Strīpains

Bīstams strīpainais vīruss! Pārskatu fotogrāfijas un zemapziņā sajūtu, ka gribu vēl ko strīpainu uzadīt... tas ir tik aizraujoši - koši strīpoties! Kastē izmazgātu Pāces vilnas kamolu vēl pietiekoši, varbūt nākamo maxi garu strīpainu džempīti uzadīt?

Šeit iedvesmai iekš instagram dažādas krāsu kombinācijas:

#возбуждающий_замотыш

Šoreiz šallei speciāli mazāk valdziņus izvēlējos - 90 valdziņi, adatas Nr. 3.5 (salīdzinājumam pirmajai dzeltenstrīpainajai 120 valdziņi un adatas Nr.4).

Džempītim, šķiet, bija 110 valdziņi stāvam, piedurknēm 75 valdziņi. Stāva daļas vienkārši taisnstūri, 3/4 garuma piedurknes sāku adīt no augšas, sākumā kā taisnstūri rievotajā adījumā uz divām adatām Nr.3.5, tad adījumu pārlocīju uz pusēm, pirms tam vienmērīgi noraucu dažus valdziņus un pārgāju uz zeķu adatām Nr. 3.0 (16 valdziņi uz vienas adatas, 2 labiski, 2 kreiliski), tālāk adīju tikai pa apli, beigās paņēmu vēl tievākas zeķu adatas - Nr. 2.25. 

Visas uzadītās daļas satamborēju no ārpuses. Kakla daļa pa vienkāršo -  atstāju bez apdares. 

Pirms adīšanas dzija ar rokām rūpīgi izmazgāta, izskalota... kā arī visi krikumi izlasīti. Tas arī ir vissarežģītākais etaps šajā strīpainajā procesā. Gatavo adījumu  vēl nemazgāju, vien notvaicēju ar gludekli un atstāju izklātu uz vairākām stundām, lai izžūst. Adījums ir mīksts un ļoti, ļoti silts. 100% vilna. Pāces vilna 6/1 jeb Dundaga wool. Rekomendēju! 

Marts sācies

Martā atgriezies mans saulainais prieks... saulainas dienas, saulainas bildes... un drīz saulains pavasaris 😉 😊

Zeķes 2018/4, adīju kā parasti ar 15 valdziņiem uz vienas adatas, zeķu adatas Nr. 2, bet zeķes izmērs sanāca lielāks nekā 39, apmēram 41... zeķu dzija gadījusies nedaudz rupjāka, kaut gan ficītē un kamolīšos uz aci tā neizskatījās. Esmu pārdomās par nākamo pāri, nevaru vien krāsu kombināciju izvēlēties... tātad pauzīte... zeķēm.

No Pāces vilnas 6/1 top džempītis, ar ļoti strīpainu stāva daļu un plūstoši krāsainām piedurknēm. Zils plus sarkans ir mana iemīļotā krāsu kombinācija, redz, tādus košus šo krāsu toņus var samiksēt no vairākiem Pāces vilnas kamoliem, mērķtiecīgi  tos izraujot no citu krāsu kombinācijām. Un man palikuši kastē tagad dzelten, brūni, zaļie...  Dzija mazgāta pirms adīšanas, tad adīšanas process baudāmāks. Ar piedurknēm biju spiesta palauzīt galvu, jo skaistie zilie toņi no kamolu kastes bija izlietoti... bet dažas senāk pirktās fices ar zilajiem izrādījās ar krietni plānāku pavedienu, miksējot ar pēdējā pirkuma ficēm atšķirība ļoti pamanāma. Uz veikalu doties nekārojās... Domāju un domāju, un izdomāju - adīšu piedurknes no tā plānākā pavediena, bet adīšu citā musturā - rievotajā, kas pats par sevi blīvāks un biezāks veidojas, nebūs tik ļoti intensīvi strīpainas piedurknes, kaut gan krāsu gamma tiek saglabāta. Es jūtu, ka eksperiments būs izdevies... nākamajā bildē piedurknes fragments:

Un mazliet arī krustiņoju, ziemas tumšais laiks pārdzīvots, saulainās brīvdienās ir atgriezusies vēlme pakrustiņot... mūsu forumā 

krustduriens.lv - projekts ziemassvetku-darbnica-2018

rit pilnā sparā! Mans pirmais gatavais rotājums:

Bildēs mānīgs lielums, tas pirmais ar zilo fonu ir krietni lielāks par otro... mana rotājumu kolekcija papildinās...  otra puse abiem krāsaina, tamborēta.

Vairāk bilžu un teksta -  laipni lūdzu uz forumu! Un vairāk rotājumu tur arī!

Lai izdodas izkrāsot ikdienu!

Viena krāsaina februāra diena

25. februāris... svētdiena... brīvdiena... Almas diena... saulaina, auksta ziemas diena

Rīts sācies ar spožu sauli un mānīgu pavasara sajūtu siltā istabā, bet aiz loga ārā no rīta mīnus 19. Rīta kafija un kaudze crosstich žurnālu, esmu iedvesmas meklējumos nākamajam mazajam krustiņdarbiņam krustduriens.lv Ziemassvētku darbnīcas ietvaros. Nu nemaz nevelk pie Ziemassvētku motīviem... speciāli atlasu vasaras numurus... un ir... ir... 

2014. gada vasaras žurnāla numurs, klāt pat neizpakota pielikuma dāvaniņa, tie smukie takša formas bobini... tovasar nemaz nebija man aktuāli... un košās vasaras krāsas... satinu diedziņus uz sunīšiem, sameklēju auduma gabaliņu, atšķiru tai pat žurnālā mana elka Kaffe Fasset krāsainās somas shēmu un sāku krustiņot vienu košu apļa motīvu.

Saule tik spoža aiz loga, velk un velk ārā, prāts gan saka, ka auksts... ļaujamies saulei un dodamies centra virzienā, apvienot pastaigu ar sasildīšanos kāda muzeja telpās... tāda brīnišķīga rīdzinieka priekšrocība... miljons iespēju rokas stiepiena un mirkļa iedvesmas attālumā... šoreiz māksla...

Aleksejs Naumovs personālizstāde "Nebeidzamā ainava" Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Krāsu enerģija un gaismas spēles, par izstādi un mākslinieku vairāk izlasīt var šeit:

http://nra.lv/kultura/personibas/237938-aleksejs-naumovs-bez-makslas-vispar-nebutu-pasaules.htm

Tas tur augšā sakoordinēja mūsu vēlmi doties uz izstādi vienlaicīgi ar brīnišķīgiem paša mākslinieka stāstiem par izstādīto ainavu tapšanas radošajiem procesiem, par iedvesmas meklējumiem un piedzīvojumiem pasaulē. Ieradāmies krietnu stundu pirms tikšanās ar mākslinieku, lielformāta ainavas, akrils, krāsas tirkīzs un rozā, sajūtas neaprakstāmas... iespaidota vēroju darbus vairākkārt, pamazām izpētot arī detaļas, vēlāk mani kā no jauna apbūra mākslinieka stāstījums, tas vieglums un gaišums, gandrīz kā atbildes uz maniem neuzdotajiem jautājumiem... varētu klausīties vēl un vēl... iesaku aiziet apskatīties izstādi (līdz 8. aprīlim), pavasara vieglums sajūtās garantēts...

Nesteidzīgi adu zeķi, krāsu iedvesma gluži kā no izstādes, dīvainākais tas, ka šādu krāsu kombināciju izvēlējos jau nedēļu pirms šīs izstādes apmeklējuma... intuitīvi iedvesmojoties no kādas vasaras atmiņā noķerta mirkļa - zilas debesis ar dažiem baltiem mākoņiem un dažādu toņu spilgti rozā puķu grozs augstu pie laternas pilsētā... un vēl sarkanais... aizkadrā... viss notiek, kā tam jānotiek, ļauties tam ir visgrūtākais.

Starp citu, pie Bastejkalna kafejnīcā Sala ir rozā aveņu eklēri... dievīgi garšīgi, omulīgais siltums namiņā, rietošā saule un košās debesis atmiņā uzbur citu košu vasaras dienu... iedvesma ir tepat, mums apkārt...

Radošu šo ziemīgo darba nedēļu!

Februāra zeķes

2018/3 jeb šī gada trešais zeķu pāris ir gatavs! Zeķu dzija, no trīs dažādām raibām ficītēm, pavediena maiņa katrā kārtā, redz, sarkanais tomēr dominē... izmērs 39, zeķu adatas Nr. 2, valdziņu skaits 15*4. Esmu jau sameklējusi krāsu kombināciju nākamajam pārim, man iepatikās šādi miksēt... 

💖💖💖

Atpakaļ pie gliemežvākiem

Meklējot maniem cimdiem dažus zilzaļos Noro pārpalikumu kamolīšus, es uzdūros kastei ar nepabeigtu projektu - gliemežvāku pečvorka šallakats. Bet tur vesels lērums krāsaini kidmohēras ficīšu atlikumi... patiešām, biju piemirsusi par tiem. Dažas ficītes vasarā vēl nopirku, toreiz šķita, ka kidmohēras krājumi izsīkuši, bet tagad izrādās, varēju mierīgi pat nepirkt... Šī dārgumu kaste bija rūpīgi nolikta skapja visaugstākajā plauktā. Pēdējā gada laikā dziju iegādājos maz, ja nu vien pa ficītei super, super, ļoti superīgu un vienlaikus tikpat superīgi dārgu, vai piepērku iztrūkstošu ficīti tekošajam projektam, vēl pa kādai zeķu dzijas ficītei. Vai esmu izvēlīga, piesardzīga, taupīga? Laikam jau nē, vien esmu apzinājusi un pārskatījusi visus savus krājumus, izvirzot sev par mērķi iestrēgušo projektu pabeigšanu. Sava veida inventarizācija... jauka jaunā gada sākuma apņemšanās, pašlaik esmu uz tās īstenošanas viļņa.

Visgrūtākais pēc tik gara pārtraukuma bija atcerēties motīva adīšanas shēmu. Upurēju vienu uzadīto gliemežvāku, to izārdot un reanimējot procesu atpakaļgaitā, proti, cik kārtas jāada, kāds noraukuma solis, cik valdziņu sākumā. Neatcerējos neko, vien to, ka izmantoto shēmu nedaudz pārveidoju, bet žurnāls ar aprakstu kaut kur ļoti labi noglabāts... bīstami meklēt to lielajā rokdarbu žurnālu kaudzē, nejauši var rasties iedvesma jaunam procesam, citai dzijai... nē, nē, nevēlējos lieki pārbaudīt savu emocionālo noturību un apzināto motivāciju.

Pagājušās nedēļas gaitā esmu uzadījusi vien 15 gliemežvāku motīvus, savukārt brīvdienā, svētdien, uzadīju vēl 10 gabalus, ļoti piņķerīgs adīšanas process, ātri apnīk. Atpūtai atkal pieķeros pie ikdienišķās zeķes adīšanas, pilnīgi nejauši krāsās esmu pieskaņojusies gliemežvāku procesam ☺💙💚💛💜

Jo lielāks top gliemežvāku adījums, jo skaidrāk iezīmējas mana vismīļākā forma - platleņķa trijstūris. Super, tas nozīmē, ka gatavais adījums tiks nēsāts jo bieži. Sāku domāt arī par augšējās malas izlīdzināšanu. Lipinot motīvus vienu pie otra, ar sākuma motīvu trijstūra lejas virsotnē, augšmala pašlaik ir rombaina, finālā vajadzētu tikt pie taisnas. Paklejoju pa google risinājuma meklējumos, bet tur adītu shells patchwork motīvu ļoti maz, nav populārs musturs. Un jāsāk arī galiņus ielocīt, to nu gan ir daudz, katram motīvam četri gabali, un pareizinot ar motīvu skaitu... ļoti daudz...

Turpinājums sekos...

Lai jauka šī ziemas nedēļa!

It kā vienkāršie cimdi

Ja ir vēlme ātri tikt pie jauniem cimdiņiem, es šoreiz nebūšu labais piemērs... Pamatīgi sarežģīju savu dzīvi veselas nedēļas garumā, bet pie jauniem cimdiem tomēr tiku. Šis bija ļoti darbietilpīgs process, mainīju un mainīju pavedienus, vienlaicīga kamolīšu jūra... adījums grūti adījās vakarā, jo kopumā tāds patumšs un skaistos pustoņus elektriskajā apgaismojumā nevar saskatīt... pamatīgi nočakarējos, zeķu adatas Nr. 2. Musturs gan pats primitīvākais, 3 labiski, 3 kreiliski, uz vienas adāmadatas 15 valdziņi. Varu tikai apbrīnot etnogrāfisko cimdu adītājas - vēl smalkāki, krāsaināki un sarežģītāki, man līdz tādiem kā līdz Mēnesim... 

Dotie parametri: divi nelieli pāri palikuši Urugvajas vilnas kamolīši no tikko uzadītās šalles, daži ļoti nelieli zil-pelēk-zaļ-violeti Noro kamolīši, pavisam neliels patumšas Lang Yarn Jawoll Magic Degrade ficītes atlikums... un no visa šī dziju atlikumu kopuma man tomēr izdevās lielisks galarezultāts.

Pačukstēšu, ka šie rokai ideāli pieguļošie cimdiņi, ja neuzvilkti rokās, izskatās diezgan neestētiski, nu tādi, nekādi... Vai adīšu ko tik vienkāršu un vienlaikus sarežģītu otrreiz? Visdrīzāk nē... kaut gan pašlaik esmu atgriezusies pie vēl sarežģītāka senāka projekta. Meklējot mazos Noro kamolīšus, atcerējos vienu savu projektu kasti, kurā iestrēdzis gliemežvāku lakata projekts... oi, patīk man fantastiskas lietas sarežģīt... par to nākamreiz.

Lai viss izdodas!

Pusnakts krāsā

Uz šīs ar rokām krāsotās Urugvajas vilnas dzijas etiķetes norādīts: krāsa - pusnakts. Man gan pusnakts asociējas ar melnu tumsu, pašlaik ziemā noteikti. Savienoju šo lielisko un eksotisko dzijas ficīti ar vienu ekselentu Noro ficīti. Krāsas neizsakāmi burvīgas, adīšanas process primitīvs, bet pamatīgi ievilkās, šo skaisto dziju gribējās izbaudīt un adīt dienasgaismā.

Šallakata modelis mans iemīļotais, pieaudzēšanas solis ierastais - katru pirmo un pēdējo valdziņu katrā kārtā dubulto. Pēdējā kārtā uz adatām krietni vairāk nekā 300 valdziņi. Noro pavedienu brīvi pārstiepu gar vienu malu, izskatās jauki un pat dekoratīvi... adījums ir ļoti mīksts un elastīgs, papildus apdare vai speciāla nostiepšana šoreiz nav nepieciešama.

Ja adījums būtu cita platuma, tad krāsu izkārtojums būtu citāds, nevienmērīgāks, diez kā šis krāsojums izskatītos zeķē? Iespējams, ka gaišā krāsa, adot pa apli, satiktos un izveidotos atsevišķi gaišās krāsas laukumiņi, vai tomēr interesanta krāsu trepīte? 

Noro ficīti izadīju visu, bet pamatdzija vēl palika pāri, tāds pavisam neliels kamolītis. Sameklēju atlikumu kastē tikpat nelielu zeķu dzijas kamolīti un dažus mikroskopiskus Noro atlikumus, pašlaik man top pieskaņoti cimdiņi. Neierasts man šāds krāsu kopums, no esošajiem cimdu pāriem nav neviena pieskaņota, toties jo ātri tikšu pie jauniem... 

Pagalma soliņš nemaz tik vecs nav, tik krāsa atkal apdrupusi, ļoti ceru, ka pavasarī apsaimniekotājs nenokrāsos to citā krāsā...

No lieliskas dzijas - lielisks rezultāts!

Janvāra ainiņas

Gada sākums kā jau parasti, ar jaunu apņemšanos pieķerties iestrēgušajiem rokdarbu projektiem. Pamazām to realizēju, bet trūkst motivācijas... tamborēto kvadrātiņu segai ievelkamo galiņu jūra, un nav jau steigas, ikdienā virsroku ņem suns un viņa vajadzības, siltumam lētie pledi, kurus nav žēl pakļaut sagraušanas riskam. Savukārt zil- zaļ -pelēk- melnajam šallakatam īstais nēsāšanas laiks būs tuvāk pavasarim, man patīk virs jakas tādā satīties, pašlaik ziemā ideāls zemjakas nāsājamais variants ir sarkanais kidmohēras un alpakas mistrojums... Un iepriekš pieminētie procesi realizējami dienassgaismā, ikdienā strādājošam cilvēkam dienasgaismas pašlaik ir maz, faktiski vien brīvdienas... Pilnīgs gaudu gabals pēcsvētku periodā... tomēr nevēlos justies slikti, tādēļ niekojos ar krāsainiem sīkumiem. Tos var adīt gan vakarā pēc darba, gan iemest somā līdzi, arī rezultāts ātrs. Zeķes, protams, zeķes, bez apņemšanās, bez ierobežojuma, bez tūlītējiem papildus līdzekļu ieguldījumiem, bez sarežģīta mustura... zeķes adīšanas priekam un nēsāšanas labsajūtai! 

Divas ficītes, kas palikušas pāri no iepriekšējiem zeķu pāriem, mainu pavedienu katrā kārtā, sākumā pasekoju, lai vienādās krāsas nesatiktos maiņā, bet vēlāk vairs nē, jo tomēr vienas krāsas toņi ir nedaudz atšķirīgi, ļoti raibs svītrojums sanāk. Un adīt ir interesantāk nekā parasti, proti, ja ada pa taisno no krāsainās fices. Pirmais zeķu pāris pašlaik jau gatavs.

Un hronoloģiski top jau nākamais šī gada zeķu pāris, dievinu šo dabiski balto fonu. Ziema ir klāt! Šis pāris arī tiek adīts no divu citu ficīšu pārpalikumiem. Ideāla aritmētika: no vienas 100g ficītes uzadīt vienu zeķu pāri, no otras 100g ficītes arī uzadīt vienu zeķu pāri, bet no abu ficīšu atlikumiem, miksējot pavedienu katrā kārtā, uzadīt vēl vienu zeķu pāri. Divas raibas ficītes = trīs dažādi zeķu pāri!

Visvienkāršākā cepurīte puikam, dzijas ficīte no seniem krājumiem, mīksta un elastīga, pusvilna, adīju diezgan blīvi uz zeķu adatām Nr. 3, valdziņi 24*4, 2 labiski, 2 kreiliski, noraukums pakāpenisks, saadot pa divi kopā katrā otrajā kārtā, bet dažus pēdējos valdziņus ar lāpāmo adatu savelkot. Bumbulītis no citas dzijas, smukumam...

Visforšākais šīs ziemas aksesuārs -  nindzjas tipa maska jeb #knittedcowl 

4*30 jeb 120 valdziņi, zeķu adatas Nr. 3 vai 3,5 , pamatmusturs 2 kreiliski, 4 labiski

uz vienas adatas 30 valdziņu sadalījums šāds: 1 kreiliski, 4 labiski, 2 kreiliski, 4 labiski, 2 kreiliski, 4 labiski, 2 kreiliski, 4 labiski, 2 kreiliski, 4 labiski, 1 kreiliski 

un tik rullē uz augšu, izadīju no divām ficēm atlikumus, mainot pavedienus, dzija pati sastrīpojās...

adīšanas laiks - vienam aksesuāram divi darbdienas vakari

Šajā bildē puse no uzadītās otrās "trubas", viena vakara darbs, arī šai garumu man pieprasīja speciālu tādu, lai vajadzības gadījumā var uzvilkt līdz acīm... man jau prieks, ka puikam kakls siltumā... 

P.S. Savu otro strīpaino Pāces vilnas šalli arī pabeidzu, jāsaņemas beidzot fotosesijai... un brīvdienās plānoju pakrustiņot...

Lai mums viss izdodas! 💖

Par zeķēm...

15/16/17/2017

Šī gada pēdējais bloga ieraksts, protams, par zeķēm... lai tāda labi padarīta darba sajūta šodien, gada pēdējā dienā! 17 pārus šogad uzadīju, kā biju apņēmusies... novembris un decembris pagāja zeķu adīšanas maratonā. Viskrāsainākās šī gada zeķes top gada vistumšākajos mēnešos! 

Šiem pāriem strīpas veidoju ik pa četrām kārtām, mainīju kamolīšus, ja varēju, tad pavedienu pārstiepu pa kreiso pusi, bet vienalga galiņu rezultātā daudz. Lai mazos kamolīšus, kas bija palikuši pāri no citiem zeķu pāriem, izadītu abām zeķēm vienmērīgi, adīju tās reizē. Un man iepatikās šāda sinhrona abu zeķu adīšana, pat šķita,ka ātrāk tieku pie gatavā pāra!

Pēc 16. un 17. zeķu pāra uzadīšanas kaste ar mazajiem atlikumu kamolīšiem tikai pusē, taps noteikti vēl kāds košs pāris. 

Mans zeķu mīļotājs, patiesībā no viņa zeķes ir labi jāpaslēpj, visas... gan adītās, gan parastās, gan tīrās, gan netīrās... šī tik tāda pozēšana... dažreiz pat iemanās man no kājas novilkt...

Šīs varavīksnes krāsu zeķes adītas no Zviedrijā nopirktās vietējā ražojuma zeķu dzijas ficītes. Iegādājoties jau pamanīju, ka ficītē 150g, četrkārtīga, bet metrāža 150g=412m, tātad rupjāka dzija par ierasto zeķu dziju. Speciāli izvēlējos šo musturu, kas savelkas, izmērs šim pārim 40-42, biezākas zeķes un smagākas. Šīs ficītes pārpalikumu samiksēšu ar kādu turku zeķu dzijas ficītes pārpalikumu, ta arī ir mazliet rupjāka zeķu dzija. 

Ziemassvētku dienā šogad varēja lasīt gailenes! Nejauši dažas atradu mežā, speciāli gan nemeklēju vairāk.

Mana gatavo un jauno zeķu kaste pilnāka netop, tāda pustukša drīzāk 😊 arī pašlaik man kājās adītās zeķes, strīpainas, oranži zilas... vismīļākais mans adīto zeķu modelis ir tas, kuram garš valnītis - 2 kreiliski, 4 labiski valdziņi, līdz pat papēdim un pēdas virsējā daļa arī tajā pat valnīšmusturā, pieguļošas kājai zeķes. Tikai šo modeli man diezko nepatīk adīt...

Zeķu gads 2017 noslēdzies! Nākamgad gan vairs nekādas apņemšanās adīt zeķes, pietiek... laiks brīvi ļauties iedvesmai! Laimīgu Jauno gadu! Lai viss izdodas!