pirmdiena, 2019. gada 18. februāris

Piedzīvot iedvesmu

Piedzīvot iedvesmu... Zilas debesis, ilgas pēc gaismas un pavasara, gara pastaiga, šoreiz Vecrīga... Pacelt acis un skatīties... uz debesīm, ēku jumtiem, saskatīt gaismu un ēnas, vilkt savas domas augšā... justies pacilāti un it kā neparasti vienlaikus. Brīdis, kad apstājies un  paraugies augšup... un sajūti  iedvesmu, vienlaicīgi arī ilgas un cerību... un sakrāj sevī, lai vēlāk palaistu ārā... īpaši izceļot to, ko ikdienā neieraudzīt... var arī paspilgtināt nianses, ļauties iedvesmas vilnim, vienam, otram... nākamajam...  Reizēm ļoti vajag atslēgties no ikdienas skrējiena, nesteidzoties brīvdienā nogājām gandrīz 20 tūkstošus soļu, to gan vakarā tikai konstatēju... Reiz studiju laikā draudzene man teica: beidz skumt, ejam vērot jumtus! Šis strādā, joprojām...











Mums visapkārt ir neierobežots ideju jūklis, bet katram tomēr savas mīļākās lietas - materiāls, krāsas, forma, tehnika... arī vienas idejas realizācija var izskatīties dažādi. Man vislielāko gandarījumu sagādā sajūtu darbi, bez sarežgītām konstrukcijām, kad jau ir skaidri iegūta viena formula, kuru var ik reizi apaudzēt no jauna -  ar mirkļa ideju... sajūtas, emocijas, domas katrreiz citas... un šo radīto lietu, tik piepildītu ar neredzamo enerģiju, ir iedvesmojoši un brīnišķīgi vēlāk ikdienā nēsāt...


Stokholmas veikalā man bija iespēja dzīvajā aplūkot un pačamdīt  MAD TOSH dziju. Nopirku tikai vienu, bet viskošāko fici Rainbow 437 - SS18.  Patiesībā nav ne jausmas, ko nozīmē tie cipari pie krāsas koda, dzija ir fantastiska, interesanta struktūra pavedienam, tāds kā spīdīgs un neierasts, zeķu dzijas rupjumā, krāsojums burvīgs, tik košs un raibs... Sākumā bija doma par adīšanu slejās, arī apsvēru domu sadalīt uz pusēm un adīt vienlaicīgi ar diviem pavedieniem, tomēr uzvarēja vienkāršā adīšanas formula, pievienoju spilgtumam un gaisīgumam vienu ficīti On line Linie 98 Carlton (75% mohēra, 25% zīds) vēsi sarkānā krāsā. Nēsāšu pati, pavasarī...


Domās izmēģināju jo daudzus interesantus modeļus, pat paraudziņus saadīju... Visvienkāršāk jau būtu uzadīt zeķes... šoreiz nē, tāds dārgums jāizmēģina lielākā laukumā. Gaisīgums, vieglums, spilgtums un reizē siltums, tieši šāds kopums man ir vajadzīgs šim pavasarim. Tagad čakli jāturpina adīt, jo pavasaris jau gandrīz klāt. Šodien piesaulē to sasmaržoju... pārziemojām... 

Lai jauka šī pavasarīgā februāra nedēļa!

pirmdiena, 2019. gada 11. februāris

Izkrāsot februāri

Valentīndienas nedēļā par un ap sirsniņām, šogad tās mani vairs netracina...  Pat atcerējos par nepabeigto krustdūriena izšuvumu. Renato Parolin dizains. Aida 18, izšūts ar vienu diedziņu, vēl mazliet fonam gan jāiekrāso... bet vispār atstāšu audumu redzamu, būs interesantāk. Ieskatījos senākās bloga ziņās, šo dizainu izšuvu 2012. gadā, tas ir, pirms septiņiem gadiem...

Zeķes 5/2019



Kaut gan februāris ir ziemas mēnesis, ziemas pasaka dažos kadros piefiksēta 31. janvārī. Šogad piektais zeķu pāris tapa skaistā ziemas noskaņā, uz baltā sniega fona košās krāsas vēl spilgtākas. Pašlaik tik peļķes un ledus, bet pavasara smaržas gan vēl nav. Iesāku nākamo pāri, tādā pērnās zāles toņu miksējumā... gluži kā pelēkā šodiena. Parādīšu citreiz, uz šī košuma fona būs neizteiksmīgs.




Tātad, šim zeķu pārim tehnika sekojoša: divas krāsu bagātas atlikumu ficītes pamatam, tām pa vidu izadu pavisam mazos kamolīšus ar spilgti dzelteno un sarkano. Oranžā krāsa vēl no citas ficītes, ļoti iederējās šim pārim, efektdzijas kamolītis vien smukumam bildē. Uzmanību purngaliem, sanāca misēklis, pirmajai zeķei noraucu, virspusi turpinot adīt valnīša musturā, otrai zeķei aizmirsu par musturu, noraucu tikai labiski adot. Neārdīšu gan, drīzāk domāju par sarkanas sirsniņas uzšūšanu tam labiskajam purngalam, būs jauka nodeva Valentīndienas siržu trakumam...


Nemeklēt sarežģītu musturu, vienkārši labiski vai iemīļotajā valnīšu musturā (2 kreiliski, 4 labiski), galvenais uzsvars uz krāsām, miksēt un miksēt, pēc iespējas pavedienus pārstiepjot pa kreiso pusi, dažbrīd pat pieci kamolīši vienlaikus darbībā... un nebaidīties no galiņiem.

Iedvesmojošus krāsu salikumus var aplūkot arī adīšanas kopprojektā šeit: #blueberryfieldssocksandmittenskalseason3



Zeķes 4/2019, vairāk procesa bildītes atrodamas manā instagram kontā. Šeit samiksēti pārpalikumu kamolīši no 8 dažādām zeķu dzijas ficēm un plus dzeltenais, divu toņu - siltais un vēsais. Domāju par pagājušo vasaru, košajām puķu dobēm, adīšanas gaitā šķiroju vasarā safotografēto, iespējams, ka ietekmējos šo krāsu izvēlē. Pārpalikušo kamolīšu kastē visas spilgtās krāsas izlietotas, tur zili violeta noskaņa valda, pieļauju, ka ne uz ilgu laiku...

Jautrie pirkstgali, ilgojas pēc pavasara saules un narcisēm... dzeltenajām. Lai jauka un mīlestības pilna šī nedēļa!

otrdiena, 2019. gada 22. janvāris

Zeķu janvāris II

Ziemas aukstums klāt, laika prognozes temperatūras stabiņš šonedēļ virzienā uz leju, mīnusi pieņemas spēkā. Kājas būs siltumā... jaunās zeķēs! Un saule atgriežas - aukstas, saulainas ziemas dienas, ar spožu sniegu un zilām debesīm, gluži kā jaukās bērnības atmiņās...

Atkal mūsmājās sakrājušies zeķu dzijas atlikumu kamolīši, tagad pamanu, ka zaļās krāsas šajā kokteilī ļoti maz ...  tā noteikti nav mana mīļākā krāsa... fonā mana pirmā izšūtā saulespuķe, ak, tas bija tik sen...


Man prieks, ka ikdienas steigā pamanīju zeķu (šoreiz trešajā sezonā arī cimdu) kopadīšanas projektu


projekts dzijas atlikumu radošai izmantošanai, noteikums - jāizmanto vairāk kā viena dzija adīšanai, projekta laiks no 14. janvāra līdz 14. februārim, tiek solītas arī balviņas, sīkāk par projektu skatīt instagram Monique kontā @blueberryfields


Par 2019. gada krāsu pasludināta koraļļu krāsa, meklēju šo dzīvespriecīgi rozīgi oranžo krāsu vietējo dziju veikalu plauktos, pie zeķu dzijas neatradu, vistuvākais bija šis rozīgais krāsu mikslis ar tajā nedaudz saskatāmo oranžīgo koralli. Ar šo spilgtumu sapurināšu kādu tumšu un garlaicīgu dzijas ficīti no mājās esošajiem krājumiem. Strīpainas zeķes būs...



2/2019

Tā sagadījās, ka šo zeķu pāri pabeidzu adīt kā otro šogad. Papēžus vienādus neuztrāpīju, zinu, zinu... vajadzēja otrai zeķei lieko zilo krāsu izgriezt, bet es noslinkoju. Uztveršu to par efektu, īpašo šo zeķu atpazīšanas zīmi... dzīvē arī viss ne vienmēr ir ideāli! Samiksētas divas zeķu dzijas ficītes, šoreiz bez papildus sarkanās krāsas, krāsas miksētas bez noteikta soļa un neritmiski, intuitīvi adot pa vienai, divām vai trīs rindiņām no katras fices. Dzija vēl palika pāri, vēlreiz apstiprinās iepriekš zināmais, ka no divām 100 g zeķu dzijas ficītēm iespējams uzadīt trīs zeķu pārus (apmēram izmērs 39...40). 



3/2019

Trešais šī gada zeķu pāris arī gatavs. Mans iemīļotais Sockengerippe musturs. Fotogrāfijā koka klucītis ir dēla gatavots, tas ir mans zeķadatu un tamboradatu stacionārais turētājs, tādi vairāki plauktā. Un pēc mana lūguma arī zeķu šablonus viņš ir pagatavojis. Šīs zeķu dzijas krāsu salikums ir burvīgs un strīpas veidojas smuki, tādēļ adīju pa tiešo no fices, neko nemiksējot. Trešdaļa ficītes palika pāri, to izmantošu nākamajam zeķu pārim kā skeletu, kurā ieadīšu dažādus mazos krāsainos kamolīšus. Bildē pārpalikušie kamolīši no citas košās ficītes, krāsas lieliski saskaņojas ar šo. 



Esmu uz zeķu adīšanas viļņa, turpinājums sekos...
Lai silti!

otrdiena, 2019. gada 8. janvāris

Zeķu janvāris

Gada beigās saskatījos vituālajā pasaulē fotogrāfijas ar iedvesmojošiem plauktiem, skapjiem un atvilknēm, kas pārpildīti ar adītām zeķēm, dažos pat vairāki simti zeķu pāru lietošanā, zeķes pēc mazgāšanas vai tikko uzadītas jaunas... ar manu zeķu adīšanas tempu, tas būtu darbiņš gadiem desmit... ļoti iespaidīgas zeķu kolekcijas. Man pašai aktīvā lietošanā apmēram kādi 10 pāri adīto zeķu, tai skaitā istabas zeķes, guļamzeķes, atsevišķiem zābakiem piemeklētas zeķes... bērniem, šķiet, mazāk, jo vēl tāds nopietns aukstums šogad nav bijis. Adītas zeķes ikdienā nēsājam labprāt, adu no speciālās zeķu dzijas, tādēļ tās droši var mazgāt veļasmašīnā, saudzīgā režīmā, papēži ar laiku  izdilst... es nelāpu ... vienkārši uzadu jaunas. Speciālā kastē  regulāri sakrājas jauni uzadītie pāri, ik pa laikam patukšoju kasti, pa pārim vien uzdāvinu, atdodu, izņemu nēsāšanai... Pašlaik kaste gandrīz tukša, tādēļ ar prieku top jaunas zeķes. 

Šoziem retā saulainā brīvdiena, pēc tik daudzām pelēkām dienām saules pielietajā dzīvoklī tā vien gribas visiem laiskoties un neko nedarīt, silts un gaišs... un smaržo tikko cepta ābolmaize... ir īstais laiks piemeklēt un saskaņot dzijas ficītes nākamajiem zeķu pāriem. Tālāk par zeķēm pašlaik netieku, jāpārdzīvo šis tumšais laiks, tad meklēšu iedvesmu darboties ar lielāku rokdarbu projektu.


Šo smuko ficīti nopirku vasarā, no atlaižu plaukta, pat nesaprotu, kā tik pievilcīgs krāsojums tur iemaldījies bija... zeķu dziju nopērku vienmēr, vajag uzreiz vai nē, tā pa ficītei vien sakrājas daži kilogrami. Īstajā iedvesmas brīdī uzreiz ir no kā izvēlēties... viens (bildē) zeķu pāris būs pa tiešo no ficītes, lielisks musturs, šīs ficītes pārpalikumu samiksēšu ar kādas citas ficītes pārpalikumu. Parasti no divām 100g ficītēm sanāk 3 zeķu pāri.


Mans bīgls ir izaudzis jeb ... labi izaudzināts, man klātesot vairs manas adītās zeķes nečiepj... bet tomēr pa kluso līdz šim divas adītās ir sagrauzis, puišu zeķes ... ar parastajām zeķēm viņam ir īpaši tuvas attiecības, un vismīļākās ir tās visnetīrākās... bīgls mājās - tas ir tracis, jautrība, vējš, sagrauztas mantas, mazas, sīkas spalviņas it visur, garas pastaigas... un tas īpašais suņa skatiens, kam pretoties ir neiespējami un vēl baltais rokturītis (aste)... Bīgls ir īpaša suņu šķirne, viņā ir kaut kas no vilka, lāča, stirnas, truša, pitona, cūkas, žurkas... dažreiz šķiet, ka pat murrā kā kaķis! Visu dara no sirds un pa īstam... it visur ir klātesošs, ziņkārīgs, nepacietīgs...  Šis džeks ir nozadzis mūsu visu sirdis! Ļoti displinē mani vienmēr novākt savu radošo haosu, kamolus plauktā vai kastēs, adāmadatas un tamboradatas savās vietās (dažas cietušās vairs nav lietojamas...), arī iesāktos projektus, žurnālus, grāmatas... visu plauktos un atpakaļ savās, no bīgla drošās, vietās. 


Viens zeķu pāris no šī dziju miksējuma agrāk bija adīts, šoreiz būs vēl viens, tikai musturs cits, fonā senāk izšūtā krustiņglezna, kurai todien putekļus slaucīju... manas acis šajā tumšajā gada laikā vairs nespēj mazus, smalkus krustiņus pašūt... ļoti gaidu pavasari un gaismu... iesāktos projektus vajadzētu pabeigt, dažas sienas dzīvoklī vēl brīvas...



... saulē sagurušais ziemeļbriedis Rūdolfs...



100% portugāļu vilna, bez citiem piejaukumiem, ļoti interesants krāsojums. Uz šo dziju no  retrosaria.rosapomar - collections - mondim virtuāli skatījos jau kādu laiku atpakaļ, līdz ieraudzīju Stokholmas dziju veikaliņā dzīvajā, nopirku toreiz vienu ficīti izmēģināšanai. Superīga dzija, mīksta vilna, skaists zeķu pāris uzadījās... ilgi domāju par musturu, vienkārši labiski adīt negribējās, bet baidījos, ka sarežģītāks musturs pazudīs krāsojumā.

Bezmaksas apraksts šeit: Sockengerippe

Toties ļoti ātri uzadīju, zibenīgi... Dzijas rupjums ierastais, bet metrāža  100g neierasta - 385m, es adīju ar zeķu adatām Nr. 2,25, no ficītes pāri palika tikai pavisam mazs kamolītis. Skats uz augšu, uz apsnigušiem Vecrīgas jumtiem - tās manas krāsu asociācijas. Šo zeķu pāri noteikti atstāšu sev.



Arī šo strīpaino zeķu pāri pabeidzu, astei pārkāpu pāri šogad, bet tomēr to  pieskaitīju pie 2018. gadā uzadītajām zeķēm. Iepatikās man šādi adītas strīpainās, ir padomā nākamais krāsu salikums.


Ar sauli domās un sirdī, lai silti!

ceturtdiena, 2019. gada 3. janvāris

Burvju kamola strīpas

Gadumijas zeķu pāris, uzadīts dažās dienās, tik krāsains un dzīvespriecīgs sanācis. Droši varu teikt, ka šis ir šogad pirmais uzadītais zeķu pāris. Lai šis gads viss tāds košs un spilgts!

1/2019


Mani ļoti sakārdināja smukais apaļais dzijas kamolītis no  Schoppel - Zauberball Edition 3, col. 2296_ Englisher Garten. 50g=150m (extra fine merinowool).
Jau pērkot sapratu, ka no šī kamolīša pietiks tikai vienai zeķei, ja gribu divas zeķes, tad vajag divus kamolīšus. Tik dārgu zeķu pāri gan būtu vēlāk žēl valkāt. Šis nav jau ierastais Zauberball Crazy, kas ir lielāka bumba ar smalkāku dzijas pavedienu.
Un labi vien ir, ka nenopirku divus kamolīšus. Šis ir retais gadījums, kad dzija kamolā izskatās perfekti, lieliski, izcili, bet adījumā šis lieliskums pazūd, tikai raibs vien...  Mazliet atgādināja tos drūmos laikus, kad labu dziju dabūt bija grūti, tad nu toreiz izlīdzējāmies ar Ogres gublānu, satītu no smalkiem dažu to dabūjamo krāsu pavedieniem, lai iegūtu jaunas krāsas un krāsu pārejas. Adot uzvēdīja tās domas... neiepatikās man adījums pa taisno vien uzreiz no kamola. Izglābu situāciju, atsvaidzinot šo tomēr lielisko dziju ar spilgti dzeltenas vilnas ficīti un piešāvu košumam vēl klāt atlikumus no sarkanīgās zeķu dzijas. Ideāli!

Sākums ar domām par vasaru...


Kuru zeķu pāri ātrāk pabeigt? Patīk, patīk man vienlaicīgi vairākus zeķu pārus adīt... un tajos abos mana vismīļākā krāsa - dzeltenā! 


Adu un atkal domāju, kur es šo krāsu salikumu esmu redzējusi, protams, mana Afrika Maske, kuru izšuvu 2010. gadā, joprojām nenoformēta līdz galarezultātam. Gribēju ierāmēt platā sarkanā rāmī, bet tolaik esošajā piedāvājumā tieši tāda rāmja, kādu es biju iztēlojusies, nebija... izšuvuma rullītis iegūla skapī, ilgi tur nogulējis... ak, jauns gads tikko sācies, bet tik daudz iepriekš nepadarītu darbiņu lien acīs... tādu sen nepadarītu...



Adīju ar īsajām zeķu adatām Nr.2.25, šī dzija ir nedaudz rupjāka par ierasto zeķu dziju, vajadzētu adīt ar Nr. 2,5. Es adu diezgan vaļīgi, tādēļ bija ok. Uz dzijas etiķes norādīts ieteicamais adatu rupjums 3 - 3,5. Manuprāt, džempītim tas būtu ok, bet zeķēm tomēr vajag ciešāku adījumu. Visforšākais uzraksts uz dzijas etiķetes - knitting can be addictive! Jā, ar šiem smukajiem Zauberball kamolīšiem var iekrist... pamatīgi!



Ideāls fons košajam adījumam... pirkstgalos izadīju šī skaistā kamolīša gandrīz pēdējos metrus. Izmērs ap 40.


Lai silti un koši!

ceturtdiena, 2018. gada 27. decembris

Mans rokdarbu 2018

2018. gada rokdarbu stabilās vērtības:

- strīpas un košas krāsas
- joprojām rakstu savu rokdarbu blogu
- esmu instagram (biežāk kā blogā, tā ērtāk un ātrāk)
- adu (strīpainas zeķes), tamborēju (košus kvadrātiņus) un sapņoju par krustiņošanas atsākšanu...
- jūsmoju par skaistu dziju
- joprojām daudz iesāktu un nepabeigtu rokdarbu procesu
- mūsu lepnums - Pāces (Dundaga) vilna rullē
- nepārejoša Noro zīmola dzijas mīlestība
- dalos savā rokdarbu priekā, ar atklājumiem, pārdomām, iedvesmu...
- rokdarbi kā visforšākais hobijs
- kafija un kāds salds našķis darbotiespriekam
- adīklis jeb tamboris vienmēr līdzi somā
- pozitīvs noskaņojums
- suns, kurš lieliski disciplinē manu radošo haosu


Ziemassvētku zeķes, strīpainas zeķes, krāsu maiņa ik pa 5 kārtām. Krāsas nav vienkārši sarkana un balta, bet sarkanā ar gaišāk sarkanas strīpojumu, baltā ar zilpelēkiem krāsu krikumiem. Manuprāt, tieši šī krāsas odziņa ir tā, kas padara procesu un galarezultātu vēl brīnišķīgāku. Valdziņu skaits 4*15, izmērs ap 40. Man patīk gara valnīša daļa. 

Violeti dzeltenajam zeķu pārim iesākta jau otrā zeķe, līdz gada beigām arī tā būs uzadīta. Krāsu iedvesma pavisam banāla - no svētku galda, pīrādziņi un upeņu dzēriens... kas savukārt man lika aizdomāties, kur es šo interesanti dzelteno krāsu esmu agrāk redzējusi? Protams, Vincent van Gogh saulespuķes, tās izšuvu 2010. gadā... joprojām skapī rullītis, neierāmēts... šis varētu būt viens no nākamā gada noteikti izdarāmajiem darbiem - beidzot ierāmēt dažus senāk izšūtos darbiņus.


Daudz projektu vīzijās, iedomās, iztēlē... gandrīz vai rindas kārtībā izkārtojušies, vien iedvesma ir neprognozējama lieta, nav tāda stāvokļa - pa vidam vai pa pusei... Šādos brīžos adu zeķes. Mani ļoti ietekmē šis tumšais laiks, es nejūtu krāsas elektriskajā apgaismojumā, tad mazie projektiņi - zeķes ir pat ļoti ok. Šomēnes decembrī būšu uzadījusi trīs zeķu pārus. Parullēju kontā bildes un paskaitīju, ka šogad pavisam būs uzadīti 13 zeķu pāri. Viens pāris bildēs nav iekļuvis, mazliet žēl, bet tāda ir dzīve... brīžiem šķiet, ka tīmeklī jau tā pārāk ilgu laiku pavadu. Mana gatavo zeķu kaste šogad iztukšojusies, stāv plauktā tāda skumīga ar atlikušajiem diviem pāriem... bet zeķu dzijas plaukts ir pilns jo pilns. Neviļus pa ficītei vien sakrājusies jauna koša dzijas kolekcija. Prieks adīt!

Zeķu kolāžas bilde



Mans vis, vis, vis, vis, vis, vis...... ... ...  2018.gada Grand Prix projekts - Ceļojošie kvadrātiņi... īsts vasaras piedzīvojums!
Noro Cashmere Flavor color 163 un color 156, tamboradata 2.25
Tamborēto motīvu skaits 76 plus divas adītas trubiņas piedurknēm


Gandrīz aizmirsu vēl vienu stabilo vērtību - mūsu mākslīgo balto eglīti... ar Ziemassvētku rotājumu kolekciju. Tā šogad papildināta ar dažiem jauniem rotājumiem, iecerēts bija vairāk... nesanāca... kolekcija diezgan apjomīga un koša, eglītei pietiekoša, tādēļ arī trūkst motivācijas kvantitātei, laikam eglīte jānomaina uz lielāku... 




Paldies par jaukajiem komentāriem visa gada garumā! Tiksimies arī turpmāk, šeit un instagram @ceitaspasaule

Laimīgu Jauno gadu! Lai mums viss izdodas!

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...