Šiverēju šodien pa skapi jaunu dvieļu meklējumos un uzdūros mammas tamborējumiem, milzum daudz tamborētu galda sedziņu, salvetīšu un citu jauku nieku, bet vēlos parādīt vienu ļoti skaistu, smalku tamborētu kokvilnas segu, fantastiska!
Tambormotīvs no vācu žurnāla, atceros, ka bija reiz arī spilveni komplektā, bet tie jau sen nonēsājušies. Cik gadu tamborējumam- precīzi neatceros. Pa īstam mammas rokdarbu vērtību apzinos tagad, kad viņa pēc slimības vairs nevar adīt un tamborēt, bet agrāk tapušās skaistās lietas kalpo mums visiem joprojām.
Laiska atpūta laukos, lasījām pļavā puķes, cepām kūku no lauku olām un pērnajām saldētajām avenēm, nogaršojām pirmās meža zemenītes piesaulē, ūdens prieki joprojām nebeidzas.
Zied arī pāris orhideju podiņu, kaut gan prieks par ziedošajām puķudobēm un pļavu patreiz ir lielāks.
Sagaidīju atveramies jauno īrisu šķirni, ļoti skaists zieds.
Priecājos par to, ka lasāt manu blogu, paldies, ka komentējiet manas ziņas, bet no laukiem neko komentēt man nesanāk, nevaru neko komentāru lodziņā ierakstīt, arī internets tāds kā saulē noguris gliemezis.
Jauku un prieka pilnu rītdienu!
3 komentāri:
tā sega ir kaut kas neiedomājams - tad jau Tev arī ģenētiskais mantojums labs :))), man arī mamma čakla rokdarbniece...
Īriss dievīgs - tie manas mammas mīļākie ziedi, kādreiz mums bij' pilna dobe ar visdažādākajiem eksemplāriem (pēdējos gados laika trūkuma dēļ tie panīkuši :( )
Skaista sega, un jauna īrisu šķirne! Un par to salīdzinājumu ar saulē nogurušo gliemezi - es pati ari tāda jūtos:)
skaists rokdarbs, bet tā kūka vienreizēja ;)
Ierakstīt komentāru