Dabas vēstures muzejs Stokholmā

Zviedrijas dabas vēstures muzejs Stokholmā

 Naturhistoriska riksmuseet

ieejas maksas nebija, bet mums bija iegādātas biļetes (tās gan par maksu) uz kino seansu, ja to tā var klasiski dēvēt, 20 minūšu gara dokumentālā filma par savvaļas Āfriku

wildafrica 

uz 760 kvadrātmetru liela kupola formas ekrāna, elpu aizraujošs 3D

cosmonova

tas nav pierastais kino, filma aptver skatītāju no visām pusēm, radot klātbūtnes efektu it visā, sajūta ļoti nereāla, it kā no putna lidojuma, brīžiem uzfilmētais atkal milzīgā palielinājumā, un skaņa... iespaidīgi! Tā nebija tikai vienkārši dokumentāla filma, bet piedzīvojums... tieši tāpat, kā visa muzeja ekspozīcija, tas bija aizraujošs piedzīvojums. Rīta pusē (otrdiena, šis muzejs nestrādā pirmdienās) muzejā drūzma bija liela, jo to apmeklēja diezgan daudz skolas un bērnudārza vecuma bērnu grupas, bet dienas vidū iestājās neliels klusums. Mēs pavadījām muzejā gandrīz visu dienu, pagrabā ir arī kafejnīca (arī diezgan apmeklēta, bija pat jāstāv rindā, bet ir daudz vietas pie galdiņiem), ģērbtuvē skapīši, kur jāiemet 10 kronu monēta, kuru gan pēcāk dabū atpakaļ, bezmaksas tualetes. Muzejs milzīgs, ļoti liela un jau no ārpuses iespaidīga senatnīga ēka, suvenīru veikaliņā mums pie pirkuma uzdāvināja pastkarti ar muzeja attēlu, uz tā izgaismots uzraksts 100 gadi. Un šis atkal bija muzejs, kurā mans bērns ne reizi neieminējās, mammu, man garlaicīgi, iesim prom... tieši otrādi, mammu, paskaties, mammu, vai tu zināji, ka... un tieši man bija jāsaka, tagad ejam ģērbties, jo mūs gaida... Maniem bērniem gan arī mūsu Dabas muzejs ļoti patīk (pirmo stundu nečīkst neviens, jo ekspozīcija joprojām šķiet interesanta), bet šis... nē, nevajag salīdzināt, tās nav salīdzināmas lietas, tieši izpildījums un pasniegšanas veids...

 

Iespaidīgas izstāžu zāles, ar milzīgiem eksponātiem, informācija gan zviedriski, gan angliski, viegli uztverama arī tad, ja nav vēlmes ko sīkāk pētīt un izzināt. Dinozauri un fosilijas, arī milzīgi dinozauru skeleti, ziloņa, mamuta skelets (vispār neierasti daudz skeletu), Zviedrijas daba un dzīvnieki (lāči, vilki, aļņi ....), klimats, Polāro reģionu zāle ar milzu vaļu skeletiem, man pat vēsi tajā palika, jo šķita, ka temperatūra speciāli tajā zālē iestatīta zemāka, cilvēka evolūcija, cilvēka ķermenis salīdzinājumā ar dzīvnieka ķermeni, zemūdens pasaule, ieži un minerāli, arī fotoizstāde ar fantastiskām lielformāta dabas fotogrāfijām

winnersandloosersinswedishnature

Pavisam vienkārša spēle, nostājies pie ekrāna un nonāc pie dinozauriem, ja laicīgi nepaslēpies, tad viens eksemplārs tevi aprij ar vienu kumosu, asinis vien pašķīst... izklausās briesmīgi, bet patiesībā bija jautri, es arī beigās ļāvos apēsties... šis ekrāns atradās tajā zālē, kurā bija fotogrāfiju izstāde, tālākajā zāles stūrī, mans bērns apskrēja pirmo riņķi ar fotogrāfijām, taja savā īpašajā bērna ātrumā, bet man gribējās lēnāk papētīt un izbaudīt. Ļoti laba ideja, kamēr es staigāju un skatījos lielformāta fotogrāfijas jau otro apli, viņš spēlējās ar dinozauriem...

 

Muzejā ir arī suvenīru veikals, ļoti liela suvenīru dažādība, saistīta ar šī muzeja tematiku, pat sudraba un bronzas rotaslietas (dzīvnieku  formas), ļoti interesantas, cenas gan kā visur, nav lētas. Bildēs no veikaliņa šoreiz iekļuva tematiskās rokdarbu grāmatas. Intereses pēc apskatījos cenu tamborēto sniegpārsliņu grāmatai, tā bija tieši trīs reizes dārgāka par to manējo, kuru es nopirku Zvaigznes grāmatnīcā atlaižu laikā.

 

Fotografēt gan varētu vēl un vēl (visas foto bez zibspuldzes), bet muzejs ir jāapmeklē klātienē, bildītes lai ir iedvesmai uz to doties, noteikti rekomendēju. Šis muzejs nav blakus prāmim, bet Frescati, blakus Stokholmas Universitātei, mūs veda ar mašīnu, tad jau likās, ka nav tālu, atpakaļceļā braucām caur tuneli.

Turpinājums sekos, nākamreiz gan tikai rokdarbu tēma...

Uzburt vasaru... un ne tikai atmiņās

Sakārojās patamborēt...  Bija ieplānota atpūtas nedēļa, tādēļ vajadzēja izvēlēties padarboties pie kaut kā viegla, vienkārša. Sameklējot nesen iegādātajā tamborēto ziedu motīvu grāmatā dažus piemērotus šim gadījumam motīvus, ķēros klāt paraudziņa tamborēšanai. Laika arī nebija daudz, tikai viena diena pirms izbraukšanas, lai izmēģinātu un izvēlētos piemēroto. Universāli jau varētu izlīdzēties ar līdzi paņemtu kārtējās zeķes adīšanu, bet man kārojās tamborēt... Un paveicās uztrāpīt ar pirmo reizi... super! Motīva shēmas fotogrāfija telefonā, lai nav jāstaipa līdzi smagā grāmata, dzijas kamolīši un tamboradata, šķērītes un adatu spilventiņš maciņā, tas savukārt somā, un aiziet! Jauns sākums ir patiesi aizraujošs, kā vienmēr... 

Tātad, pirmais motīvs sanāca ļoti zaļš, bet tas manu tamborēšanas prieku nebūt nemazināja, jo es zināju, ka mans izvēlētais kidmohēras kamolītis ir ļoti krāsains, tieši tik krāsains, lai to samiksētu ar vēl vienu manā dārgumu lādē aizķērušos ļoti krāsainu Noro kamolīti. Tamboradata šoreiz Nr. 3,25. 

Satamborēju kaudzīti ar Noro dzijas motīva vidus puķītēm, skaistas bezgala, var arī paspēlēties ar tām jaukākam noskaņojumam, brīvdienas šādām iedvesmas spēlēm ir lielisks laiks!

Fonā atkal Zviedrija, pirmajā dienā bez sniega, ar mazliet sauli un nelielu lietu, tad vairākas dienas sniegs, putenis, auksts vējš, īsts tamborēšanai piemērots laiks... un tad jau atkal saulīte, dienu pirms došanās mājup. Nedēļas gaitā uztamborējās kādi padsmit motīvi. Galarezultātā iecerēta šalle, man ir divas šādas kidmohēras ficītes, vajadzētu pietikt. Pašlaik neesmu vēl izdomājusi, kā motīvus savienot, mēģināju to darīt motīva pēdējā kārtā, tos satamborējot, bet nesanāca pa smuko, ne tehniski, ne ar krāsu izvietojumu.

Uzbūru vasaru! Decembris sācies gluži citāds, jo citus gadus iedvesmas pilna jau darbojos ap Ziemassvētku rotājumiem, bet šogad nevaru vēl noķert to īsto gaidīšanas sajūtu, pat par spīti sniega baltumam aiz loga. Pārdomās esmu arī par mūsmāju egli un tās rotāšanu, kā to bez liekiem kreņķiem uzstādīt, un kur... bet varbūt tomēr pirmo gadu bez egles, bet ar rotājumu un lampiņu virtenēm pietiekošā augstumā... mums taču tagad ir suņa puika... vēl mazs suņa puika...

Ļoti skaista zeķe... nav adīta, bet adītas zeķes fotogrāfija uzdrukāta uz plāna auduma, iekšpusē kartona gabaliņš formai (pa gabalu gan izskatās, kā īstas adītas zeķes, tas ir viens no rotājumiem uz Isabelles, nofotografēju un piekāru atpakaļ). Forša ideja rotājumiem! Man ļoti simpatizē arī tie pie mums nopērkamie dāvanu maisiņi ar krāsaino adījumu rakstu fotogrāfijām. Gandrīz vai āķis lūpā kaut ko pasūtīt izprintētu no kādas savas fotogrāfijas...

Turpinājums sekos...

Lai jaukas brīvdienas!

Cepures ar pompom un šalle

Pēdējā reizē dzijas veikalā biju ļoti izbrīnīta, redzot šīs sezonas cenu pompom (100% fox). Krāsu izvēle gan liela. Un tūlīt pat mājās sameklēju savas vecās cepures ar pompom, secinot, ka mani pompom ir joprojām ideāli gan formas, gan izskata ziņā pat pēc vairāku sezonu valkāšanas, to gan nevar teikt par pašām cepurēm, vilnas dzija slapjā sniegā izstiepjas un saveļas, tātad tagad ir īstais laiks uzadīt jaunu cepuri. Tik vienkārši... attaisu savu dārgumu (dziju) kasti ar agrāk pirktām (dažreiz atlaides ir tiešām ļoti vilinošas) košām rupjas dzijas ficītēm... un sāku adīt! Seko sarežģītākā daļa šajā it kā šķietami bezrūpīgi vieglajā procesā...

 

Izskaitu valdziņus pagājušajā gadā adītajai cepurei (tā pirmajā bildē pirmā no kreisās), pēc izskata dzija šķiet stipri līdzīga rupjuma... 80 valdziņi, valnīšu musturs 2 labiski, 2 kreiliski, adatas Nr.5, uzadu kādas sešas vai mazliet vairāk kārtas... bet nekas labs man nesanāk. Šīs dzijas pavediens pavisam viltīgs, maina rupjumu un vērpuma grodumu, mans pagaidām uzadītais taisnstūris pavisam šķībs, vienā malā ieadās resnais nesavērptais pavediens, bet otrā malā izvietojas tievākais savērptais pavediens. Ilustratīvas bildes ar neveiksmīgo adījumu nebūs, jo adīju diezgan vēlu, ap pusnakti man bija uznācis adīšanas prieks... izārdu.

 

Otrais mēģinājums - ņemu rupjākas adatas, Nr.6, valdziņu skaitu samazinu līdz 68 valdziņiem, mēģinu vēlreiz... un atkal nav labi, mans adījums veidojas joprojām mazliet šķībs dēļ pavediena dažādā rupjuma un vērpuma, un, šķiet, ka cepure tomēr būs par platu, pastiepsies tak vēl nēsājot... atkal izārdu.

 

Trešais mēģinājums - mazliet saīsinu pavediena sākumu, lai resnākā daļa izvietojas tālāk, respektīvi, pa vidu pirmajai kārtai, un uzmetu 56 valdziņus un adu mazliet vaļīgāk (brīvāk), laikam jau ideālas būtu adatas Nr.7, vien nevaru tās uzreiz atrast ... Bet šoreiz ir ok tāpat, trīs lietas labas lietas... laimīga izadu pirmo ficīti, ir jau krietni pāri pusnaktij!

Cepurei nepieciešamas vien nepilnas divas ficītes dzijas (On line Linie 292 SAL, farbe 0006 vai 0004, 50g/50m, 49% acrylic, 36% virgin Wool, 15% polyamid) un viens pompom  (100% fox, krāsots, manā gadījumā lietots, ar kniedi).

 

Adatas Nr.6, valdziņu skaits 56, musturs - 2 labiski, 2 kreiliski, cepuri sašuju (vīle aizmugurē, sašuvu kopā no labās puses, lai sanāktu pa smuko), noraukums - vienā kārtā saadu labiski divus valdziņus kopā, otrā kārtā saadu pārpalikušos kreiliski divus valdziņus kopā, un trešajā noraukuma kārtā atkal pa divi labiski kopā, tad atlikušos uzveru uz lāpāmās adatas un aizšuju. Beigās piešuju pompom kniedi un piekniedēju pašu pompom.

Foršā lieta - visas cepures krāsainas, tādēļ pompom var savstarpēji mainīt. Starp citu, ss sludinājumos manīju krietni lētākus pompom, kaut gan kvalitāte no bildes vien nojaušama.

Atrodot dārgumu lādē palielu fici zilas krāsas buklē dziju, dzima ideja par vienu garu, lielu šalli, kas pieskaņosies krāsās visām trijām cepurēm. Zilās dzijas sastāvs - 60% vilna, 40% zīds, ļoti mīksta un ļumīga, bezformīga adījumā, tādēļ arī šī pasen (pirms gadiem pieciem noteikti) nopirktā fice iegulējusies manā dārgumu kastē. Musturs valnīšu - viens labiski, viens kreiliski, adatas Nr. 6, valdziņu skaits 48. Adu divas kārtas zilo dziju pamīšus ar vienu kārtu krāsaino cepures dziju. Lai pavediens nebūtu jāgriež, tad adīšanas virzienu pielāgoju pavediena atrašanās vietai (vienkārši pagriežu pēc vajadzības adījumu un adu tālāk). Veidojas ļoti interesanta šalles faktūra no divu dažādu rupjumu, vērpuma un krāsas pavedienu samiksējuma. Šalle sanāca gara, ap diviem metriem garumā.
 

Un noteikti krietna iedvesmas deva šajā tumšajā periodā gūta šajās brīvdienās, Staro Rīga 2016 krāsainajā pasaulē. Par spīti vējam, brīžiem pat kādai lietus lāsei un milzum daudz.... skatītājiem. Vecrīga tik koša un skaista, un skatlogi krāsaini, garāmejot ievēroju pa logu vienu izstādi, ar daudz, daudz cimdiem, esmu ieinteresēta...

 

 

 

 

Un staro arī ārpus centra... saulriets Purvciemā, svētdiena 20.11.2016, neviļus apskatījos pulkstenī, mazliet pāri četriem pēcpusdienā. Brīvdienu garā pastaiga ar suni... un šāds dažu minūšu skaistums!

 

Lai jauka nākamā novembra nedēļa!

Sniegs

Šīs nedēļas prieks - sniegs!!! Rīgā īsta ziema, sniega sega ap 20 cm! Novembra pirmā nedēļa. Turpinu adīt zeķes. Šīs spilgtās ir mans šīs sezonas zeķu dzijas pirkums - ON line Supersocke Carneval-Color (krāsa 1886). Spirgtas un priecīgas krāsas! Patīk, ka dzijas pavediens nav vienmērīgi klāts ar krāsu, tuvumā var saskatīt arī balto katrai krāsai, adījumā ļoti labi izskatās. Ilgi domāju par krāsojumam piemērotu zeķes musturu, pirmo iesāku ar pīnītēm, labiski, nepatika... izjaucu, iesāku otro mežģīnrakstā, arī nepatika... izārdīju un sāku trešo reizi un ir! Pilnīgi fantastisks un viegls zeķes musturs, pagājušajā rudenī šajā musturā man arī bija uzadītas zeķes (gaišās krāsās - balts, pelēks, g.zils). Musturs no Zeķu Verenas (Pasaules apceļošana, II daļa, E22, Kanāda 103. līdz 105. lpp). Zemāk bildē mazais kamolītis ir tas notītais dzijas daudzums, lai arī otra zeķe sanākta identiska pirmajai.

Jau kuru reizi priecājos, ka viss notiek, kā tam jānotiek. Jau pāris nedēļas pētu dažādus tamborētus motīvus interneta resursos, man padomā kaut kas diezgan konkrēts, bet nevaru tā īsti atrast iecerēto. Pētu un šo to piefiksēju, iedvesmojos... un turpinu meklēt. Šonedēļ devos uz Zvaigznes grāmatnīcu pēc mūzikas grāmatas, ko manējais pirmsklasnieks bija iemanījies nolikt tik drošā vietā, ka pat es nevarēju to atrast... mūzikas grāmatu, protams, nopirku... un nopirku vēl divas grāmatas sev, praktiski par žurnālu cenu... Zvaigznē lieliska izpārdošana, cik ilgi nezinu, bet dažām mani interesējošām gramatām pat puscena. Un milzīgs prieks, ka tamborēto ziedu gramatā atradās mani meklētie motīvi, pat veseli divi, ļoti līdzīgi iecerētajam, tagad tik tālāk jāpaeksperimentē ar tamboradatas rupjumu un dzijas mikšļiem... bet par to citreiz. Grāmatas lieliskas, man patīk, ka tajās ir arī tehniskie zīmējumi kopā ar aprakstu. Un tagad jau es droši zinu, ar ko nodarbošos Ziemassvētku gaidīšanas laikā...

 

Lai jaukas brīvdienas!

Otrais novembris

Sveiciens novembrī! Pirmais sniegs sagaidīts, to šorīt arī mans suņuks iepētīja... jaunatklāšanas prieks un sajūsma gan esot izpalikusi... nemīl mans suns slapjumu. Novembra mēnesi meteo sola aukstāku kā parasti, šādu ziņu izlasīju jau oktobra beigās, tāpat kā oktobra pēdējā brīvdienā pabeidzu adīt baltās vilnas zeķes - manam dejotājam, izmērs apmēram 41-42, parastā baltā šķeterētā divkārtainā vilnas dzija, kā vienmēr no ficītes kaut kas palika pāri. Intereses pēc saliku rindā pagājušā gada kamolīšus un šī gada, ... ir atšķirība. Šī gada pirkumam vilna asāka, pavediens grodāks un mazliet plānāks, krāsa gan tā pati. Tādēļ man jau adot šķita, ka vilna kož, par adīšanas procesu nebiju sajūsmā, ļoti grūti tādu kodīgu dziju adīt pamīšus ar glauno zeķu dziju procesiem, bet ir darbiņi, kas vienkārši ir jāpaveic, patīk vai nē... Vajadzētu arī jaunus valnīšus uzadīt, (tikai valnīši vien, atsevišķi uzvelkami), akurāt no pāri palikušajiem baltajiem kamolīšiem sanāks, vien jāpievieno kāds krāsains pavediens ornamentam. Būs iedvesma, būs arī jauni valnīši...

Zeķes gan izdevušās jaukas. Adījumu notvaicēju - zeķes vēl jaunas, tīras, vienkāršas ... un skaistas. Uzstāsies novembra koncertā uz Nacionālā teātra skatuves un, protams, ka arī vēl citos mēģinājumos un koncertos, kas šajā sezonā ieplānoti. Un sezonas beigās tās kļūs pavisam nogurušas no dejošanas, sakrāsojušās no pastalām, izstaipījušās un nedaudz savēlušās... un tad jau būs laiks jaunām zeķēm.

64 valdziņi, zeķu adatas Nr.2

Lai silti novembrī!