Pavasarīga pastaiga brīvdienā

Brīnišķīga papildus brīvdiena, esmu lepna, ka toreiz es arī parakstījos par brīvdienu, pavasarīgi laiska pastaiga saulainā un siltā dienā uz mājām tuvo Biķernieku mežu, prieks un labs noskaņojums mums visiem.

Saulespuķes trešā atskaite, šujamais auduma rullis uz piemājas pagalma soliņa, lai nojausma bildēs par darba izmēru. Esmu čakli vakaros un brīvdienās krustiņojusi visu aprīļa mēnesi, pašlaik izšūts laukums apmēram A4 lapas lielumā, ar pirmajām saulespuķes ziedlapām esmu tikusi līdz puķes vidum, tas gan tāds ļoti raibs paredzams, tādēļ atstāšu to šūt uz beigu posmu. Esmu nopirkusi četras ficītes diedziņu papildus saviem krājumiem, sāka trūkt dzeltenās krāsas. Šo projektu esmu sākusi ar milzu aizrautību un joprojām tā arī turpinu. Nākamā atskaite visticamāk būs pēc mēneša.

Gaidot pavasari, satamborēju veselu kaudzīti ar segas motīviem, bet dziju galiņi tika atstāti vēlākai ielocīšanai. Lēnām ar to nodarbojos vakarā pie tv, palikuši neievilkti vien daži pavedieni. Kamēr bērni skraidīja pa mežu, izklāju satamborētos motīvus kvadrātiņu pie kvadrātiņa, lai padomātu par to kopā sadabūšanu, šoreiz vidus daļā izkārtoju tumšākos motīvus, bet saulīte tik silti spīdēja, pamazām kļuva karsti, un pie dzeltenajiem motīviem mana kārtošanas degsme zuda, tā pa īstam nepabeidzu motīvu izvietošanu. 

Galvenā atziņa – līdz finālam vēl nepieciešams kādu motīvu uztamborēt, cik, tas atkarīgs no atlikušā dzijas daudzuma.  

Brīvdienās pabeidzu adīt lakata garlaicīgāko adāmdaļu – noslēguma malas volānu ar milzīgo valdziņu skaitu pēdējās kārtās. Nākamais adāmdarbs pamīšus krustiņošanas priekam pieskaņots sezonai, tas iecerēts no kokvilnas dzijas krājumiem, vēl domāju, ko pirmo sākt – džemperīti vai jaciņu.

Jauku darba nedēļu!

Saulespuķe, otrā atskaite

Atnākot vakaros mājās no darba, nedēļas garumā ir čakli krustiņots, gandrīz katru dienu vismaz stundiņu, kamēr vēl ārā gaišs. Iešūti ir vairāki tūkstoši krustiņu, daudz, ja skatās tikai uz izšūto, bet gaužām maz, ja atritina visu šujamo palagu un tad paskatās. Fotogrāfijā pieliku blakus shēmas fragmentu, pašlaik krustiņoju divas ziedlapiņas no ārējās malas virzienā uz centru, vēl līdz puķes lielajam viducim pieklājīgs attālums.

Ar nodomu atstāju baltus laukumiņus starp krustiņiem, tas ir, nekrustiņoju vienlaidus visus krustiņus pēc kārtas, lai vieglāk pašlaik orientēties manā shēmā un vēlāk sakombinēt jauktās krāsas visas ziedlapiņas garumā. Pie brūnajiem toņiem divas jauktās krāsas gan iesāku šūt, bet sapratu, ka pārāk steidzos, pazaudēju vienas krāsas krustiņiem vienu rindiņu. Pēc pieredzes zinu, ka tādas nelielas kļūdiņas būs visa procesa garumā.

Esmu sākusi ķēpāties arī papīra shēmā, ievilku līnijas plānotajām jauktajām krāsām, atzīmēju ielaisto sīko kļūdiņu, netīšām papīru apšļakstīju ar ūdeni, tagad zilajās debesīs uzradies izžuvis gaišāks pleķis, negadījums sanāca arī ar pirkstu, uzdūros šujamajai strupajai adatiņai, to turot otrā rokā.

Krustiņošanas prieks joprojām milzīgs, aizrautīgi turpinu iesākto lielo projektu.

 Saulainu jauno darba nedēļu!

Saulespuķe

Tās nav Lieldienu zaķa ausis no sniega kupenas...  bet saulespuķes ziedlapiņu maliņas. Esmu jau pieradusi pie šujamā auduma baltuma, bet citas krāsas tik liela 16 aidas auduma gabala Kumodē pirms svētkiem nebija. Šī gada apņemšanās -  censties izlietot mājās esošos hobijlietu krājumus un tos nekādā gadījumā nepapildināt - it kā netiek pārkāpta, šogad esmu iegādājusies vien pāris akrila ficītes segai un šo aidas auduma gabalu, rokdarbu žurnāli neskaitās. Arī diedziņu krājumus pašķiroju, izlasīju visus darbam nepieciešamos krāsu toņus, dažus arī tuvu līdzīgos, jāiegādājas būs vien mana mīļā 995 krāsa, fonam nepieciešams diezgan daudz, bet šoreiz to vairāk miksēšu ar līdzīgiem toņiem, vēl joprojām spilgtā atmiņā svītras no iepriekšējiem darbiem, šujot lielāku laukumu ar vienu krāsu no vairākām vienlaicīgi pirktām ficītēm.

Lidojuma sajūta 5cm virs zemes mani joprojām nepamet, projekts solās būt aizraujošs, jo nešūšu visu krustiņu krustiņā no shēmas, bet miksēšu krāsas jauktajiem toņiem, to shēmā nav, ļaušos krāsu sajūtai. Šādam krāsu lidojumam ļoti nepieciešama krāsu palete un dienas gaišā puse. Esmu ļoti priecīga par iegūto gaišo papildus stundu darba dienas vakaros.

Un tā sākums – ceturtdienas agrs rīts, apmēram piecos klik!, ir, man vajag, gribu, spēšu, tūlīt, bet, ak vai, nespēju nemiera dzīta īsto shēmas rullīti sameklēt, laiks uz darbu, bet mani mīļie mājinieki manu nemieru saprot, īstais rullītis tiek atrasts bez manis, saņemu pa ceļam zvanu ar ziņu par atradumu. Savējos par sapratni atalgoju tās pašas dienas vakarpusē, uzaicinu visus uz Krūdiem, Alfā, jo man vajag uz Kumodi (veikalu), man ļoti vajag audumu, kamēr vēl trakā lidojuma sajūta, bet mājās esošajos krājumos vien aida 18  ir pietiekoši lielā izmērā. Uz 18 aidas man patīk krustiņot ar vienu diedziņu, mazus, smalkus krustiņus, bet šoreiz šis audums nederēs, jo vēlos plūstošākas krāsu pārejas veidot ar jauktajām krāsām, savienojot divus dažādus diedziņus.

Lai ietilpinātu izšujamo laukumu auduma gabalā ar ierobežotiem izmēriem (nopirktā auduma lielums 110cm*125 cm), iespēju robežās izdrukāto shēmu apgraizīju, pašlaik izšuvuma plānotais lielums nepārsniegs apmēram 600*600 krustiņi, precīzāk sapratīšu, kad būs sakrustiņots darba platums no viduslīnijas uz abām pusēm, atstājot arī auduma maliņas, lai to nostieptu noformējot jeb ierāmējot (ierobežots auduma platums 110 cm).

Sāku krustiņot no augšpuses virzienā uz leju, no viduslīnijas atkāpjoties līdz tuvākās ziedlapiņas malai. Pirmos iešuju laukumiņus ar vienas krāsas krustiņiem, tos šūšanas gaitā apaudzēšu ar jauktajām krāsām un vientuļajiem krustiņiem, šuju ar kopā saliktiem diviem diedziņiem, tas ļaus variēt ar krāsām.

Gatavošanās lielajam projektam, jau kuro reizi atritinu shēmas rullīšus un domās krustiņoju, krustiņoju, bet krustiņošanai nepieciešama dienasgaima, cik jauki, ka brīvdienas bija pietiekošā garumā, pie krustiņošanas tiku tikai sestdien pēc pusdienlaika, pēc olu krāsošanas, mājas pucēšanas, ēst gatavošanas un diedziņu krājumu šķirošanas. Lakats arī pamazām top, puķītes tamborēt sanāk ne mājās, tas pagaidām (kamēr vēl neesmu sākusi motīvu savienošanu) mans līdzi ņemamais tamborītis, gaidot dejotājus mēģinājumos. Fonā saulespuķes shēma, tās pašas, kura top.

Ar prātu saprotu, ka vispirms vajadzēja pabeigt tos dažus nepabeigtos krustiņdarbus un tikai tad sākt ko jaunu, bet sirds izvēlas lidot, sirdī pavasaris! Novēliet man izturību un pacietību, jo šis nebūs vienas sezonas projekts, visticamāk arī viena gada nē.

Jauku īso darba nedēļu!

Pūpolsvētdiena

Sveiciens Pūpolsvētdienā!

 

 

Svētdienīga pastaiga gar jūru (precīzāk pa jūru), acis no saules un sniega apžilbušas, vaigi no vēja sārti. Paķēru līdzi lielo tambori, vēl gan neesmu pabeigusi, vienkārši vēlējos tam bildēs noķert balto fonu, pludmalē no pavasara ne miņas.

 

 

Šonedēļ adīju rozīgo lakatu, adījums kļūst lielāks, kārtas garākas, adīšanas prieks mazinās. Vienu kidmohēras ficīti izadīju, turpinu nākamo. Esmu ļoti apmierināta ar iepriekš adītajiem lakatiem, tos bieži nēsāju, ļoti silts, ērts, viegls un manā garderobē nepieciešams apģērba gabals, nolēmu, ka būs vēl viens. Bildē iekļuva arī košā strīpainā šalle.

 

Saulainu nākamo nedēļu!

Pavasari gaidot....

Saulainā brīvdienā iesākts adījums pavisam pavasarīgā krāsā, dzija no agrāk iepirktajiem krājumiem, šoreiz galvenā ir maigā kidmohēras krāsa un adījuma gaisīgums, pavasarīgs vieglums. Adījuma fons pirmajā bildē pārsteidzoši negaidīti atrada mani šodien picērijā, kāda sagadīšanās, gan adīklis, gan fotoaparāts bija līdzi, tapa jauka procesa bildīte.

 

 

Saulainu pavasara gaidīšanu!

Satikšanās

Sestdien biju ļoti jaukā pasākumā -  foruma www.krustduriens.lv kārtējā klātienes satikšanās. Laiks aizskrēja nemanot, sarunās par dzīvi, bērniem, rokdarbiem un arī krustiņiem. Atkalredzēšanās prieks neaprakstāms, bauda acīm, aplūkojot rokdarbnieču līdzi paņemtos darbiņus.

Satikšanās iedvesmo!!!
  

Tamborēt pavasarim

Žilbinoši saulainā februāra brīvdienā, saules un baltā sniega apžilbināta, neizsakāmi ilgojos pēc pavasara.

Saulainas un košas krāsas saules pielietā dzīvokļa saulainajā pusē ar pavasara smaržu gaisā no tikko uzplaukušās hiacintes podiņā uz palodzes, manās rokās saulains un pavisam neliels tamborītis, bet datorā atvērtas googles lapas ar attēliem no meklētāja (crochet flowers vai crochet flower tutorial vai african flower crochet vai ...), blakus uz galdiņa daži rokdarbu žurnāli ar puķīšu shēmām. 

Sestdien un svētdien tamborēju puķītes, vienkārši tāpat, bez konkrēta pielietojuma, pavasarīgs garastāvoklis brīvdienās bija  garantēts.

Mans brīvdienu bezmērķīgais tamborējums, bet gan noderēs vēlāk. Puķītes apmēram plaukstas lielumā, izmantoti pavisam nelieli dažādi kamolīšu atlikumi, gan kokvilnas, gan vilnas, gan akrila, tamboradata Nr.3.

Lai sirdī pavasaris!

Februāra svētdiena

Šodien biju cerējusi pabeigt tamborēt lielo zigzag segu, bet pa logu redzamais miglainais, pelēkais un, visticamāk, arī vēsais laiks nemaz nerosināja čakli kustināt tamboradatu. Man šodien ļoti pietrūka saules staru saulainākam garastāvoklim. Rezultātā lielais tamboris šodien tamborēts netika, vien izņēmu to no kastes piemērīšanai, vēl dažas ļoti garas kārtas ir jānotamborē, apsedzoties un uzvelkot segu līdz zodam, joprojām nepieciešamas zeķes, lai kājām pirksti nenosaltu. Pēdējās kārtas būs no raibās dzijas, vēl divas tādas ficītes kastē atradu.

 

 

Šodien saulainas bildes nebūs. Labi ieskatoties, bildē var ieraudzīt arī manu mīļo un šodien tik vientuļo pagalma soliņu, no balkona loga.

 

  

Lai saulaina nākamā nedēļa!

...

Manā blogā mītošās sirdis un sirsniņas sirsnīgā kolāžā:

Sirsnīgs sveiciens Valentīndienā!

Iedvesmai saite uz sirsnīgu blogu:

Siržu blogs

Pauze nelabprāt

Brīvdienas no rokdarbiem, divas nedēļas bez tamborēšanas, adīšanas, krustiņošanas utt, divas ļoti, ļoti garas nedēļas. Iemesls - rokām āda bija pagalam sabeigta, stipri iekaisusi, radot neciešamas fiziskas mocības, šoziem kaut kā ievilkās šis pasākums. Un šādos apstākļos arī no iedvesmas nekā, manas mūzas mani  bija pametušas, aizlaidušās, aizmukušas, prom pavisam. Pieķēru sevi pie domas, ka man blogot labāk patīk par pozitīvām lietām, tādēļ šeit klusums.
Situāciju mazliet glāba bērni, ielādēja manā telefonā spēles un ieinteresēja ar tām darboties, palielināju savu interneta limitu un spēlējos uz nebēdu. Rezultātā man ir savs Valentīndienas restorāns, citā spēlē es sēju milzīgus laukus ar saulespuķēm,  citā iemācījos šaut ar putniem un pat trāpīt, man ir arī sava telefonā barojamā un ģērbjamā radība, kura atkārto manis teikto dīvainā balsī, bet aiz kuras regulāri jāvāc kaudzītes ... utt....
Baudot apmākušos sniegoto dienu siltumā aiz loga, šodien izvilku no kastēm savus tambordarbus, lai pēc ieilgušās pauzes turpinātu iesākto tamborēšanu.

Puķīšu segai apstājos pie kaudzītes ar satamborētiem motīviem, tie gaida galiņu ielocīšanu, būs darbiņš darbdienu vakariem nākamajai nedēļai. Zigzagsegai jāturpina tamborēt ar raibo dziju līdz tās fināla lielumam, ārprātīgi garas pēdējās kārtas. Pašreiz segas diametrs apmēram 1,5m. Esmu gatava turpināt tamborēt, man ļoti pietrūka rokdarbošanās prieka šo pāris nedēļu garumā.

Krāsainu nākamo darba nedēļu!