Košums

Košs septembra sākums, ar neticami siltu laiku un zilām debesīm...  fonam. Īstais laiks arī šeit blogā atrādīt manu šīs vasaras gatavo tamborprojektu. Pirmos kvadrātiņus sāku tamborēt jūnijā, un tad visu karsto, foršo vasaru, lēnām un lēnām uz priekšu. Smalks tamborprojekts, lieliska dzija un brīnišķīgs galarezultāts. Jā, jā ... atskatās un saņemu komplimentus... un man ir milzīgs gandarījums un reizē prieks par paveikto. Pa lielam jau tikai džempītis, kārtējais apģērba gabals... toties cik daudz no sirds tajā ielikts, cik daudz pozitīvu emociju gūts tamborēšanas procesā! Un pieredze, to iespējams iegūt tikai radot un radot.  Šoreiz daudz nerēķināju, sarežģītas shēmas nezīmēju, paraudziņus netamborēju un neadīju... esmu jau pieradinājusi šo dziju, ļāvos iedvesmai procesa gaitā, mazliet pamodelēju plecu daļu, uzdrīkstoties riskēt ar tik slīpiem pleciem un šaurām pieguļošām piedurknēm manā vecumā (te smaidoša sejiņa). Izpārdošanas atlaižu bumā pat speciāli pielaikoju veikalā lētas trikotāžas džempīti ar šādu ļoti slīpu plecu daļu, atzinu par labu tādu modeli esam, finālā to pat nopirku. Man ir ļoti sarežģītas attiecības ar sintētiska materiāla rūpniecisko trikotāžu, pie vainas gan alerģiskas izpausmes, gan uzkrātā pieredze rokdarbu jomā, es noteikti neesmu kurpnieks bez kurpēm (atkal smaidošā sejiņa), man ļoti patīk ikdienā valkāt savus darinājumus. Tāpat man prieks, ka šis košais tamboris lieliski iekļaujas manā esošajā garderobē, varu vilkt ar zilajiem svārkiem, ar košākām vai tumšākām vienkrāsainām biksēm, pat dzeltenā, nedaudz apnēsātā, soma ir ļoti ok šajā komplektā. 

Tehniskos parametrus neatkārtošu, tie atrodami iepriekšējos mana bloga vasaras ierakstos (viegli būs sameklēt, ja ir interese, esmu slinka palikusi, maz šogad rakstu), gatava apraksta nav un arī nebūs, visvairāk man patīk radīt un nēsāt! Un pašlaik domās man jau cits projekts, radošais un vienlaicīgi atslābinošais zeķu adīšanas projekts šoreiz iekš instagram

 #monstersockkal2018

ar attieksmi kā pret aizraujošu spēli, no sirds iztrakoties ar zeķu dzijas galiņiem mazā projektā - zeķes! Iedvesmoties un pajūsmot par dažādām zeķu dzijām pasaulē, priecāties par citiem košiem zeķu pāriem, atklāt jaunus rokdarbnieču profilus. Pašlaik esmu atlasījusi savam projektam šādus mazos kamoliņus, košāku fonu par reiz izšūtajiem kaķiem tiem nevarēju iedomāties! 

Rezultāta bildes vēl nav, esmu iesākusi adīt pirmo raibo zeķi, bet izmantoju izdevību un vēlreiz, šoreiz skaisti, atrādu pagājušā rudenī adīto košo atlikumu kamolīšu zeķu pāri, bija šeit kaut kur arī foto elektriskajā apgaimojumā gada tumšakajā laikā, bet īstais krāsu salikums iedvesmai šeit:

Vienīgais mīnus šādam raibam adījumam ir daudzie dzijas galiņi, kas vēlāk jāieloca, bet lieliskais galarezultāts ir tā vērts. Laiks zeķēm! Lai košs rudens sākums!

Rīgas tekstilmozaīka 2018 Ziemeļblāzmā

Sestdiena 18.08.2018, skaista un saulaina svētku diena bez pilsētas centra nogurdinošās burzmas, šogad pabiju Rīgas svētkos Ziemeļblāzmā un festivāla "Rīgas tekstilmozaīka 2018" atklāšanā 

Dažas bildes no izstādēm - Veltījums, Klasiskais kvilts mūsdienīgā interpretācijā (Vācija), Sabalsošanās (Krievija), Apģērbs un Aksesuāri

Šoreiz arī ļoti personisks pārdzīvojums, ieraudzīt dzimtās puses vietas tekstildarbā - te arī mana skola! Tas ir kā pavērt aizkaru un ielūkoties bērnības atmiņās, atkal atcerēties skolas draudzenes, klasesbiedrus, arī skolotājus... un bezrūpīgos skolas gadu piedzīvojumus. Toreiz, pirms gadiem  apmēram trīsdesmit?... šķiet, tā biju cita es...  Šis darbs mani emocionāli uzspridzināja, īpašs paldies autorei! Es atdodu visas savas kā skatītājas simpātijas! 

Īpaši apbūra Permas (Krievija) meistares Margaritas Vorobejas stāstītais par darbu izgatavošanas gaitu un tehnoloģijām. Klausījos un iedvesmojos... tagad galva pilna idejām un rokas grib darboties... nē, nē, tekstilmozaīka tā nebūs, tas nav mans lauciņš. Rokdarbu valoda ir starptautiska, tai nevajag tulkojumu. Es pētu detaļas, baudu krāsas, iespaidojos no izmēra, domās piemēru savas prasmes, gūstu pieredzi, tuvplānus redzes atmiņā glabāju, laiks apstājas... būt klāt, šie darbi jāredz klātienē! Vai spējat iedomāties, cik stundas, dienas, nedēļas vai mēnešus top viens darbs? 

Atradu tīmeklī jaunākā darba tapšanas fotogrāfijas -  dačņica  

Visiem autoriem milzīgs paldies par iedvesmu! Izstāde apskatāma līdz 09.09.2018, ieeja bez maksas. No sirds iesaku! 💖💖💖

Augusta kvadrātiņi

Augusts - kvadrātiņu mēnesis! Atkal 15. augustā visi interesenti tika aicināti uztamborēt, nofotografēt un ievietot tiešsaistē tamborētus kvadrātiņus. Starptautiskā tamborēto kvadrātiņu diena jeb #grannysquareday2018 aizvadīta - gan tamborējot kvadrātiņus, gan spēlējoties ar uztamborētajiem (saviem), gan virtuālās kvadrātiņu segas (atlasot un izmantojot publicēto kvadrātiņu bildes) veidojot! Virtuālā ballīte notiek iekš instagram, iespēja gūt milzumdaudz īstu un nevirtuālu pozitīvu emociju, jaudīgs enerģijas un iedvesmas lādiņš rudens cēlienam. Un visa šī jautrība šogad iekrīt mana atvaļinājuma laikā, par to dubults prieks! 

Šogad bija plāns satamborēt kaudzīti dažādu musturu un dažāda lieluma kvadrātiņu, no plaukta laicīgi izņēmu pāris tamborgrāmatas, sameklēju un atzīmēju ar līmlapiņām iepatikušos motīvus, no dārgumu lādes atlasīju dažas iesāktas dzijas ficītes... un aiziet! Pirmo uztamborēju zvaigznītes (Star Flower) motīvu nr. 15 no Betijas Bārndenas (Betty Barnden) "75 tamborēti ziedu motīvi" grāmatas (tur atrodamas gan shēmas, gan apraksti vienlaicīgi), tad tādu pašu nākamo, tad vēl vienu ... un aizrāvos ar šo motīvu. Uztamborējās deviņi motīvi, kas savienoti veidos spilvena dekoru. Pagājušajā gadā aizrāvos ar klasisko kvadrātiņu tamborēšanu, arī tamborēju ar domu par spilvenu kā galarezultātu. Lieliski, tagad vien atlicis tāds sīkums - jāsameklē trīs spilveni, ko izdekorēt!

Pašlaik instagram #grannysquareday2018 ne tikai virtuālo kvadrātiņu birums, bet arī virtuālo kvadrātiņu segu kombinācijas. Spēlēties ar šiem kvadrātiņiem ir tik aizraujoši, nevajag tamborēt vairākus mēnešus, lai tiktu pie rezultāta veidošanas. Es pirmos atlasīju savus mīļākos dzeltenos vai ar dzeltenu akcentu - ļoti saulainai kompozīcijai, tad nākamie sekoja atlasītie zilzaļie, kas savienoti finālā tika ar zaļas krāsas atstarpēm (iedomājamies - kā satamborēt ar zaļas krāsas pavedienu), tad dzima doma par melnbaltajiem (to šķiet bija visvieglāk izdarīt, jo melnbalto bija daudz, kaut sākumā tā nudien nedomāju, bet... melno gan nav...). Tas bija ļoti, ļoti interesanti, es pati melnbaltu segu diez vai uztamborēšu, manējās ir krāsainās, raibās, košās! Un tad sakārojās pieķerties sarkanajai - atkal pārsteigums, jo tādu vienkārši sarkanu kvadrātiņu bija ļoti maz, tādēļ pievienoju sarkanā nokrāsas un košus akcentus. Un galarezultātā sanāca virtuālā gadalaiku sega - ziema, pavasaris, vasara, rudens.

Paldies ikvienam par iedvesmu, paldies par virtuālajiem kvadrātiņiem!

Laiks šovasar lutina - jūra, jūra un atkal jūra! Un tad pludmales vieglie darbiņi, piemēram, galiņu ielocīšana... Arī topošā džempīša kvadrātiņus savienoju, galiņus ielocīju, pašlaik sabremzējos ar piedurkņu adīšanu.

Mazliet matemātikas - vienai stāva daļai 4*7 = 28  +5+3 = 36 kvadrātiņi 

36*2 = 72 kvadrātiņi (kopā abām stāva daļām) + 4 (slīpajiem pleciem) = kopā savienoti 76 kvadrātiņi

Piedurknes būs garākas kā pašlaik šajās  fotogrāfijās, esmu iesākusi adīt otro... uz vienas adatas 24 valdziņi, divi labiski, divi kreiliski, it kā nekā sarežģīta, vien mazliet garlaicīga tāda trubiņu adīšana. Lejas daļu esmu iecerējusi nedaudz pagarināt, pietamborēšu dažas rindas no tumšākā baklažān-sarkanīg-brūn-fuksiju kamola, tad vienlaicīgi arī smuka apdares maliņa izveidosies.

Atvaļinājums ir tas foršais laiks, kad ir iespējams nodarboties ar daudz neikdienišķām lietām, šovasar tiku pie jaunas fotogrāmatas - adījumi, strīpas, zeķes - pati iemanījos saveidot no blogā atrodamajām savām rokdarbu fotogrāfijām. 

Laiks atgriezties ierastajā ikdienas ritmā, šī bija ļoti koša vasara! Lai jauka rītdiena!

Vasaras krāsas - jūlijs

Manas labās rokas rādītājpirksts sāpēja vairākas dienas... pēc lielās ārdīšanas. Tamborētā jaka kārtējās mazgāšanas laikā bija pavisam zaudējusi formu un ļoti izstiepusies garumā, kreisās priekšpuses agrāk salāpītais, ar somu iznēsātais, caurums atkal bija kļuvis par nelielu caurumu, mazliet gan ar nobīdi citā vietā... pie tam šovasar  šo jaku nebiju uzvilkusi vēl ne reizi... sapratu, pienācis laiks tai pārtapt... Iedvesma ārdīšanai gan nenāca ilgi. Jaka mīļa un ļoti daudz nēsāta, uztamborēta pirms... vairāk kā sešiem gadiem! Šeit:

2012. gada februāris - tamborēta Noro jaka

Intuīcija pareizi norādīja, būs grūti... Apdares aptamborējumu praktiski pat netinu kamolā, pavediens trūka un trūka ik pa dažiem centimetriem, dzija nesājot ļoti savēlusies piedurkņu galos, visai jakas apakšmalai, arī kakla rajonā... bet tālāk lielās detaļas bija ok, izņemot priekšpuses kreisā sāna detaļu, tur arī krietna kaudzīte saraustīta pavediena, to nebija vērts pat kamolā tīt.

Neredzamais aizkadra darbiņš (izārdīšana, pavediena iztaisnošana, kamolos satīšana) lai izpaliek, dzija tiek sagatavota pārtapšanai! Paspēlēšos ar Noro, krāsu kombinācija daļēji sakrīt ar maniem uztamborētajiem kvadrātiņiem. Jaunajam projektam noteikti miksēšu ar Pāces vilnu, pārbaudīta saderība!
Kādēļ ārdīt? Vienkāršāk būtu nopirkt jaunu dziju un adīt. Protams, ka tā būtu vienkāršāk, ja vien šī nebūtu ...  lieliskā Noro dzija (Flower Bed 35% silk, 35% kid mohair, 30% wool).... tik kārdinoša, dārga un grūti sadabūjama... kvadrātiņi savukārt tamborēti no smalkāka Noro pavediena - Cashmere Flavor (60% rayon, 35% nylon, 5% cashmere).

Ja par kvadrātiņiem, tad šis tamborprojekts ir īsts vasaras piedzīvojums. Ceļojošie kvadrātiņi... pirmie uztamborēti Zviedrijā, turpinājums top mājās, projektam nepieciešams uztamborēt diezgan daudz kvadrātiņu, tādēļ tie ik brīvbrīdi ir manā somā. Viegli, aizņem maz vietas, ar tiem ir tik iedvesmojoši paspēlēties, tik burvīgas vasaras krāsas. Pateicoties valdības lēmumam, brīvdienās čakli izmantojām 3+ karti un izdevību dažas dienas braukt pa Latviju starppilsētu autobusos bezmaksas, kvadrātiņi kopā ar mani pabija Ventspilī, Cēsīs un Liepājā. Šoreiz tamborēju zaļi zili dzeltenos... kādas krāsas pavediens no fices, tādi mani kvadrātiņi. Un no sirds baudījām šo neplānoto atpūtu!

Ventspils šovasar pārsteidza ar rozēm, dažādās pilsētas vietās pasakaina rožu smarža, un dažādās krāsas... ne tikai ierasti sarkanā, laiks saulains un vienā dienā var paspēt tik daudz - gan viduslaiku pili un dārzu izstaigāt, ar bultām lielākoties mērķī netrāpīt, baudīt nesteidzīgu pastaigu pa Ostas ielas promenādi, mols šovasar slēgts rekonstrukcijai, pilsēta bez burzmas, bez tūristu pūļiem, brīžiem šķita pat tukša, bet ļoti sakopta un ziedoša, pludmalē gan tusiņš un visgaršīgais gelato saldējums!

Cēsis - viss kompakts un attālumi pilsētā nelieli, Cēsu pils kompleksā ik stūrītis gleznains un atklātnes vērts, uzkāpt viduslaiku pils tornī ar lukturi rokā,  vēlāk vērot gleznaino pilsētas panorāmu no Jaunās pils torņa, muzejs, pils parks un dārzs... sagadījās redzēt Aleksandra Vasiļjeva vēsturisko tērpu kolekciju izstādē "Skatuve un tērps" (vēl apskatāma līdz 30. septembrim). Man rokdarbniecei it īpaši interesanti, izstāde ar savu auru un noskaņu, daži tērpi uz operas un baleta skatuves pabijuši pirms vairāk kā simts gadiem, smalkas detaļas, interesanti audumi, aplikācijas, izšuvumi, pērlītes, aksesuāri... dažas telefonbildītes no šīs izstādes manā instagram kontā, lielākoties izstādi baudīju ar acīm un fotografēju savā atmiņā 😉

Liepāja - saulaina un gandrīz bez vēja, neticami... pirmā apskates vieta Lielais dzintars, tik grūti padodas fotografēšanai no ārpuses, tik dīvaina sajūta iekšpusē, vēlāk izlasu mājaslapā, ka "... ēkas arhitektūra ir kā iedzintarota, laikā un dzintarā sastingusi mūzika". Ja būs nākotnē  izdevība doties uz kādu no kocertiem, noteikti izmantošu, pat attālums līdz Liepājai vairs nebūs šķērslis. 

Pludmalē ūdens jūrā ledusauksts, šoreiz peldēties nav iespējams, bet krastā savukārt karsts, pastaiga gar jūru peldkostīmā un ik pa brīdim pabradājot, šlakstoties todien ir pavisam ok, dažu stundu laikā piedzīvojām biezu miglu, tik biezu, ka cilvēku pārpildītā pludmalē bija sajūta, ka esam gluši vieni... pēc laika atkal saule un zilas debesis, fantastiskā jūra... un pastaigu pa Liepāju noslēdzām Rožu laukumā... pēc Ventspils apmeklējuma Liepājas rozes šķiet vien kā mazas princeses, tas jau pašsaprotami, jo Ventspils bērnu pilsētiņas pasaules globusā Latvijas galvaspilsēta šķiet Ventspils... 

Trīs dienās trīs izcili galamērķi - mūsu skaistā Latvija!