Karuselis, kaste, pavasaris ...

 

Virpuļot karuselī, šoreiz savu iesākto rokdarbu projektu karuselī, bet kāds kaifs, kamēr sirdsapziņa klusē un lai tik klusē (no sērijas: kādēļ sākt ko jaunu, ja iepriekšējais, nē, vesela virkne iesākto nav pabeigti un vai tiešām šopavasar vēl viena jauna šalle vajadzīga, saulespuķi vajadzētu arī pakrustiņot, un to otru nepabeigto saulespuķu lauku arī, daudz jau nepalika līdz beigām un .... ierāmēt aiznest pārīti gatavos, un kā tad ar puķītēm no jaunās grāmatas... utt..utt..), bet es tikmēr baudu procesu - katru nedēļas dienu savu un tad atkal no jauna... Un šajā savā neprātīgajā priekā vēlos padalīties un pie viena arī palielīties. Pavasaris, tāds mazliet vieglprātīgs un viltīgs gadalaiks, piektdienas lietainajā rītā es beidzot sajutu pavasara smaržu, tā pa īstam sajutu, tepat pilsētā, pa ceļam uz darbu caur svaigi nogrābtiem mikrorajona pagalmiem ejot. Un par spīti lietanajām brīvdienām, viņš ir klāt.... pavasaris...!!!

 

 

Šodien viss sākās ar kasti, impulsīvs pirkums pirms pāris nedēļām, iekrītot uz kastes dizaina foto - spilgtie košie kamoli, pa lielam jau man to kartona kasti nemaz nevajadzēja, no plastmasas, šķiet, ilglaicīgāk kalpo un vairāk svara arī var ielikt, bet šī te smukumam ne praktiskumam, izmēros gan liela, neatpaliek no lielajām plastmasas kastēm.

Izpakoju, bet ak, ko, tur tādi knibucīši, ar kuriem detaļas vēl jāsastiprina, jutos vīlusies, jo biju iedomājusies, ka atliek vien izpakot un uzreiz gatavs, tiešām blondīne...  Nu, ko, knibināju kopā, bet nebija jau patiesībā tik traki... 

Mana smukā jaunā lielā kastīte, sapratu, ka tā būs ideāla procesu glabāšanai, gana liela, lai ieliktu vairākus vienlaikus, nav vairs jāuztraucas par koka adatu likteni, kurām nejauši kāds neuzmanīgais (arī es tai skaitā) var uzsēsties... ja process ievelkas, tad tas nesaputēs, ha, ha ... ideāla tomēr tā košā kaste, kā es bez tādas līdz šim iztiku???...

 

 

Būs šalle, jaukajās rudens procesa atmiņās gremdējoties, sameklēju pagājušaja nedēļā savā dārgumu lādē agrāk nopirktus divus savstarpēji saskanīgus kamolīšus (Lang Yarns Mille Colori 100g/400m un Rowan kidsilk haze stripe 50g/420m). Štrunts par to, ka šī glaunā kidmohēra sākumā pūkojas, šāds pirmais pārsteigums man jau aiz muguras, laimīgi ienēsājās, meta pie malas pūkošanos mana košā rudens šallīte, ļoti silta, patīkamas sajūtas nēsāšanas procesā arī manai jutīgai ādai, šī dzija, ar sākumā tik dīvaino uzvedību, fantastiski tur formu, feina šalle gan zem jakas ziemas aukstumā, gan telpās nenovilkta un tā pa vienkāršo apmesta ap kaklu. Un būs vēl viena, citā krāsu salikumā, process aizraujošs ar to, ka nav ne jausmas, kā sakārtosies daudzās krāsas, abām ficēm savstarpēji saadoties vienā gabalā, šie krāsainie kamolīši ir pārsteigums ar noslēpumu par to, kādas krāsas tad īsti ir tur iekšā, bet patiesībā tas ir tik aizraujoši... vai ne?

 

 

Ne mazāk aizraujošs atkal atsāktais gliemežvāku adīšanas process, esmu kaut kur pazaudējusi tos žurnālus, no kuriem apguvu pečvorka adīšanu, bet nekas, atmiņa ir fenomenāla lieta, atliek vien paņemt tik rokās adatas, pārskaitīt valdziņus un raugoties gatavajā gliemežvākā, aši uzadīt jaunu, tik vienkārši... apbrīnojami... šeit krāsu gamma līdzīga kā topošajai šallei iepriekšējās bildēs, bet adīts tiek no daudziem kamolīšiem, un arī galiņi ielocīšanai tik daudz, ak vai!

 

Nākamais paralēlais process, košais krāsu salikums, mana mīļākā Noro krāsu kombinācija salikumā ar koši sarkano, kā iepriekš manā jakā, tajā zigzagainajā ar sarkano šalles aizdares malu. Sen jau sapņoju par lakatu, ar koši sarkanu volāniņu, bet tikai tagad esmu pietuvojusies šī sapņa realizācijai, vismaz iesākusi, kaifīgs process, košas krāsas, sirdij mīļš krāsu salikums, lieliska dzija un ne mazāk lieliskas adāmadatas, lai dzīvo pavasara neprāts!

 

 

Un jaunā sešstūrīšu sega uz gultas joprojām procesā, pašlaik tās lielums gan jau tuvu gultas izmēram, bet gribu, lai maliņas ta pa smuko pārkaras pāri, tātad vēl nedaudz jāpietamborē. Kvadrātiņu kaudze gan pagaidām vēl tikai viena, tos pēdējā laikā tamborēju vien svētdienas vakaros deju šova laikā pie tv, arī šovakar ceru kādu pārīti uztamborēt, martā pie jaunas segas netiku, kā bija iepriekš plānots, bet aprīļa beigās gan tas var izdoties... Esmu sev pasludinājusi šo gadu par pabeigto projektu gadu.

 

Lai izdodas man un jums!

Jauku nākamo nedēļu!

 

P.S. Vai iedvesmoju kādam jaunam košam procesam?

Astotais marts

Mīļās hobijdraudzenes un bloga lasītājas, sirsnīgi sveicieni šajā pavasarīgi siltajā dienā un mūsu svētkos, daudz, daudz smaidu, prieka, krāsu un saules pavasarī!

Šīs svētku brīvdienas man izvērtās par vienām no brīnisķīgākajām pēdējā laika brīvdienām, palutināt sevi un atvēlēt laiku darīt to, ko vien es vēlos, apzinoties šos patiesi laimīgos mirkļus, kurus izdevās man piedzīvot, iedvesmojoties visai nākamajai darba nedēļai.

Krāsainas tulpes tuvākajā kafejnīcā, tik iedvesmojošas sestdienas rītā...

Šonedēļ projekta gaitā krustiņots pagalam maz, pilnīgs pavasaris galvā, domas riņķo vien ap jauno tamborziedu grāmatu, pat kokvilnas ficītes tik pavasarīgās krāsās tika piemeklētas, bet tomēr noturējos vēl neko neuztamborējusi, šķiet, gan tikai pagaidām... pārāk kārdinoši...

 

Un, protams, ka manas saulespuķes procesa bilde. Sakrustiņoju kārtējo simtdaļu, precīzs sašūto krustiņu skaits katras nedēļas griezumā un pārējo projekta dalībnieču procesu bildes mūsu krustdūrienforuma tēmās

 

 Otra-elpa-2015-1-procesu-fotogalerija   un   Otrā-elpa-2015-sākums 

 

Esmu mazliet apmaldījusies zilajos toņos. Projekta noteikumi paredz regulāru iknedēļas krustiņu skaita un procesa bildes atskaiti, pēc organizatores  īpaša lūguma darba attēls pilnā lielumā, ai, šodien vējš ārā, bet ļoti gribējās manu puķi saulītē izvilināt, tā lūk viņa plīvoja vējā... (telefonbildes, bet fotogrāfa lomā šoreiz mans mazais bērns):

 

 

 

Saulainu un laimīgu nākamo darba nedēļu!

Pirmais marts

Šonedēļ biju slinkāka krustiņu šuvēja mūsu krustdūriena projektā, jo pabeidzu adīt lakatu, kas tika iesākts adīt pagājušā gada pēdējā dienā. Solīju, ka šis būs pabeigto projektu gads... Noro Flower Bed  (Nr.1377) plus kidmohēra ar zīdu (color 214 BBB Filati). 

 

 

Šoreiz lakats nav domāts man, bet gan dāvanai. Ceru, ka saņēmēja neļaunosies, ka atļāvos to piemērīt, man ļoti patīk un arī piestāv šis krāsu salikums. Brīnišķīgs materiāls, aizraujošs process, esmu ļoti apmierināta ar izdevušos galarezultātu.

 

 

Volāna adīšana paralēli krustiņošanai aizņēma pēdējo divu nedēļu darbdienu vakarus, garās, jo garās lakata pēdējās kārtas šķita nebeidzami garas, un pēdējo garo kārtu valdziņu skaits pārsniedza pusotru tūkstoti... bet tieši volāns uzliek trūkstošo punktiņu uz i. Volānā vien izadīju mazliet vairāk kā veselu ficīti kidmohēras.

 

 

Adāmadatas šoreiz Nr. 3,5, izmantoju procesā divas garās adatu auklas, kas savienotas ar speciālo Knit pro savienotāju, tādējādi adīšanas process kļuva vēl patīkamāks. Lakats sākts adīt no augšējās malas vidus, pieaudzējot lakata augšmalā abās pusēs un arī abpus vidusvaldziņam. Katra nākamā adāmā kārta kļūst arvien garāka un lakats attiecīgi lielāks.

 

 

Marta man piepalīdzēja fotosesijā un atzinīgi novērtēja, ka šis esot visforšākais no visiem adītajiem lakatiem. Saulainākai noskaņai šodien vien pietrūka saules staru.

 

 

Tepat blogā mīt arī citi mani adītie lakati, lakata musturs ņemts no žurnāla Verena 2011 (vasaras izdevums, modelis Nr. 4),   saliku vienkopus lakatu kolāžas bildīti.

 

 

Šīs nedēļas krāsa, protams, ka zilā, saulespuķei krustiņoju debesu fonu, šoreiz bildīte ar fona daļu mazliet tuvāk, tas zilais pleķis ir ļoti dažādu toņu zilo salikums, šonedēļ sakrustiņots mazāk kā iepriekšējās nedēļās, bet mani ļoti priecē gaismas atgriešanās un pavasara tuvums. Šonedēļ iegādājos jauno Zvaigzne ABC izdevumu - 100 tamborēti mežģīnu ziedi, grāmatā ir atrodamas arī shēmas, super! Un Narvesenā ir klāt jaunais pavasara Verenas žurnāls, ļoti košs! Rekomendēju!

 

 

Sirsnīgs sveiciens martā!

Saulainā projekta atskaite

Kārtējā projekta atskaite, šīs nedēļas krāsa zilā, gana nomocījos ar jauktajiem toņiem, tas ir divu dažādu krāsu zilais vienā šūšanas pavedienā, lai krāsu pārejas mākoņos plūstošas, bet tagad esmu izdomājusi savu jaukto toņu piemeklēšanas konceptu šim debesu fonam, tas nozīmē, ka uz priekšu šūšana fonam būs vēl jo raitāka. Neapšaubāmi, ka katrs šādi izšūtais krustiņš vairo manu pieredzi. Pieķeru sevi pie domas, ka kāroto GK saulespuķi laikam tik drīz nekrustiņošu, kaut gan varbūt nemaz tik traki nebūtu... atzīšos, ka shēmu esmu papētījusi, bet tālāk par pētīšanu pašlaik nedomāju.

Šonedēļ sakrustiņoju daudz, kompakti labajā zilajā darba augšējā stūrī, kā arī pavisam mazliet otrai zilajai debesu kripatiņai darba vidū. Un priecājos par saulaino brīvdienu, beidzot... saulainās ēnu spēles uz auduma no tamborēta aizkara gabala pie loga... pavasaris tuvojas!

 





Saulainu nākamo darba nedēļu!

Projekta ceturtā nedēļa

Otrās Elpas projekta ceturtā atskaite, daudz krustiņu šonedēļ, pateicoties nejaukajiem laika apstākļiem aiz loga, un kā parasti, tieši brīvdienās, kaut gan šodien ar baudu vēroju pa dzīvokļa logu vējā skrienošos mākoņus, vairāk jau pelēki kā balti, bet debesu zilais arī ik pa laikam paspīdēja caur tiem, un krustiņoju ar baudu savas mākoņu debesis, tās, kas saulespuķes fonā. Patīkamāk šādā vējaini aukstā laikā noteikti būtu krustiņot kādu saulaināku puķes detaļu, bet šodienas plānos ietilpa zilo jaukto toņu sašūšana, piemeklējot attiecīgos diedziņus no paletes, pie tam to visu beidzot darot dienasgaismā. Ja šūtu krustiņu krustiņā no gatavas shēmas, tad jau būtu vienalga, vai šūt elektriskajā apgaimojumā vai dienasgaismā, bet mans process ir interesantāks ar to, ka ik pa laikam jāpadomā un jāpiemeklē kāds diedziņš un jauktā krāsa jāuztaisa, it kā lēnāka krustiņošana, bet man daudz, daudz aizraujošāks ir šāds process. Sakrustiņoju šonedēļ krietni virs vienas simtās. Darbdienu vakaros iešuvu kādu krustiņu puķes ziedlapām, bet brīvdienās krustiņoju augšējā labajā stūrī fona debesu daļu.

 

 

Saulainu nākamo darba nedēļu!

 

Otrā Elpa 2015 trešā atskaite

 

Sākums 01.04.2013., iesāku saulespuķi krustiņot ar milzu azartu un lidojuma sajūtu zem kājām, kas togad turpinās visu pirmo aprīļa mēnesi, bet laiks kļūst karstāks un paralēli krustiņošanai togad top arī vēl citi tik pat aizraujoši projekti, un pamazām lielais auduma rullis aizvien retāk tiek atritināts šūšanai.  Sākotnējā apņemšanās, aizrautīgi krustiņojot tikt ar šo milzu puķi pie finiša gados trijos apmēram, ir cietusi sakāvi. Dzīve ir ieviesusi savas korekcijas manā fantāzijas lidojumā. Vairs precīzi neatceros, bet šķiet kāds krietns pusgads šim procesam ir pagājis bez neviena krustiņa.

 

Un tad par lielu laimi atsākas krustduriens.lv projekts Otrā Elpa 2014 (06.01.2014. - 31.03.2014.). Šī projekta laikā savu iespēju robežās krustiņoju jo čakli, vidēji mazliet virs 3000 krustiņiem nedēļā, ja paanalizē kopsakarībā ar visu izšujamo krustiņu kopskaitu (600*600), tad vienas nedēļas šuvums ir tuvu apmēram vienai simtdaļai no visiem nepieciešamajiem krustiņiem. Regulāras atskaites forumā un arī šeit blogā. Protams, ka nenododos tikai un vienīgi krustiņošanas priekam, paralēli tamborēju raibo sešstūru segu, kas joprojām vēl procesā un gaida savu iedvesmas vilni. Projekta gaitā izdodas sakrustiņot apmēram 40 000 krustiņu, precīzi vairs neatceros skaitu un sameklēt foruma vecajās ziņās man kaut kā neizdodas.

 

Ak, vai, paliek siltāks, vairs vakaros nav vēlmes sēdēt četrās sienās un krustiņot, arī projekta posms beidzas, klāt vasara, atvaļinājums (teorētiski varētu tik krustiņot un krustiņot), bet es esmu par prieku, man procesā noteikti jāgūst prieks, vasarā esmu uz tamborviļņa, tādēļ auduma rullis atkal tiek iesliets istabas stūrī, lai gaidītu nākamo krustiņošanas prieka vilni.

 

Tik pat kā atkal uz skolu, pēc vasaras brīvdienām rudenī atsākas Otrās Elpas nākamais rudens posms (08.09.2014. - 30.11.2014.). Šo 12 nedēļu garumā krustiņoju vidēji mazliet virs 2000 krustiņu nedēļā, visu šo nedēļu kopsummā mana saulespuķe iegūst apmēram 23 000 krustiņu. Otrās Elpas rudens posma pēdējā atskaite sakrīt ar mūsu krustduriens.lv kopā sanākšanas datumu, rūpīgi iesaiņojusi savu auduma rulli, vedu savu procesa lieldarbu atrādīt klātienē (30.11.2014.). 

 

Secinājumi vairāki, patiesībā vislabprātāk krustiņus man patīk šūt pavasarī, kamēr vēl nav pārāk karsts un, protams, ka to darīt man patīk dienasgaismā, gaišie darbdienu vakari un it sevišķi agrie gaišie brīvdienu rīti ir manējie. Paralēli krustiņošanai  top arī vairāki adāmprojekti, bet Otrās Elpas projekts lieliski disciplinē, vienmēr jātrod laiks arī krustiņošanai, pie tam jāprot saprātīgi saplānot savu brīvo laiku, kas pieder ne tikai man un hobijiem. Pieķeru sevi vēl pie viena novērojuma, salīdzinoši maz laika pavadu pie tv, pilnīgi labprātīgi, jo tv un krustiņu skaitīšana nav savienojamas lietas, bet ar adāmo vai tambori rokās gan var lieliski aizmirsties laikā un nereti aizskatīties tv līdz pusnaktij. 

 

Un zelta atziņa: katru dienu padarot kādu mazumiņu, var paveikt lielas lietas.

 

Saliku vienu kolāžas bildīti ar atskaitēm šo gandrīz divu procesa gadu garumā, vairs neuzdrošinos prognozēt gala iznākuma termiņu, labāk papriecāšos par bildi, kas lēnām veidojas uz auduma, iespējams, ka gandrīz trešdaļa no galarezultāta ir sakrustiņota. Pašlaik krustiņoju puķes raibajā vidus daļā, un man nemaz nav garlaicīgi, vienīgi krustiņošanas temps tajā raibumā ir krietni lēnāks. Šodien iesāku arī mazliet no debesīm, izmantojot diegu krāsu paleti, pārveidoto shēmu un nedaudz apdomājot kopainu, tiku skaidrībā par zilajiem toņiem. Tagad tik vēl līdz veikalam jāieplāno viens gājiens, jo daži populārākie zilie ir beigušies. Lielajiem krustiņošanas projektiem piemīt īpašs šarms, gan process ir aizraujošs, brīžiem pat šķiet bezgalīgs, gan rezultāts ir sirdi ļoti sildošs, jūtos lieliski, ikdienā starp savām saulespuķēm dzīvojot, ļoti saulaini, gluži kā vasara visa gada garumā.

No šodienas izsmeļoši jautrajām sarunām ar bērniem: meita jautā pēc mulinē diedziņiem, lai varētu iesākt mezglot trešo no rokassprādzēm mājturības stundai, mammu, iedod man slimnīcas krāsu! Kādu, kādu, krāsu? Es uzreiz nesaprotu, bet izrādās, ka slimnīcas krāsa (ārstu apģērbs un sejas maskas) ir 958 (es gan teiktu, ka jūras zaļs), lūk, tā!
Bet mans piecgadnieks, kādu laiciņu vērīgi skatījies manu ņemšanos ar zilajiem diedziņiem, jautā, ko tu tur šuj? Atbildu: debesis fonā saulespuķei, bet kāpēc zilas? Debesis taču ir zilas, es saku. Nē, šodien baltas, atbild mans gudrinieks (ārā pa logu redzu, ka snieg...).

Tagad tieši laikā ir iekārtot krājkasīti (attēlā tukšā metāla konfekšu kārbiņa), reiz jau esmu krājkasītes variantu izmēģinājusi un par labu esam atzinusi. Tuvojoties pavasarim, ir veselīgi laupīt sev rīta bulciņas (kūciņas) priekus un neiztērēto naudiņu vakarā iemest krājkasītē, vai arī kādreiz liekas kafijas krūzītes neiztukšošana arī nesīs savu artavu, piemēram, ja katru dienu vidēji atlikt kaut vai 30 centus, tad šī gada beigās no krājkasītes varēs izņemt apmēram 100 eur, kas būs jau apmēram puse no šī lieldarba galanoformēšanas izdevumiem (ierāmēšana). Tik vienkārši patiesībā..., bet iedomājieties, ierodos es laimīga apmēram pēc gada, nē drīzāk diviem, Lāčplēša ielā ar krājkasi (piemēram, tradicionālo krājkases cūku padusē) un tapetes gabalā ietītu gatavo rulli.... tas joks, protams!!!

Šonedēļ manai saulespuķei izdevās iekrustiņot kārtējo apmēram vienu simtdaļu.

Jauku nākamo darba nedēļu! Ar smaidu pie krustiņiem!

Janvāris

 

Janvāris. Ja vien mājās būtu sienas kalendārs, ar baudu jau pāršķirtu nākamā mēneša lapu. Vien tāds sīkums, kā kalendāra trūkums un tas, ka tomēr šī nedēļa vēl jādzīvo janvārī. Tā noteikti nav pēcsvētku depresija, kas liek traukties pretim nākamajam mēnesim, bet strādājoša cilvēka dienasgaismas trūkums. Un varbūt tieši tādēļ ziemā brīvdienas šķiet vēl jaukākas, bet laicīgi izplānotas brīvdienas un saulainas brīvdienas ir superforšas.

Neskatoties uz gaismas trūkumu, esmu atsākusi krustiņot savu milzu saulespuķi, un tas, pateicoties vien projekta Otrā Elpa nākamajam posmam. Kaut gan nemīlu krustiņus šūt pie elektriskā apgaismojuma, bet pēdējās nedēļas ritms ir tieši šāds, pēc darbadienas birojā un laimīgas nokļūšanas uz mājām, pa ceļam paspējot iegriezties gan bērnudārzā, gan veikalā, gan deju nodarbībās, tad pēc ātrām vakariņām un skolas mājasdarbu pildīšanas, pa starpu paspējot vēl atbildēt uz neskaitāmiem man sarežģītiem, bet patiesībā jau vienkāršiem jautājumiem, kā arī dažu pēkšņu strīdu izšķirot utmldz. ….. beidzot vēlā vakarā izdodas vēl pāris simtus krustiņu iebakstīt. Diezko man šāds krustiņošanas ritms nepatīk, tādēļ ierastajā kārtībā krustiņošanai labāk atvēlu brīvdienu rītu gaišās stundas, gan process patīkamāks, gan acis vēl nav nogurušas, gan prāts mierīgāks, gan pati krustiņošana raitāka. Tātad, šādu nedēļu uzskatīšu par izņēmuma nedēļu, jo brīvdienu plānos šoreiz neietilpa krustiņu šūšana. Foruma projekta noteikumi paredz, ievietot fotoatskaiti un nosūtīt nedēļas laikā sašūto krustiņu skaitu līdz svētdienas pusnaktij, tādēļ šoreiz atskaites foto man jāievieto jau laicīgi sestdienas rīta pusē, jo laiks posties mūsu brīvdienu ceļam.

Krustiņoju pēc savas man vien tā īsti saprotamās un pavisam, pavisam negatavās shēmas, kas ir izprintēta krāsaina, katram krustiņam savs simbola apzīmējums un vēl attiecīga krāsa. Dienasgaismā shēma lasās ļoti labi, bet vakaros pie elektrības manām acīm ir diezgan apgrūtinoši ātrajā acu uzmetienā shēmā atšķirt visus brūnganos līdzīgos toņus, par krāsu toņu pāreju uztveršanu var pat nesapņot, tādēļ pārsvarā izvēlos krustiņot raibās puķes vidus daļas tumšās rūtiņas, mazliet iešuju arī ziedlapām smalkās dzeltenās stīdziņas, speciāli piemeklējot lielajā palagā acīm tīkamākās krustiņošanas vietiņas. Pāris tūkstošu krustiņu nedēļas garumā izdodas iekrustiņot. Precīzus skaitļus un citus projekta Otrā Elpa 2015 procesus iespējams vērot mūsu krustdūriena forumā.

 

Katru janvāra dienu pa kvadrātiņam, skan gandrīz kā mēneša devīze, un tieši tā arī ir, šajā kaudzītē tagad jau 26 uztamborēti kvadrātiņi jaunai segai. Būs vēl viena, tamborētais motīvs tas pats, vien Pāces vilnas kamolīši citi, tātad, rezultāts būs vien līdzīgs iepriekšējam. Kopējais motīvu skaits iepriekš bija 70, sekojot devīzei, martā noteikti iespējams tikt pie galarezultāta.

Un vēl viens mans process, adīt Noro ir patiesa bauda, šoreiz adāmais patumšs, tumši zila kidmohēra ar zīdu un Flower Bed 1377.  Iesākts pagājušā gada pēdējā dienā, ļoti progresīvs process, pašlaik esmu apmēram pusē, pamīšus šim gan krustiņojot un vēl mazliet tamborējot, no visa pa drusciņai... tik dažādi procesi un tieši tāpēc man neapnīk!!!

Lai jauka janvāra pēdējā nedēļa!

2014

Gads nemitīgā kustībā, drīzāk ieguvumu un nevis zaudējumu gads (ja neskaita svara zaudētos padsmit kilogramus), krāsas un dejas, sapņi un idejas, sastapti dzīves ceļā brīnišķīgi cilvēki, daži pabeigti rokdarbi, vairāki joprojām procesā. Es patiesībā procesu izbaudu vairāk nekā pašu galarezultātu, bet nenoliedzami, ka gandarījums par katru pabeigtu un izdevušos rokdarbu projektu ir milzīgs. Krāsas, krāsas, krāsas!!! Joprojām dievinu košas krāsas!

 

Un manu pabeigto 2014. gada rokdarbu kolāžas bildītes:

 

Pavasara lakats, kaut kā maz valkāts rokdarbs, jūtu, ka tā valkāšanas laiks vēl priekšā. Ļoti ekonomiski izdevīga dzija, smalks, mīksts un plastisks rezultāts, bet ar nelielu vēsuma efektu, kā radīts vēsākai vasaras dienai.

 

 

Vasaras kokvilnas džempīši, zilais adījums ir beidzot pabeigts iepriekšējo gadu projekts, oranžais un dzeltenais vasaras atvaļinājuma pabeigtie mega ātrie tamborprojekti. Patiesībā man kā strādājošai mammai ļoti pietrūkst brīvdienas, par tām jo bieži esmu visa gada garumā blogā priecājusies. Un blogs jau ir par pozitīvām lietām, ne jau visa mana dzīve ir tik ļoti pozitīva, nebūt nē, pārējais paliek aiz kadra. Un, protams, centrā kokvilnas dārgumu kaste, iedvesmai nākamās vasaras projektiem. Atlaižu plauktu piedāvājums reizēm ir ļoti vilinošs... 

 

 

Un visilgāk adītā šalle... un ne jau tāpēc, ka grūts musturs vai tā milzīgi liela, nē, nē, bet tāpēc, ka process bija tik aizraujošs, tāpēc, ka vējš galvā, tāpēc, ka ... ļoti mīļa šalle, par spīti dzijas kaprīzēm nēsāšanas laikā, bet liekā pūka jau ir nomesta, tagad nēsāju šalli ikdienā un tā šoziem ir mana mīļākā šalle!

 

Un otra tik pat koša šalle aukstākam laikam, vienkāršs adījums no neparastas dzijas, jo dzijas kamolītis pilns ar krāsu pārsteigumiem, rudens košo krāsu apkopojums, kaut gan pēdējais trešais fināla kamolītis bija vairāk sarkans, tādēļ galarezultāts ir vēl jo košāks. Neatradu bildīti ar galarezultātu, bet vēl jau tāds ļoti auksts šoziem nav bijis, tādēļ bildīte ar gatavo šalli ap kaklu nav nobildējusies. Ja par bildēm, tad esmu slinkāka palikusi, vairāk telefonbildes blogā, jo tas tagad tik vienkārši un ātri ar google+ izdarāms.

Un beidzot košais tamborprojekts, es to paveicu vēl pirms gadu mijas, bija sajūta, ka jāizdara kaut kas vairāk, jāpaspēj vēl kaut kas gada nogalē izdarīt, noteikti jāpaspēj! Lieliskā Pāces vilna, kaut gan sagatavošanās process pirms tamborēšanas šķiet bija grūtāks un darbietilpīgāks par pašu tamborprocesu, bet tā nu ir neatņemama sastāvdaļa šai lieliskajai pašmāju dzijai. Vilnas šķiedra pēc mazgāšanas, skalošanas, žāvēšanas un speciāli mīksti satīšanas milzīgos vieglos kamolos ir atvērusies, sega ir mīksta, noteikti silta un tik dabiska... lieliska!!! 

 

Secinājums: gatavo rokdarbu gada griezumā nav daudz, visi nemaz nav iekļuvuši šajās kolāžās, vēl bija daži cimdu pāri, daži eglīšu rotājumi, ai, pat neatceros, cik vēl laika ieguldīts bērnu apģērbu labošanā un citos līdzīgos ikdienas sīkumos.

Un tomēr ir sakrājušies diezgan daudz procesa darbiņu, milzīgā saulespuķe tiks krustiņota pēc 12.01., atsākoties Otrās Elpas 2015 projektam, gadu mijā esmu iesākusi adīt lakatu, ļoti interesants un man it kā neraksturīgs krāsu salikums, bet rezultāts solās būt fantastisks. Esmu aizrāvusies ar Pāces vilnas kamoliem, top nākamā košā sega, vasarā adītā Noro jaka gaida fināla nobeigumu, un tai vēl laiks, jo tas būs pavasarī nēsājams apģērba gabals, domās ir izsapņotas vēl pāris šalles, arī gliemežvāku lakats japabeidz, ļoti ceru, ka nākamais gads būs pabeigto rokdarbu projektu gads!

Lai man un jums izdodas!

Laimīgu Jauno gadu!!!      

Gada nogales krāsas

Šī gada pabeigtais tamborprojekts, materiāls 100% vilna - Pāces vilna, pirms tamborēšanas rūpīgi izmazgāta, vairākos ūdeņos skalota, izžāvēta un satīta kamolos, segas (pleda) izmērs 130*200 cm, 7*10 motīvi, tātad 70 motīvi pavisam, tamboradata Nr. 4, tamborēšanas laiks - 2014. gada maija mēnesis un dažas Ziemassvētku brīvdienas kopā satamborēšanai, motīvi savienoti satamborējot, bet apdares maliņa veidota, aptamborējot vienu kārtu ar stabiņiem bez apmetuma kopā ar dekoratīvajiem rombiņiem no trīs cilpiņām.

 

Motīva apraksts bildēs no šejienes JustDo  

 

 

Satamborēšanas procesa jautrā bilde, urā, brīvdienas!!! Satamborēju pa slejām, lēnām un nesteidzoties, satamborēšanas process apmēram divu brīvdienu garumā.

 

Un atkal man paveicās, Lindex veikalā atlaides 50%, ietrāpījos nejauši pirmajā dienā, kad plauktos vēl tikai kārtoja atlaižu preces un es ieraudzīju šo žakarda džempīti (Holly@Whyte by Lindex), vienīgo un tieši manā izmērā, un vēl tik lieliska cena, arī sastāvs materiālam lielisks, izskatās, ka šoziem es žakardu neadīšu....

Mana jaunā šalle, īsts Ziemassvētku projekts, vasarā veikala plauktā ieraudzīju vientuļu, pēdējo palikušo, Zauberball ficīti, ļoti košs krāsu salikums, lielisks kamolītis (420 m = 100 g)! Uzreiz iztēlē ieraudzīju šo šallīti, tamborēta pavisam vienkārši: 7 cilpiņas, tad 15 cilpiņas, pagriežamies, iekš 15 cilpiņām 13 stabiņi, tad vidusdaļas 7 stabiņi un atkal 15 cilpiņas, pagriežamies, tajās 13 stabiņi, atkal 7 vidusdaļas stabiņi, tad 15 cilpiņas utt. Nēsājot šallīte pati mazliet savirpuļojas. Tamboradata Nr. 3, mīksts un vaļīgs tamboris. Krāsas: sarkana, oranža, violeta. Sarkano kā vienmēr ir ļoti grūti tādu smuku dabūt bildēs. Garums nedaudz virs 2 metriem, gan jau nobildēšu arī ap kaklu apliktu, tā pa foršo var aptīt. Tamborēšanas ilgums apmēram trīs brīvdienas  - svētku un pārbraucienu pauzēs, ļoti zibenīgi uztamborējās.

 

 

Un tagad par spilvenu, palielīšos ar meitas pirmo nopietno tambordarbiņu. Iedevu Martai uz mājturības stundu divus kamolīšus igauņu divkārtīgās vilnas, un dažu nedēļu laikā uztapa šis košais spilvens, katra puse tam savādāka, padomus gan man neprasīja, pati varonīgi tamborēja, vien parādīju kopā satamborēšanas principu, to vieglāko (stundā skolotāja bija parādījusi sarežģītāku satamborēšanas variantu) un dekoratīvo apdares maliņu. Aizdare ar sarkanu lentu, kura ielocīta caurumiņos un galos sasieta. Gatavais spilvens tagad ir mans, tā bija meitas dāvana man vārda dienā.

 

Kamolos Pāces vilna, domāju par nākamo segu no šī materiāla.

Lai krāsainas šī gada pēdējās dienas!