Pie jūras

Vismīļākā atpūta ir laiska atpūta pie jūras, neiztrūkstošs adāmais somā starp dvieļiem, peldkostīmiem, pretapdeguma krēmu, lidojošiem šķīvīšiem, peldriņķiem un .... visiem citiem pludmales niekiem. Par jūru es varu jūsmot vienmēr, bet jo īpaši šajā karstumā. Un šis ne visai lielais kvadrāts adīšanai šajā laikā ir ideāls.

Koka adatas šo somā būšanu izturēja, tieši tāpat, kā izturēja pabūt skrējienā ciešā Bīno satvērienā ... zobos, tas gan bija pāris dienas atpakaļ, čiepšanas momentu neredzēju, bet laimīgo skrējienu ar adāmo kvadrātu, kas uz adatām, un kamolīti gan, mana sirds pamira.... bet viss beidzās laimīgi, ar pusrindu noskrējušiem valdziņiem, veselām koka adatām un mazliet slapji siekalainu dziju, bet tomēr nepārgrauztu pavedienu. Ticiet man, šajā momentā bildēšana nebija ne prātā... tādēļ sirdi plosošs kadrs tiek aiztaupīts... Mans Bīno dievina rokdarbus, nenoguris sēž un vēro mani darbojoties, gaidot laimīgo mirkli kampienam... tādēļ es lielākoties varu vien paadīt tajos starplaikos, kamēr suņuks atpūšas miegā vai arī tajos laiskajos mirkļos, kurus izdodas rūpīgi saplānot ārpus mājas. Bīno dievina arī manus adītos spilvenus, pie tam tik skaisti izdodas katru valdziņu uzriktēt precīzi uz katra no zobiem... jā... arī spilveni pašlaik kalpo tikai novērošanai.... jautrības bez gala.... bet tomēr esmu uzadījusi četrus kvadrātus un adu jau piekto.

 

Saule spoža, debesis zilas, ūdens silts, karstas brīvdienas....

Un šeit noķēru kadrā arī to brūno kamolīti, tas notīts no lielās spoles, nu ļoti saderīgs ar Noro pavedienu. Sāku apsvērt domu par brūnām piedurknēm un brūnu apdares maliņu jakai.

Meteo sola negaisu, mazliet tomēr par karstu, vai ne?