Ja ir vēlme ātri tikt pie jauniem cimdiņiem, es šoreiz nebūšu labais piemērs... Pamatīgi sarežģīju savu dzīvi veselas nedēļas garumā, bet pie jauniem cimdiem tomēr tiku. Šis bija ļoti darbietilpīgs process, mainīju un mainīju pavedienus, vienlaicīga kamolīšu jūra... adījums grūti adījās vakarā, jo kopumā tāds patumšs un skaistos pustoņus elektriskajā apgaismojumā nevar saskatīt... pamatīgi nočakarējos, zeķu adatas Nr. 2. Musturs gan pats primitīvākais, 3 labiski, 3 kreiliski, uz vienas adāmadatas 15 valdziņi. Varu tikai apbrīnot etnogrāfisko cimdu adītājas - vēl smalkāki, krāsaināki un sarežģītāki, man līdz tādiem kā līdz Mēnesim...
Dotie parametri: divi nelieli pāri palikuši Urugvajas vilnas kamolīši no tikko uzadītās šalles, daži ļoti nelieli zil-pelēk-zaļ-violeti Noro kamolīši, pavisam neliels patumšas Lang Yarn Jawoll Magic Degrade ficītes atlikums... un no visa šī dziju atlikumu kopuma man tomēr izdevās lielisks galarezultāts.
Pačukstēšu, ka šie rokai ideāli pieguļošie cimdiņi, ja neuzvilkti rokās, izskatās diezgan neestētiski, nu tādi, nekādi... Vai adīšu ko tik vienkāršu un vienlaikus sarežģītu otrreiz? Visdrīzāk nē... kaut gan pašlaik esmu atgriezusies pie vēl sarežģītāka senāka projekta. Meklējot mazos Noro kamolīšus, atcerējos vienu savu projektu kasti, kurā iestrēdzis gliemežvāku lakata projekts... oi, patīk man fantastiskas lietas sarežģīt... par to nākamreiz.
Lai viss izdodas!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru