Bīno un .... kvadrātu adīšana

Blogs ir par rokdarbiem, bet manā reālajā dzīvē šī pēdējā nedēļa ir ienesusi pamatīgas korekcijas, kas gan tieši neattiecas uz rokdarbu tēmu, toties ievērojami ietekmē manu dzīvesveidu. Un nekas vairs nebūs kā agrāk, ha, ha... esmu centīgi pārkārtojusi savu dzīves telpu, tamborētās segas kādu laiku sildīs skapi, kamolīši arī vairs nemētāsies pie gultas vai zemos plauktos, viss ir glīti iepakots kastēs vai skapī, un ne jau tāpēc, ka esmu ķērusies pie ideālās mājas kārtošanas, bet.... mūsu ģimenē ir ienācis suņu puika BĪNO... un mēs tagad esam pieci: es, mani mīļie trīs bērni un mūsu visbrīnišķīgākais suns pasaulē!

 

 

Vairs nekāda mierīgā adīšana vai tamborēšana vakaros nesanāk, un arī pašlaik nav īstas vēlmes ar to darboties, tādēļ iespējams, ka arī ierakstu par rokdarbiem kādu laiku blogā kļūs mazāk, nu... tikai varbūt... cerams, ka tomēr nē... bet rokdarbu fonā pilnīgi noteikti iekļūs kāds nejaušs suņa deguns. Lēmums par suņa iegādi nudien nebija spontāns, bet plānots, rēķināts, lolots, nēsāts domās un sarunās, ejot mērķtiecīgi nospraustajā virzienā apmēram pēdējo pusgadu. Neskatoties uz papildus rūpēm un atbildību, suņuks mūsu mājās ir ienesis ļooooooti daudz pozitīvu emociju un prieka, mēs esam laimīgi!

 

 

Pamazām top lielie pečvorka kvadrāti. Esmu iecerējusi tikt pie adītas jakas (modelis Nr. 35 no tā paša žurnāla Stricktrends Pavasaris 2016)

 

 

būs nepieciešami 12 šādi kvadrāti  stāva daļai. Dzija Noro Flower Bed, atšķaidu (jo no tīra Noro diemžēl nepietiks...) ar senāk pirktu kašmiru, tas ar vilnas piedevu, kuram pavediens tieši Noro dzijas pavediena rupjumā, arī faktūra un grodums labi pielāgojas, ja vien iepriekš nezin, ka tas nav Noro, tad adījumā pat grūti atšķirt.  Un tieši pateicoties Bīno ienākšanai mūsmājās... tas ir, lielajai dzīvokļa pārkārtošanai, es skapja plaukta dziļumā atradu šo dzijas spoli (domās jau biju no tās atvadījusies, jo nekādi nevarēju atcerēties, kurā vietā tik veiksmīgi manā dzīvoklī iespējams noslēpties?). Adatas Nr. 3, adu tikai labiski (rievotais adījums), uzmetu 133 valdziņi (65 valdziņi kvadrāta mala, 3 vidus valdziņi, 65 valdziņi kvadrāta mala), turpejošās kārtās vidējos trīs valdziņus saadu kopā, rezultātā tad izveidojas skaists kvadrāts (malas garums 29 cm), krāsains un strīpains kvadrāts.

 

 

Piedurknes oriģinālā ir adītas valnīšu musturā, pašlaik vēl nedomāju tik tālu, jo ar pašreizējo dzīves ritmu, kas bērnu brīvlaikam un suņu puikam pakārtots, kvadrātus adīšu ļoti ilgi... smejos, ka rezultātā būs man gara jaka rudenim...

 

Šodien esmu uzadījusi otro kvadrātu un uzmetu valdziņus trešajam...

 

Vēl neesmu atrādījusi savu dzimšanas dienas dāvanu, ko saņēmu dāvanu projekta ietvaros, plašāka info par projektu šeit:

 http://krustduriens.lv/read/dzimsanas-dienas-apmainas-projekts-2016-2017/com_page/3

bet bildes savukārt šeit, blogā

Mīļš paldies, Gunita!

 

Un vēl visam šim ņudzeklim pa vidu ziedošas orhidejas uz palodzes (manās mājās atgriezušās ziedošas orhidejas!), dažas mājās pavadītas brīvdienas (suņa bērnam pēc potes karantīna) un līdz ar to eksluzīva iespēja novērot ziedu lēno atvēršanos....

 

 

Šis pavisam nejaušs kadrs, pie kāda Rīgas luksofora, kur diezgan ilgi gājējam jāgaida zaļā gaisma... toties cik pozitīvs, es pasmaidīju todien un arī tagad smaidu...

 

 

Lai jauka rītdiena!