Man diezko nepatīk šī raksta virsraksts, bet rudens tomēr tuvojas. To ieraudzīju arī dziju veikalu plauktos, nopirku vilnas dziju tik ļoti skaistās krāsās, līdzīga parastajai zeķu dzijai, bet tomēr pavediens savērpts savādāk. Dzija ir mīkstāka, krāsu pārejas plūstošākas, metrāža līdzvērtīga, bet cena gan nedraudzīgāka. Bet ja ļoti patīk, tad jau cenai nav izšķirošās nozīmes. Šoreiz pončo būs tumšākās rudens krāsās, tie būs divi- man un meitai. Tamborēju abus vienlaicīgi, lai varētu mēs abas sākt nēsāt tos reizē. Stāsts pavisam vienkāršs- iesāku tamborēt sev, sekoja jautājums- kādēļ es tamborējot kaut ko tik tumšu, paskaidroju, ka vēlos sev tumšāku pončo, jo tuvojas rudens, tad sekoja atbilde- es arī vēlos tumšāku pončo, bet ne tik tumšāku, un man pirmajai!
Ilgi domāju par kakla apdari, varbūt maliņai uzlasīt valdziņus un pieadīt augsto apkakli, lai vēsākā laikā ir siltāk kaklam? Vēl neesmu līdz galam izdomājusi, bet patreiz simpātiska šķiet ideja par virsū uzliekamu īpašu šalli, tādu ar savienotiem galiem un vienkārši uzmaucamu pāri galvai. Varbūt mazliet košāku nekā pats pončo.
Manējais pončo tiek tamborēts ar Nr.3,5 mīļo koka tamboradatu, bet meitas pončo iemēģinu jauno tikko nopirkto tamboradatu Nr.3,25. Esot īpaši ērta tamborēšanai un varu teikt, ka tā ir patiesība!
Tamborējumi iesākti piektdienas vakarpusē, pa brīvdienām iztamborēju abos divos darbos kopā trīs ficītes dzijas, tātad apmēram 1200 m dzijas!
Turpinājums sekos...
2 komentāri:
Augusta pirmās nedēļas naktis tiešām uzpūta pirmo rudens dvesmu, bet nu atgriezusies vasara. Pončo top skaisti un silti. Darbiņš gan dubultā :) Bet ja meita novērtē mammas darbu...
Rita, paldies!
Pončo ir viens brīnišķīgs apģērba gabals pilsētai, ja pavelk tam apakšā kaut ko ar īsām piedurknēm, tad tas ir ideāls no rītiem, kamēr vēl nav pārāk vēss. Vēsākā laikā virs blūzes ar garām piedurknēm, vēlāk kādu plānāku džempīti apakšā.
Mēs abas ar meitu fanojam par saviem pončo.
Un jūtam, ka arī dažas dāmas uz ielas mūsu pončo vērīgi nopēta. Divas reizes man nepazīstamas sievietes interesējās par to, vai es pati tamborēju un kā tamborēju, cik daudz dziju vajag un kur dziju pirku. Abas reizes jauki papļāpājām par rokdarbiem.
Vakar iegādājos vēl dažas ficītes dzijas pieskaņotām šallēm.
Tagad atkal radīšanas prieks.
Ierakstīt komentāru