pirmdiena, 2018. gada 26. februāris

Viena krāsaina februāra diena

25. februāris... svētdiena... brīvdiena... Almas diena... saulaina, auksta ziemas diena

Rīts sācies ar spožu sauli un mānīgu pavasara sajūtu siltā istabā, bet aiz loga ārā no rīta mīnus 19. Rīta kafija un kaudze crosstich žurnālu, esmu iedvesmas meklējumos nākamajam mazajam krustiņdarbiņam krustduriens.lv Ziemassvētku darbnīcas ietvaros. Nu nemaz nevelk pie Ziemassvētku motīviem... speciāli atlasu vasaras numurus... un ir... ir... 


2014. gada vasaras žurnāla numurs, klāt pat neizpakota pielikuma dāvaniņa, tie smukie takša formas bobini... tovasar nemaz nebija man aktuāli... un košās vasaras krāsas... satinu diedziņus uz sunīšiem, sameklēju auduma gabaliņu, atšķiru tai pat žurnālā mana elka Kaffe Fasset krāsainās somas shēmu un sāku krustiņot vienu košu apļa motīvu.

Saule tik spoža aiz loga, velk un velk ārā, prāts gan saka, ka auksts... ļaujamies saulei un dodamies centra virzienā, apvienot pastaigu ar sasildīšanos kāda muzeja telpās... tāda brīnišķīga rīdzinieka priekšrocība... miljons iespēju rokas stiepiena un mirkļa iedvesmas attālumā... šoreiz māksla...

Aleksejs Naumovs personālizstāde "Nebeidzamā ainava" Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Krāsu enerģija un gaismas spēles, par izstādi un mākslinieku vairāk izlasīt var šeit:


Tas tur augšā sakoordinēja mūsu vēlmi doties uz izstādi vienlaicīgi ar brīnišķīgiem paša mākslinieka stāstiem par izstādīto ainavu tapšanas radošajiem procesiem, par iedvesmas meklējumiem un piedzīvojumiem pasaulē. Ieradāmies krietnu stundu pirms tikšanās ar mākslinieku, lielformāta ainavas, akrils, krāsas tirkīzs un rozā, sajūtas neaprakstāmas... iespaidota vēroju darbus vairākkārt, pamazām izpētot arī detaļas, vēlāk mani kā no jauna apbūra mākslinieka stāstījums, tas vieglums un gaišums, gandrīz kā atbildes uz maniem neuzdotajiem jautājumiem... varētu klausīties vēl un vēl... iesaku aiziet apskatīties izstādi (līdz 8. aprīlim), pavasara vieglums sajūtās garantēts...





Nesteidzīgi adu zeķi, krāsu iedvesma gluži kā no izstādes, dīvainākais tas, ka šādu krāsu kombināciju izvēlējos jau nedēļu pirms šīs izstādes apmeklējuma... intuitīvi iedvesmojoties no kādas vasaras atmiņā noķerta mirkļa - zilas debesis ar dažiem baltiem mākoņiem un dažādu toņu spilgti rozā puķu grozs augstu pie laternas pilsētā... un vēl sarkanais... aizkadrā... viss notiek, kā tam jānotiek, ļauties tam ir visgrūtākais.







Starp citu, pie Bastejkalna kafejnīcā Sala ir rozā aveņu eklēri... dievīgi garšīgi, omulīgais siltums namiņā, rietošā saule un košās debesis atmiņā uzbur citu košu vasaras dienu... iedvesma ir tepat, mums apkārt...


Radošu šo ziemīgo darba nedēļu!

Nav komentāru:

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...