Krāšņās rudens lapas nobirušas, tumsas pašlaik vairāk nekā gaismas... novembra mēnesi kalendārā mierīgi varētu izlaist un tad tā hops - uzreiz no krāsainā rudens baltajā ziemā iekšā! Tas tumsas un kailo koku iespaidā... vēl jau gan svētki jāpiedzīvo un Staro Rīga krāsas jāizbauda... Mans skatiens aizvien biežāk aizķeras pie Ziemassvētku tematikas bildēm, bet visam savs laiks, jādzīvo šodienā... Vēlā rudens fons jo īpaši rosina darboties ar košām krāsām. Strīpainā Pāces vilnas šalle Nr. 2 tūlīt, tūlīt būs gatava, pēdējie adāmie centimetri izstiepušies tik gari... un ir jau vēl salīdzinoši silts laiks, tādēļ nobeigums bez steigas. Un kamolu kastē man vēl daudz... un ideju pilna galva! ... vien brīvā laika tik maz...
Esmu reanimējusi dažus Noro kamolīšus, divas senākas cepures tika izārdītas, dzija iztaisnota un sagatavota jaunai dzīvei jeb nākamajai iespējai. Bildēs noķerti novembra īsās dienas retie saulainie mirkļi, lielākoties pats adīšanas process jau norisinās vakara tumsā. Cepure pārtop cepurē... neloģiski, bet skaistums prasa upurus, vai ne? Un nākamnedēļ sola sniegu, prognozes gan pretrunīgas, pat pavīd iespējama 20 cm sniega sega... Šķiet, ka jauna cepure būs nepieciešama.
Cik jauka sajūta - drēgnā rudens vakarā izvēlēties sev košāko zeķu pāri, izņemt to no zeķu kastes un labsajūtā uzvilkt, blakus karsta dzēriena krūze, beidzot brīdis klusuma pēc ikdienas kņadas un rūpēm, mīļākais adīklis... šis tumšais rudens laiks jāpārdzīvo...
Un ja par zeķēm... tad esmu apmulsusi, mana šī gada sākuma apņemšanās - šogad uzadīt 17 pārus zeķu, draud izgāzties, jo pašlaik gatavi vien desmit pāri, vēl dažas zeķes ir uzadītas pa vienai... bet aktuāla ir vajadzība pēc cimdiem. Šis gads joņo milzu ātrumā... kaut gan zeķes uzadīt esmu iemanījusies diezgan žigli, divās brīvdienās vienu pāri uzadīt ir pat ļoti iespējams, pašlaik esmu izvēles priekšā, čakli pildīt apņemšanos vai tomēr paslinkot un izgāzties... Zeķes adīt gan man ļoti patīk 😃 💖 Krāsās ir spēks! Lai košāka rītdiena!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru