Jau dažas dienas esmu pamainījusi ierasto ikdienas maršrutu, speciāli izmetot mazu līkumu caur Vērmanes dārzu, jo rozes.... Vērmanes dārza rozārijā pilnos ziedos krāšņi un bagātīgi zied rozes!
Un smarža... atrodoties rozārija centrā pie pieminekļa, tā ir dievīga, skaties visapkārt un tikai rozes! Apbur, valdzina, smaržo... pasakaini skaista vieta! Žēl, ka nav iespējams nofotografēt smaržu... Mani burtiski uzlādē šī koši sarkanā krāsa.
Mums tiek apsolīta atvasara, to šorīt izlasīju ziņu portālā. Esmu neviļus atgriezusies pie zeķu adīšanas, tam pie vainas būs drēgnie septembra rīti, bet vasaras beigās satamborētos kvadrātiņus jau esmu savienojusi. Šī vēl procesa bilde:
Otrās daļas kvadrātiņu satamborēšanai izmantoju citu dzijas ficīti, ar savādāku, kā vēlāk izrādās, ne tik košu krāsu salikumu. Kaut gan ficīte maldināja, šķita, ka sanāks spilgtāk. Ak, viltīgās un neparedzamās krāsu spēles! Biju iecerējusi galarezultātā spilvenu, tomēr nesteidzos ar to. Mūsmājās spilveni joprojām tiek iznīcināti brīžos, kad manis nav klāt, tie pārvēršas milzu briesmoņos un gatavojas uzbrukt, bet labs un uzticams suns pasargās savus saimniekus un vienmēr pirmais dosies cīņā... Jautrība bez gala... un gulta bez spilveniem...
Lai jauka nedēļas nogale!
3 komentāri:
Skaisti gan šobrīd Vērmanes dārzā! Paldies, ka parādīji.
Košs būs tavs nākamais "briesmonis", ar ko gribētu cīnīties jūsu suņu puika.
Jā, vēl gribētos nedaudz siltuma un sausuma, arī lai varētu novākt dārzu...
Ceita, jak zwykle cudowne kolory:)) Uwielbiam Twój sposób patrznia na świat, a oczy same się śmieją do twoich zdjęć:)e
Mīļš paldies par komentāriem 😊
Ierakstīt komentāru