Strūklaka pie Operas tiek remontēta, tai apkārt ar plēvi apvilkts iežogojums, nudien, gluži nefotogēniska, tādēļ bildēs speciāli nefiksēju. Savukārt košie ziedu paklāji fantastiski, manās vismīļākajās krāsu kombinācijās, patiesi iedvesmojoši tiem ik rītus vai vakarus garām doties. Iespējams zemapziņā šī iedvesma transformējās manā adāmajā jakā, re, dzelten-zaļie-rozā-sarkanie vienkopus savirknējušies jakas otrās slejas vidusdaļā, kā košs puķu dobes fragments... Bet varbūt vienkārši kamolīši tā sagadījās... kaut gan nē, Pāces dzelteno mazo kamolīti speciāli no kastes piemeklēju, tad jau tās košās puķu dobes tik tiešām būs manu krāsu izvēli ietekmējušas.
Bastejkalns, pretstatā rūpīgi saplānotajām Operas apstādījumu ziedu musturu cakām, tāds mežonīgs... zaļš paklājs, vien ar dažiem krāsu triepieniem. Pieļauju, ja man būtu dārzs, tad tas būtu tieši šāds, noslēpumaini mežonīgs un veldzējošs. Šovasar gan veldzi īpaši nekārojas meklēt, drīzāk otrādi, vēlme atrast kādu brīvu soliņu, kas saules apspīdēts, lai paadītu un sasildītos.
Nedēļas nogalē laiks nedaudz palutināja, pie jūras pat nenosalām, ha, ha... pēcpusdienās gan sauļoties gribētāju saradās pavairāk, tad pludmale vairs tik vientulīgi tukša neizskatījās. Pietrūkst man šovasar ierastās jūlija tveices, gribētos vēl šosezon kādu nedēļu tā laiski izsildīties pie jūras, bet pagaidām nesanāk, atkal laiks vēss un lietains.
Pašlaik otrā sleja jau pabeigta, turpinājumā izadīju Pāces pirmā lielā kamola oranžīgos toņus miksējumā ar Noro kamolīšu sarkanīgi zaļajiem, pabeidzot adīt sleju ar oranžajiem sekojošiem tumšajiem, brūnajiem toņiem. Trešo sleju plānoju sākt ar otrā Pāces kamola vistumšāko daļu, miksējot to ar dažādiem zilā toņiem no Noro kamolīša, mazliet gan vairāk zilās krāsas, kā pirmajai slejai. Un tik neraksturīgi vasaras vidum ir pilnīga bauda adīt ar vilnas pavedienu, karstumā noteikti es pievērstos kam ne tik sildošam. Zeķēm gan pagaidām klāt neķeros, tas nu būtu gaužām nepiedienīgi vasarai... Tad jau redzēs, kā tās krāsas tālāk saliksies, un kur turpmāko iedvesmu smelšos... Turpinājums sekos...
1 komentārs:
Iedvesma no jūras, iedvesma no Rīgas puķudobēm! Paldies, ka parādīji gan adījumu, gan puķes. Nezinu, vai šovasar uz Rīgu aizbraukšu, bet puķu dobes būšu redzējusi :)
Jā, vasara tāda, ka ar vilnas dziju var adīt... Bet es vēl ceru, ka būs kāda tiešām silta nedēļa. Ļoti ceru!
Meita atbrauca no Itālijas, kur bija izkarsusi saulē, un te - nācās uzvilkt vilnas zeķes. Bet tomēr labāk te, ne Itālijas tveicē. :)
Ierakstīt komentāru