Jeb patiess stāsts par to, kā rodas idejas jauniem darbiem.... Neesmu īsts kāmis, bet reizēm interneta klejojumos atrastas dažas man interesantas krustiņshēmas mēdzu saglabāt. Reiz meklēju sirsniņas, atradu ļoti daudz shēmu, daļu izprintēju, sakārtoju skaistās mapītēs un noliku plauktā. Tur tās atrodas arī šodien, tikai mapītes plauktā ir daudz vairāk. Esmu drosmīga savu ideju realizētāja, tādēļ nebaidījos eksperimentēt, nešaubījos- izdosies vai nē, bet mēģināju. Ar krustiņprogrammas Winstick palīdzību 2007.gada rudenī tapa mans siržu darbs. Sākotnējā ideja par daudzo sirsniņu salikšanu vienkopus pieder kādai paziņai, kura kolekcionē priekšmetus ar sirsniņām. Viņa nav rokdarbniece, tādēļ pat iedomāties nespēja, cik daudz mana brīvā laika būs jāiegulda tādā pašradītā priekšmetā, bet savukārt man šī darba process saistījās ar īpašām atmiņām, tādēļ darbiņš rezultātā palika manās mājās. Šādu ideju realizēju pirmo reizi, datorprogramma izrādījās lielisks palīgs krustiņshēmas radīšanai, es guvu jaunu pieredzi.
Lūk viena no mapītēm ar dažām izdrukātām nelielām shēmiņām:
Pēc dažām nedēļām mana darba rezultātā pārzīmēta jauna shēma, sakombinējot dažādas nelielas sirsniņas vienā lielākā kopumā, krāsas shēmā nosacītas, īstās piemeklēšu savos izšujamo diegu krājumos un saskaņošu darba gaitā, mīlu radošu pieeju darba tapšanas procesam.
Darba lielums 250*250 krustiņi, aida 18, diegi DMC un Anchor, šuvu ar diviem diedziņiem.
Izšūts pirmais motīvs
Otrais motīvs
Trešais motīvs
Šeit jau izšūts galarezultāts, Ziemassvētku eglīti pušķojot, spēlējāmies kopā ar meitu(tobrīd piecgadniece), skaista bilde izdevās:
Un noformēts pie sienas, izmērs noformētam darbam 56*56 cm
Rokdarbu izstādē 2009. gadā
Reiz man jautāja, cik sirsniņu pavisam ir šajā darbiņā, bet es vēl joprojām neesmu tās saskaitījusi...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru