Man kā kurpniekam bez kurpēm, tik daudz visu ko darinu, bet pati tieši sev ļoti reti. Tagad pienākusi tā reize, kad vēlos uzadīt sev kādu apģērba gabalu. Atkal viss ačgārni, ziema jau cauri, bet es adu sev vesti. Vēl jau gan no rītiem auksts, sevi mierinu, bet galvenais, ka process ir sācies.
Dziju pirms diviem gadiem Ziemassvētku vecītis atnesa, labi pastāvējusi kastē, bet nevarēju izdomāt modeli. Arī tagad nav īstais, iepriekš iecerētais, bet ļoti gribējās adīt, kaut ko ātri uzadāmu, kaut ko sev.
Adāmadatas Nr.7, dzija Lang Yarns Tosca, 55% New Wool, 45% Acrylic, 50 g/92m. Modelis no Sabrinas 5/2011, speciālizlaiduma. Biju iecerējusi šo dziju adīt no vienas piedurknes , šķērsām kā parasti, līdz otrai piedurknei, bet neko sev tīkamu plašajā internetā neatradu. Būs jau labi, kā ir, adījums ļoti mīksts, bauda adīt.
Un šīs brīvdienas laukos bija pasakainas, tik silts, tik saulains, tik pavasarīgs. Sēdēju pagalmā un adīju, bet acis kavējās pie blakus mežiņa, pavasaris gaisā un bērnu kņada apkārt, mazliet gabaliņu tomēr uzadīju.
3 komentāri:
Kā tur ar to ticējumu, vasarā adītas "zeķes" ir siltākas, tā kā rudenī vestīte būs kā atradums, un tev ciku caku būs ātri gatava. Ievas šogad ziedēs ātrāk, tā kā vēsais laiks ārī šopavasar būs...
Es jau arī padomāju, ka adījums būs vairāk rudenī valkājums. Pa vasaru baudāmi vasaras prieki, tad negribēsies neko tik siltu adīt. Un rudenī manā skapī atradīsies jau gatava vestīte!
Un šis arī velk uz Saulespuķu gammu :)
No manis - Ceļojošā dāvaniņa:
http://mantukaste.blogspot.com/2011/05/davanina.html
Ierakstīt komentāru