Krāsu prieks

Svētdien dažas vēlās stundas veltīju dzijas galiņu ielocīšanai, nebija to tik daudz (bildē vēl ar galiņiem), pateicoties veiksmīgai dzijas krāsu miksēšanai. Tagad visas slejas un piedurkņu detaļas ir pilnībā gatavas satamborēšanai, tātad, finiša taisne! Apdares maliņa pašlaik uzadīta apmēram līdz pusei, tādēļ zeķes šonedēļ pie malas, uzadīšu to līdz galam un tad gatavu pietamborēšu klāt. Izskatās, ka drīzumā būs man jauns apģērba gabals - gara jaka, mētelis vai kardigans... kā nu pareizi to dēvēt?

Septembrim piestāv zeķes. Man pilnībā gatavs šī gada devītais pāris (nez kādēļ man šķita, ka desmitais, bet pārbaudīju pierakstus, tomēr devītais...). Gada sākumā publiski apņēmos šogad uzadīt 17 pārus. Atlikuši vēl astoņi pāri, nē, precīzāk septiņi, jo pa vienai zeķei no diviem nākamajiem pāriem jau uzadītas. Ar zeķēm ir interesanti, jo vairāk uzadītas, jo lielāka vēlme vēl kādas uzadīt... un rudenī šī vēlme jo īpaši pieņemas spēkā... 

2017/9

Absolūti dievīgs krāsu salikums - violets, sarkans, rozā, dzeltens... man ļoti patīk. Uz vienas adatas 15 valdziņi, zeķu adatas Nr. 2, senāk pirkta Somijā ražota zeķu dzija, ficē mazliet asa, bet notvaicējot mīksta un patīkama. Uzadīju pirmo zeķi līdz purngala noraukumam un izārdīju, nepatika krāsu izvietojums pa taisno no ficēm, vienkārši pie tā nepiedomāju, adīju, kā sanāca, bet tomēr labi nesanāca... un ja jau ārdīt, tad samazināju par vienu valdziņu uz adatas, labiskajām ideālais lielums būs 60 valdziņi. Sāku vēlreiz no sākuma... tagad man patīk, ka viens zeķes papēdis ir gaišs, bet otrs tumšs, jautri izskatās! Un to zeķi ar tumšo papēdi fotosesijas laikā pamanījās nočiept suns, skraidīja loku lokiem pa mežu un gribēja norakt sūnās... bet neizdevās, zeķe tomēr necieta, vien mazliet slapja kļuva, pierādījums - pirmā no zeķu bildēm ir pēc atrakcijām...

Ja ieskatās tajā augšējā bildē ar mūsu Bīno, tad kreisajā stūrī var pamanīt kvadrātiņus pie koka, šos pašus kvadrātiņus. Tagad jau 25 + 25 kvadrātiņi. Tā arī notiek fotosesijas, kamēr es meklēju fonu un fotografēju, suns turpat blakus, brīžiem pienāk ļoti tuvu, aposta visu, dažreiz kaut ko arī nočiepj... viņš dievina zeķes, cimdus, kamolus, spilvenus, lego, koku zarus... un, protams, garas pastaigas pa mežu... nespēju iedomāties bīgla dzīvi bez sava meža, dažreiz sanāk neviļus fonā suņa degunu noķert... smukulītim pozēt nemaz nepatīk, tas visu procesu sarežģī. Brīvdienās laika gana, visiem izklaides garantētas!