Mans rokdarbu 2018

2018. gada rokdarbu stabilās vērtības:

- strīpas un košas krāsas

- joprojām rakstu savu rokdarbu blogu

- esmu instagram (biežāk kā blogā, tā ērtāk un ātrāk)

- adu (strīpainas zeķes), tamborēju (košus kvadrātiņus) un sapņoju par krustiņošanas atsākšanu...

- jūsmoju par skaistu dziju

- joprojām daudz iesāktu un nepabeigtu rokdarbu procesu

- mūsu lepnums - Pāces (Dundaga) vilna rullē

- nepārejoša Noro zīmola dzijas mīlestība

- dalos savā rokdarbu priekā, ar atklājumiem, pārdomām, iedvesmu...

- rokdarbi kā visforšākais hobijs

- kafija un kāds salds našķis darbotiespriekam

- adīklis jeb tamboris vienmēr līdzi somā

- pozitīvs noskaņojums

- suns, kurš lieliski disciplinē manu radošo haosu

Ziemassvētku zeķes, strīpainas zeķes, krāsu maiņa ik pa 5 kārtām. Krāsas nav vienkārši sarkana un balta, bet sarkanā ar gaišāk sarkanas strīpojumu, baltā ar zilpelēkiem krāsu krikumiem. Manuprāt, tieši šī krāsas odziņa ir tā, kas padara procesu un galarezultātu vēl brīnišķīgāku. Valdziņu skaits 4*15, izmērs ap 40. Man patīk gara valnīša daļa. 

Violeti dzeltenajam zeķu pārim iesākta jau otrā zeķe, līdz gada beigām arī tā būs uzadīta. Krāsu iedvesma pavisam banāla - no svētku galda, pīrādziņi un upeņu dzēriens... kas savukārt man lika aizdomāties, kur es šo interesanti dzelteno krāsu esmu agrāk redzējusi? Protams, Vincent van Gogh saulespuķes, tās izšuvu 2010. gadā... joprojām skapī rullītis, neierāmēts... šis varētu būt viens no nākamā gada noteikti izdarāmajiem darbiem - beidzot ierāmēt dažus senāk izšūtos darbiņus.

Daudz projektu vīzijās, iedomās, iztēlē... gandrīz vai rindas kārtībā izkārtojušies, vien iedvesma ir neprognozējama lieta, nav tāda stāvokļa - pa vidam vai pa pusei... Šādos brīžos adu zeķes. Mani ļoti ietekmē šis tumšais laiks, es nejūtu krāsas elektriskajā apgaismojumā, tad mazie projektiņi - zeķes ir pat ļoti ok. Šomēnes decembrī būšu uzadījusi trīs zeķu pārus. Parullēju kontā bildes un paskaitīju, ka šogad pavisam būs uzadīti 13 zeķu pāri. Viens pāris bildēs nav iekļuvis, mazliet žēl, bet tāda ir dzīve... brīžiem šķiet, ka tīmeklī jau tā pārāk ilgu laiku pavadu. Mana gatavo zeķu kaste šogad iztukšojusies, stāv plauktā tāda skumīga ar atlikušajiem diviem pāriem... bet zeķu dzijas plaukts ir pilns jo pilns. Neviļus pa ficītei vien sakrājusies jauna koša dzijas kolekcija. Prieks adīt!

Zeķu kolāžas bilde

Mans vis, vis, vis, vis, vis, vis...... ... ...  2018.gada Grand Prix projekts - Ceļojošie kvadrātiņi... īsts vasaras piedzīvojums!

Noro Cashmere Flavor color 163 un color 156, tamboradata 2.25

Tamborēto motīvu skaits 76 plus divas adītas trubiņas piedurknēm

Gandrīz aizmirsu vēl vienu stabilo vērtību - mūsu mākslīgo balto eglīti... ar Ziemassvētku rotājumu kolekciju. Tā šogad papildināta ar dažiem jauniem rotājumiem, iecerēts bija vairāk... nesanāca... kolekcija diezgan apjomīga un koša, eglītei pietiekoša, tādēļ arī trūkst motivācijas kvantitātei, laikam eglīte jānomaina uz lielāku... 

Paldies par jaukajiem komentāriem visa gada garumā! Tiksimies arī turpmāk, šeit un instagram @ceitaspasaule

Laimīgu Jauno gadu! Lai mums viss izdodas!

Dzija

Gatavojot šo rakstu, aizdomājos, kāda informācija virtuālajā rokdarbu telpā mani interesē visvairāk. Informācija par dziju, protams, ar bildēm... daudz bildēm, tad nākamā, ko no konkrētās dzijas var uzadīt vai uztamborēt, respektīvi, fotogrāfijas ar gataviem darbiem. Lietošanai gatavi modeļu apraksti mani interesē vismazāk, jo viens pret vienu radīt tādu pašu es nespēju, man patīk pašai izdomāt, sakombinēt, pielāgot, pa savam darīt. Man patīk adīt paraudziņus, izvēlēties adatu rupjumu, izvēlēties musturus, kombinēt krāsas, bet aprakstus veidot man nepatīk, ļoti reti pati sev pierakstu piezīmes, tādēļ cenšos vismaz šeit blogā pierakstīt informāciju, kuru pati vēlāk bieži pāršķirstu, pie jauna projekta darbojoties.

Par Litet nystan es uzzināju no instagram, piesekoju profilam, redzot garšīgos jaunumus, jau izpētīju, kurā Stokholmas daļā šis veikals atrodas... un ieliku savā vēlmju sarakstiņā. Ļoti gribēju īstenot kādu citu savu vēlmi, proti, aizbraukt šogad oktobrī uz Stokholmas Syfestivalen 2018  ... bet nesanāca. Šī vēlme tiek pārcelta uz kādu citu gadu. 

Es braucu no Sigtunas puses. Man bija nopirkta 24 stundu biļete, kuru pirmoreiz aktivizēju autobusā līdz stacijai, tad tā pati biļete bija derīga vilcienam līdz Stokholmas centram (braucu apmēram 30 minūtes), tālāk jau ar metro, atpakaļceļā izmetu vēl līkumu pa centra daļu. Todien izbraucu ap deviņiem no rīta, atpakaļ biju pat ļoti laicīgi pirms četriem pēcpusdienā. Tas nozīmē to, ja paredzēts parasts kruīza brauciens no Rīgas līdz Stokholmai un tūlīt atpakaļ, tad ir iespējams paspēt aizbraukt gan uz šo foršo dziju veikalu, gan vēl pastaigāties tā apkārtnē vai varbūt pat apmeklēt gandrīz turpat esošo Stockholm City museum, paspējot laikā atpakaļ uz ostu. Man nebija nekur jāsteidzas, un mans mēķis bija Litet nystan, vienlaicīgi izmetot loku tuvējā apkārtnē, bet atpakaļbraucienā centra daļā iegriezos vēl dažos iepriekšzināmos veikalos un padzēru kafiju. Tā izvērtās ļoti jauka šopinga diena!

No centra ar metro divas pieturas (no T-Centralen līdz Slussen T-bana), sākumā izgāju virszemē citā vietā, bet uzticamais palīgs google rādīja, ka jādodas atpakaļ un tad uz otru pusi, tikko otrreiz izgājusi virszemē, ieraudzīju savu iecienīto apģērbu zīmolu Monki. Super, šeit noteikti iegriezīšos atpakaļceļā. Tālāk taisni līdz Sankt Paulsgatan, tad pa kreisi pa šo ielu līdz 20. numuram. Ups, veikals atvērts no plkst.11, esmu galamērķī ieradusies pa agru. 

Saulaina, mazliet vēsa ziemas diena, grādi ap mīnus trīs. Pastaigāšos... turpat pirms veikala pagriežos  pa Bellmansgatan, aizeju līdz St. Mary Magdalene baznīcai, izstaigāju teritoriju, esmu viena, darba dienas rīts... cilvēku nav, arī tūristu nav, kluss, vien satiksmes troksnis pa Hornsgatan, tai tieku pāri, tad tālāk atkal tukšums un klusums, aizeju līdz Mariahissen, tad tuvumā atrodu nelielu skatu laukumiņu Hornsgatspuckeln, pajūsmoju par Stokholmas jumtiem un panorāmas skatu, Karlsonu gan nesatieku, bet ir šī sajūta, ka dūc un tepat vien lidinās... vēlāk jau izpētīju, ka vajadzēja sameklēt Mariaberget, kas turpat netālu, vēl lieliskāks skatu laukums. Iespējams, ka brīvdienās šeit daudz vairāk apmeklētāju.

Un tā mazliet aizstaigājos, atgriežos veikaliņā ap pusdienas laiku, pircēju jau daudz, īsta dzijas paradīze - vilna, zīds, alpaka, angora, mohēra, kamielis, kašmirs, jaks, kokvilna, lins, bambuss, populāri dziju zīmoli, ļoti bagātīga krāsu palete, pavadu veikalā stundas divas, apjūsmoju dziju, apskatos gatavos adījumus, izšķirstu grāmatu galdu, fotografēju, iedvesmojos, izvēlos savus pirkumus. Cenas? Laba dzija nav lēta, izcila dzija ir vēl dārgāka...  Ceru, ka apskatījāt arī ceļojuma telefonbildītes manā ceitaspasaule instagram kontā.

Lai jaukas brīvdienas!

Mans novembris nav pelēks

Saules apmirdzēta pelēkā novembra diena uzmirdz. Un uzmirdz mans adīklis. Visu nedēļu tumšajos darbdienas vakaros esmu adījusi šo ļoti košo strīpaini, pašlaik apmēram pusē... varbūt mazliet vairāk par pusi uzadīts. Pāces vilna rullē arī šoruden! Un kā vienmēr es adu no iepriekš izmazgātas dzijas, adījums nevērpjas un nešķobās, dzija patīkami smaržo, galarezultātu vienmēr notvaicēju ar gludekli, vienlaicīgi piekoriģējot formu, arī mazliet pastiepjot, ja nepieciešams. Bet šim adījumam līdz galarezultātam vēl kāda nedēļa nepieciešama.

Pelēkajam tik daudz nokrāsu - sudrabotais, metāliskais, dūmakainais, zilganpelēkais, asfalta, miglas, laukakmens, baložu, pelnu, pērļu... vēlā rudens krāsās ir tāds maģiski skumjš miers. Un pelēks nav garlaicīgs vai vienmuļš... drīzāk tāda ļoti stabila vērtība, dažreiz ir neizsakāms prieks par pelēko ikdienu... Bet vienalga, lai cik sarežģīts tas pelēkais būtu, man tas ir tikai fons, lielisks fons košām krāsām. Nespēju sevi iedomāties adām kaut ko lielu un vienkrāsaini pelēku, tas nav man. Pēdējā laikā jūsmoju par pievilcīgajām pelēkā un dzeltenā kombinācijām, pat piesekoju šeit  #grellow

Pārsvarā jau tomēr vēss, mitrs, auksts, slapjš, tumšs un ja vēl smidzinošs lietus... bet pret tumsu ar krāsām! Ļauties drosmīgām krāsu kombinācijām, mēģināt noķert retos saules starus, sīkumiem, par kuriem nekrenķēties, vērienīgi paplašināt robežas, panašķēties ar kādu īpašu saldumu, un adīt tikai to, kas patiešām sagādā prieku, tūlītēju prieku - tā ir recepte manai novembra labsajūtai. Skumjā rudens dienā spilgtas krāsas dzijas ficīte noteikti uzlabos garastāvokli. Lai viss mums izdodas! 

Novembra procesi

Uzdrīkstēties eksperimentēt... riskēt savienot vienā pavedienā, paspilgtināt kādu krāsu vai tieši otrādi - mazināt tās spilgtumu... un tad adīt! Šoreiz galvenais uzstādījums - saskaņots pavedienu rupjums. Atkal jauna pieredze, prieks par eksperimentiem, kas izdodas!

Pašlaik aktuāli divi koši lielie adāmgabali. Pirmo iesāku bumbuļdžempīti, gremdējoties atmiņās par trako jaunības laiku un adījumiem no Verenas žurnāliem. Ļoti gribēju sev baltu džempīti ar daudz, daudz bumbulīšiem... tieši tādu kā mana mamma toreiz uzadīja manai skolas laiku draudzenei... bet nepierunāju mammu uzadīt vēl vienu. Un tagad, pēc daudziem gadiem, es viņu saprotu, jo adīt bumbulīšus sākumā ir ļoti ok, interesanti un nepierasti, bet adīt daudz, daudz bumbulīšus no vietas... ir kaitinoši... apgrūtinoši... un pat apnicīgi. Tāda sajūta ļoti dīvaina, adu ātri un daudz, bet adījums uz priekšu virzās pārāk lēnu, sabremzējos procesā ... pacietības man gana, vēlme pēc džempīša nepamet, turpinu...

Sakārdināja man iekš instagram #sabrinasweater ... kāpēc tieši tāds nosaukums, nezinu un neesmu pētījusi, džempītis krāsās dažāds, bet vienkrāsains, baltais variants man patika vislabāk. Diemžēl mājās baltas dzijas man nebija, vienkrāsainu un vienlaicīgi lielu adīt arī negribējās, domāju par to vairākus mēnešus, cerot, ka vēlme pāries...

Kopš manā istabā ir uzradusies stikla vitrīna, bet tās plauktos acu augstumā ir sakārtojušies skaistākie kamoli no manām dārgumu lādēm, idejas dzimst vairāk un neticami ātri realizējas. Tā skatījos dienu no dienas un saskatīju, ka varu samiksēt igauņu aade long sarkanvioleto vilnas ficīti ar ļoti, ļoti košo un smalko rozā dzijas ficīti (80%merino, 20% kašmirs), ko reiz pirku Tallinā, un šim mikslim neticami krāsās un pavediena rupjumā pieskaņojas senāk pirktās divas ficītes Lang Yarns Jawoll Magic Degrade. Adu un priecājos par savu izvēli. Ja vajadzēju atminēt, kas šī par dziju adījumā, neuzminētu, viss tik jauki saadījies un samiksējies kopā. Un nemaz vairs nav jūtams vilnas kodīgums, fantastiski! Par musturu - puse džempīša būs ar kreilisko adījumu fonā, otra ar labisko. Nevarēju izvēlēties, kurš variants labāk iet pie sirds, tādēļ adu abus, krāsas spēlējas adījumā, bumbulīši veido reljefu. Adatas Nr. 3.5. Valdziņu skaits 128 ar bumbuļu soli 1+8, tātad 14*(1+8)  +2 malas valdziņi. Man jau šķiet, ka nekā vairs no #sabrinasweater nav palicis, vien iedvesma par bumbuļiem...

Strīpainais vīruss atkal plosās... rudens... jo vajag satīties, ievīstīties, sasildīties... un ja vēl mājās pa rokai pilna kaste ar vasarā izmazgātiem un satītiem Pāces vilnas (Dundaga wool) kamoliem... nespēju pretoties, atkal ļaujos strīpu adīšanas burvībai. Tik aizraujoši ir adīt šo strīpaino plato šalli ar dīvaino nosaukumu  #возбуждающий_замотыш

Šoreiz vēlējos vairāk sarkanīgu fonu, bet Pāces sarkanīgie toņi izadīti... mani atkal glābj aade long vilnas ficīte, cita - sarkanīgos toņos, bet ne tik košos, kā vēlētos. Plauktā atrodas viena pāri palikusī  no košās sarkanās šalles Hjerte Garn Alpaca ficīte, plāns un mīksts pavediens, kopā samiksēts ar aade long ir tieši tas īstais Pāces vilnas rupjums, super! Un atkal dubults ieguvums, sarkanais alpakas pavediens vienlaikus paspilgtina sarkano krāsu un mazina vilnas dzijas kodīgumu. Šī šalle būs vēl patīkamāka lietošanā. Valdziņu skaits šoreiz 110, adatas Nr. 3.

Sākums ļoti sarkans, tieši kā iecerēts, tālāk jau zaļā krāsa it kā ņem virsroku, pavasarīgas strīpas... negaidīti labi saskaņojas šis kokteilis kopā, tālāk domāju par zilo un dzelteno savienojumā un tad atkal  vairāk sarkano... rezultāts vienalga nav paredzams, krāsas pašas savstarpēji sadraudzēsies...

Ceru uz aizraujošu uzadītu vismaz! vienu metru šonedēļ... šķiet, tas ir tāds pieklājīgs šīs šalles adīšanas ātrums! 

Lai jauks šis svētku gaidīšanas laiks!

Zeķu oktobris

Šoruden ļoti aizraujoša zeķu adīšana, raibas un ļoti strīpainas izdodas. Esmu sev atklājusi jaunu krāsu salikšanas veidu, optimāls no galiņu ielocīšanas puses, viegli ievietojas somiņā līdzpaņemšanai, un it nemaz nav piņķerīgs adīklis. Tātad, divas dažādas, veikalā pirktās zeķu dzijas fices pamatam, tām pieskaņoti mazie galiņu kamolīši. Kārtu skaits no katras dzijas pēc sajūtām, neritmisks, dažreiz mainu pavedienu pat katrā kārtā. Šādā salikumā nojūk rūpnieciski ražotās zeķu dzijas ritmiskais krāsojums. Ja agrāk par adīšanai gatavām krāsu kombinācijām priecājos, tad pašlaik pie kāda pāra.... simtā? divsimtā? ... tiešām neesmu skaitījusi kopā, cik zeķu pāru jau uzadīti... ir vēlme nojaukt perfekto garlaicīgo svītrojumu un samiksēt tā, lai katra zeķe un attiecīgi katrs zeķu pāris savādāks... mans unikālais!

Operas skaistā puķu dobe 10. oktobris

Mani senākie ierāmētie krustiņdarbi fonā, noņēmu no sienas un slaucīju putekļus no gleznām, atklājot  vēl vienu svaigu pielietojumu tām, būt par lielisko fonu manām šī rudens zeķu krāsu kombinācijām. Mazliet sirds savelkas, ka pašlaik nekrustiņoju, acīm par grūtu. Brilles gan vēl nevajagot, bet ikdiena pie datora, un tad rudens tumšie vakari... ērts attaisnojums nekrustiņot... ļoti ceru krustiņošanas iedvesmu noķert Ziemassvētku rotājumu gatavošanas cēlienam.  

Paralēli adīju divus zeķu pārus, abus iesāku vēl septembra beigu daļā, statistikai - sarkanraibais pāris pabeigts 6.oktobrī, violetīgais 10. oktobrī.

Neticamā veidā pie manis bija nokļuvusi ficīte zeķu dzijas Regia, Design Line Random Stripes by Kaffe Fassett, 50 g, vienam zeķu pārim par maz. Savā zeķu dzijas kastē atradu senāk pirkt Zirgu ielas veikaliņā zeķu dzijas ficīti, precīzāk tās pārpalikumu no kāda cita zeķu projekta, piemeklēju vēl dažus violetos kamoliņus no vēl senākiem Prismas laikiem... un galarezultātā izdevās burvīgs zeķu pāris.

Šeit samiksēts Opal Safari un ON line Bora color, un mazliet vēl sarkanais no pārpalikumiem.

Rudens krāsām izmantoju ON line Vinson Color, Red Heart Sport Socks un dažus sarkan-dzeltenos mazos atlikumu kamolīšus. Tātad, šogad manā oktobra bilancē ir trīs uzadīti zeķu pāri, virtuālā instagram projekta  #monstersockkal2018 ietvaros pašlaik saskaitīti 195 uzadīti zeķu pāri. Kopprojekta adīšanas laiks - 1. septembris līdz 31. oktobris. Gan jau dažu dienu laikā būs 200+ finālā! Apskaties mūsu procesus un rezultātus, krāsaina iedvesma garantēta!

Kļūst vēsi, jādomā par jauniem cimdiem... man būs pauze zeķu adīšanā. Oktobrī čakli rosījos ar vēl dažiem rokdarbu projektiem, par tiem citu reizi. Lai jauka šī darba nedēļa!

Septembra zeķes

Mans pirmais zeķu pāris instagram kopprojekta #monstersockkal2018/ ietvaros gatavs! Esmu sajūsmā, ļoti patīk šī kopprojekta raibais zeķu košums, katru dienu azartiski apskatos jaunus zeķu procesus vai galarezultātu bildes. Jautri, interesanti, iedvesmojoši! Un adīt ļoti interesanti, faktiski jau nav paredzams galarezultāts, jo kamolīšos dzija izskatās savādāk, izadītas krāsas savstarpēji spēlējas, intuitīvi pirksti tver nākamo un nākamo krāsu, pavedienu gali krājas. Un tur arī tā košuma noslēpums, prast laicīgi nogriezt pavedienu, neaizadīties no viena kamolīša par ilgu... Šoreiz mainīju kamolīšus ik pa četrām kārtām, uzadīju abas zeķes līdz papēžu daļai, tad turpināju pēdu daļas. Koši zilos purngalus pievienoju no vienas veselās fices. 60 valdziņi, zeķu adatas Nr. 2, izmērs 39.    

6/2018 (sestais uzadītais zeķu pāris šogad)

Ieraudzīt zeķu košās krāsas tepat apkārt, rudens puķu dobēs ir daudz sarkano un dzelteno toņu, atrast arī mežā košumu, skatīties un ieraudzīt to ikdienā, dažreiz man sanāk arī nofotografēt. Un tad ir prieks padalīties! 

Šīs abas neviļus plauktā blakus sagadījušās ficītes savienošu nākamajā zeķu pārī. Atkal būs koši! Vispār laba ideja iešāvās galvā, zeķu adīšanas sezonā visus zeķu dzijas krājumus pārvietot no kastes uz redzamāko plauktu, tad ficītes visu laiku būs acu priekšā un kombinācijas pašas saveidosies. Tas varētu būt vēl aktuālāk rudens tumšajā laikā. Bet vēl jau viss lapu košums priekšā! Varbūt kādu jaunu šallīti noadīt? Dzīve starp kamoliem ir krāsaināka!!!