Gribētos jau gan, lai viss top viegli! Bet nekā, vairs nesanāk ne viegli, ne ātri... jo... lai būtu pavasaris! Savienojumā ar - darbs, bērni, suns, koncerti u.c. svarīgas lietas, šoreiz nosauktajai kārtībai nav nozīmes, jo viss ir jāpaspēj! Pēc garajām pastaigām ar suni vien totāls nogurums ir ātri klāt! Esmu pašlaik atkal atgriezusies pie zeķēm, vienlaikus top veseli trīs pāri - 9/2017, 10/2017 un 11/2017, precīzāk pa vienai zeķei no katra pāra ir jau gatavas, pašlaik domāju, kuram pārim pirmajam otro zeķi adīt... vai arī visas trīs pamīšus vienlaicīgi adīt. Ļoti svarīgs jautājums un izšķiršanās, ha, ha... Joks, protams, kā nu sagribēsies, tādā secībā arī turpināšu adīt. Šoreiz starp pavasara košajām krāsām vien viens no zeķu procesiem iekļuvis bildēs, uz dzijas etiķetes rakstīts Desert Color, patiess krāsu baudījums, tiešām deserts, gan pats pavediens savērpts no vairākām krāsām, gan krāsu pārejas mainās un vēl tie garšīgie sārtie toņi... viegli šo krāsu salikumu adīt, un pat piezogas vēlme speciāli pastiept to procesu garumā... bet vienmēr jau no vienas fices paliek pāri dzija, man krājumos ir divu toņu pelēka zeķu dzija, varēšu vēl ko skaistu sakombinēt.
Un pamazām segas satamborēšana virzās uz priekšu, process kļūst aizvien sarežģītāks dēļ sava pieklājīgā izmēra, sega tomēr segas gatavajam izmēram tik tuvu, suns atkal procesā kļūst par traucējošo faktoru, pat neko īpašu nedarot, vien klātesot mājās, jo tās spalviņas... mazas, baltas, asas... tās ir visur... un tik spītīgi turas pie visa klāt. Laikam būs atkal jāatsāk krustiņot, kamēr mans mīlulītis Bīno pie vasaras kažoka tiek...
Šajā bildē šķiet sārto toņu pārsvars, spilgta ļoti, tie zili zaļie ir noslēpušies... Un galiņu jūra, vai ne? Jāķeras tiem klāt! Esmu pārdomās par nobeiguma maliņu, tās krāsām, musturu, šoreiz jūtu, ka vajag kaut ko apkārt aptamborēt, lai tāds pavisam glīts nobeigums. Kā šo raibumu visharmoniskāk ierāmēt? Un arī šis nav no vieglajiem jautājumiem...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru