Esmu aiztamborējusies... kvadrātiņus... patīk man tos tamborēt, patīk man ar tiem spēlēties... pirmie 25 uztamborētie jau savienoti.
Daudz domāju par krāsu savienošanai, ļoti gribējās dzelteno, bet iekšējā sajūta teica, ka tomēr vajag kaut ko zaļu. Ar zaļo pašlaik esmu uz Jūs... nav mana krāsa, ne apģērbā, ne interjerā, pašlaik vien kā papildinājums vai akcents. Kaut gan nekad nesaki nekad. Manas krāsu sajūtas mainās, vien favorīts dzeltenais nemainīgs. Atrisinājums nāca negaidīts - sakritība, zemapziņa? Ikdienas maršrutā Līvu laukumā bagātīgi saaugušās puķu dobes - violets un zaļš. Un dzijas ficīte no krājumu kastes ar krāsu pārejām pavedienā no violetā uz zaļo... Krāsu iedvesma no apkārtējās vides, mūsu mīļās Rīgas iedvesmojošie apstādījumi!
Esmu uztrāpījusi tieši ar spilvena izmēru. Un tad radās pārdomas par spilvena otru pusi, sākumā gribēju tādu pa vienkāršo - strīpainu no tiem pašiem dzijas atlikumiem, bet rokas turpina tamborēt vēl un vēl kvadrātiņus. Laikam pie vainas tā dīvainā sajūta, ka vasara tūlīt, tūlīt jau pagājusi, bet vēl nepietiek... pastiepšu garumā, ha, ha... Un ikdienas prieks rodas šādos sīkumos, kaut vai mazu kvadrātiņu tamborēšanā.
Ja es būtu savienojusi kvadrātiņus, tos satamborējot ar vienkrāsainu pavedienu, rezultāts būtu pavisam cits. Varēju izvēlēties tos arī sašūt, tad viena spilvena pusei būtu nepieciešami 6*6 jeb 36 mana lieluma kvadrātiņi, un rezultāts atkal būtu savādāks. Turpinājums sekos... Galvenajā lomā - mazais tamborētais vecmāmiņas kvadrātiņš. Lai jauka rītdiena!
2 komentāri:
Brīnišķīgs rezultāts, savienojot ar dziju kam krāsu pārejas:-)
Jā, man arī gribas "pastiept" vasaru kaut vēl nedaudz. Tev būs cienīgs spilvens vasaras izskaņai.
Ierakstīt komentāru