Pauze nelabprāt

Brīvdienas no rokdarbiem, divas nedēļas bez tamborēšanas, adīšanas, krustiņošanas utt, divas ļoti, ļoti garas nedēļas. Iemesls - rokām āda bija pagalam sabeigta, stipri iekaisusi, radot neciešamas fiziskas mocības, šoziem kaut kā ievilkās šis pasākums. Un šādos apstākļos arī no iedvesmas nekā, manas mūzas mani  bija pametušas, aizlaidušās, aizmukušas, prom pavisam. Pieķēru sevi pie domas, ka man blogot labāk patīk par pozitīvām lietām, tādēļ šeit klusums.
Situāciju mazliet glāba bērni, ielādēja manā telefonā spēles un ieinteresēja ar tām darboties, palielināju savu interneta limitu un spēlējos uz nebēdu. Rezultātā man ir savs Valentīndienas restorāns, citā spēlē es sēju milzīgus laukus ar saulespuķēm,  citā iemācījos šaut ar putniem un pat trāpīt, man ir arī sava telefonā barojamā un ģērbjamā radība, kura atkārto manis teikto dīvainā balsī, bet aiz kuras regulāri jāvāc kaudzītes ... utt....
Baudot apmākušos sniegoto dienu siltumā aiz loga, šodien izvilku no kastēm savus tambordarbus, lai pēc ieilgušās pauzes turpinātu iesākto tamborēšanu.

Puķīšu segai apstājos pie kaudzītes ar satamborētiem motīviem, tie gaida galiņu ielocīšanu, būs darbiņš darbdienu vakariem nākamajai nedēļai. Zigzagsegai jāturpina tamborēt ar raibo dziju līdz tās fināla lielumam, ārprātīgi garas pēdējās kārtas. Pašreiz segas diametrs apmēram 1,5m. Esmu gatava turpināt tamborēt, man ļoti pietrūka rokdarbošanās prieka šo pāris nedēļu garumā.

Krāsainu nākamo darba nedēļu!