrīvdienu pastaigas uz mežu. Tas ir lielisks ieguvums manai labsajūtai (ne tikai fiziskajai), agrāk laiskā decembra brīvdienā pirms pusdienlaika no mājas degunu neizbāztu... un noteikti nepiedzīvotu dažas jaukas sastapšanās, izpaliktu interesantas sarunas ar nepazīstamiem sarunu biedriem, noteikti nepapriecātos par ledus zvaigznītēm, ļoti, ļoti.... daudz tādām trauslām zvaigznītēm šorīt uz meža ceļa, brīnumains skaistums zem kājām, un priežu stumbri no lejas tik melni, slapji, izskatās it kā apdeguši pirmajā acu uzmetienā, brīnišķīga sestdienas rīta ainava. Mežs kluss, bet ne es vienīgā pilsētniece ar suni mežā, un tikai tagad es sāku tā pa īstam apjaust lielo priekšrocību pilsētas dzīvei meža tuvumā.
Motīvu tamborēšanu šallei esmu pabeigusi, uztamborēti 33 motīvi, ļoti krāsaini, gaisīgi, koši, tagad galiņu ielocīšanas prieks. Un jau domāju par motīvu savienošanu, gribu vēl šogad pabeigt iesākto. Košais tamborējums atsauc atmiņā pavasarī un vasaras sākumā manu tamborēto aizkaru no sedziņām, kuru toreiz nepabeidzu, un tagad tā vien niez rokas to izvilkt no kastes un pielikt punktu. Atkal man pilna palodze ar orhidejām, tās izdzinušas jaunus ziedu kātus ar milzumdaudz pumpuriem, būs skaisti, kad atplauks, un košais aizkars šajā salīdzinoši tumšajā laikā ik dienas tad mani iedvesmotu jaunam krāsu priekam. Mērķis skaidrs, tagad tik jāpieliek mazliet pūles (neielocītu galiņu jūra!!!) tā īstenošanai. Lai man izdodas!
Lai viss iecerētais izdodas! Jauku rītdienu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru