Pagājušajā nedēļā beidzot piesēdos pie datora un sašķiroju savas digitālās fotogrāfijas, atlasīju labākās un interesantākās, šī atlase un šķirošana man aizņēma veselu pusdienu, jo pēdējoreiz to darīju pagājušā gada septembrī.
Mūsu mājās ir daudz albumu, tos mēs ik pa laikam pāršķirstām, bērniem ļoti patīk skatīties savas bildītes, tās, kurās viņi ir mazie bēbīši, kopā atceramies notikumus, pastāstu bērniem kādu smieklīgu atgadījumu, kuru viņi vairs neatceras. Mums ir arī skaista grāmatiņa, kurā regulāri ierakstām kādu spārnotu teicienu vai mums smieklīgu frāzi, jo tās aizmirstas ar laiku visātrāk. Vēl manā dzīvoklī ir daudz fotorāmīšu, tajos ik palaikam apmainu bildes, kādu pavisam skaistu un īpašu fotogrāfiju izgatavoju arī lielākā papīra formātā un ievietoju lielākā rāmī.
Vakar izvilku no skapja visus mūsu ģimenītes albumus, secināju, ka steidzami nepieciešams vēl viens lielais albums (300 bildēm). Te nu tie ir, desmit lielie albumi, daži mazie, viens albums priekšplānā ir īpašs- ar izšuvumu un ar audumu apvilkts, to manam mazajam Jančukam dāvināja krustdūriena meitenes.
Uzminiet, cik bildītes ir šajā kaudzītē? Tās visas ir atlasītās un tikko izgatavotās par laika posmu sākot no pagājušā gada septembra. Kaudzītes augstumu neizmērīju, bet aptuveni tie varētu kādi 15 cm atmiņu, notikumu, mūsu dzīve gandrīz gada garumā.
Tajā iespaidīgajā kaudzītē ir arī manu rokdarbu fotogrāfijas, tās gan pēc skaita ir mazākumā un tās var apskatīt publiski manā blogā. Atpazīstamas, vai ne?
Kā jūs glabājat savas fotogāfijas? Vai regulāri tās tiek izgatavotas vai glabājas tikai digitālā veidā?
3 komentāri:
kāds prieks, ka kāds tomēr vēl tiek galā ar savām fotogrāfijām :)
Mūsmājās ar tām ir milzīgs haoss, kopš vīrietis sāka "profesionāli" aizrauties ar šo hobiju :) Pirms tam bija skaisti albumi, ar visiem ierakstiem un datumiem, bet tad pēkšņi viss nogūla vīrieša datorā, kur tam klāt vairs netiku un nu nekā - ne bērnu bilžu, ne ceļojumu bilžu, nekā nav :(
Inese!
Man bērni nedeva mieru ar jautājumiem, kāpēc albumā nav jaunu bildīšu. Un nemitīgi dīca pie datora, parādi man to bildīti un to, un vēl to... saņēmos un visu pēdējā gada laikā fotografēto sašķiroju un aiznesu uz salonu izgatavot. Tagad mums visiem prieks par izdarīto. Agrāk gan regulārāk to darīju.
brīnos, ka vēl printē fotogrāfijas un liec tās albūmos. Mēs pa slinku. Viss tik datorizēts. Īpašās - draugiem.lv galerijās, un vēl īpašākas lielā formātā pie sienām.
Ierakstīt komentāru