Atnākot vakaros mājās no darba, nedēļas garumā ir čakli
krustiņots, gandrīz katru dienu vismaz stundiņu, kamēr vēl ārā gaišs. Iešūti ir
vairāki tūkstoši krustiņu, daudz, ja skatās tikai uz izšūto, bet gaužām maz, ja
atritina visu šujamo palagu un tad paskatās. Fotogrāfijā pieliku blakus shēmas
fragmentu, pašlaik krustiņoju divas ziedlapiņas no ārējās malas virzienā uz
centru, vēl līdz puķes lielajam viducim pieklājīgs attālums.
Ar nodomu atstāju baltus laukumiņus starp krustiņiem, tas ir,
nekrustiņoju vienlaidus visus krustiņus pēc kārtas, lai vieglāk pašlaik
orientēties manā shēmā un vēlāk sakombinēt jauktās krāsas visas ziedlapiņas
garumā. Pie brūnajiem toņiem divas jauktās krāsas gan iesāku šūt, bet sapratu,
ka pārāk steidzos, pazaudēju vienas krāsas krustiņiem vienu rindiņu. Pēc
pieredzes zinu, ka tādas nelielas kļūdiņas būs visa procesa garumā.
Esmu sākusi ķēpāties arī papīra shēmā, ievilku līnijas
plānotajām jauktajām krāsām, atzīmēju ielaisto sīko kļūdiņu, netīšām papīru
apšļakstīju ar ūdeni, tagad zilajās debesīs uzradies izžuvis gaišāks pleķis,
negadījums sanāca arī ar pirkstu, uzdūros šujamajai strupajai adatiņai, to
turot otrā rokā.
Krustiņošanas prieks joprojām milzīgs, aizrautīgi turpinu
iesākto lielo projektu.
Saulainu jauno darba nedēļu!
1 komentārs:
super!
Ierakstīt komentāru