Turpinu zeķoties! Pašlaik manā atvilknē jau daži gatavi jauni zeķu pāri. Un uz visām zeķadatām arī pa iesāktai zeķei... turpinu adīt. Krāsaini, priecīgi, ērti, gana ātri un var paņemt līdzi - rudens! Zeķu laiks!
Adatas Nr.2, valdziņi 15*4, pamatā adu pamīšus kārtām no divām raibajām dzijas ficītēm, šos abus pavedienus negriežu nost visas zeķes garumā, bet rūpīgi pārstiepju pa adījuma kreiso pusi, ik pa laikam ieadot divas vai trīs kārtas no vienkrāsainās ficītes (tumši zils vai gaiši zils, vai bāli dzeltens), vienkrāsainos pavedienus gan nogriežu un tādēļ zeķes kreisajā pusē paliek diezgan daudz galiņu. Saskaitīju - pirmajai zeķei ielocīju 30 dzijas pavedienu galiņus, it kā tas jau nav daudz, kaut gan nezinot šo informāciju, škiet, ka zeķes adītas vienkārši no raibas zeķu dzijas, nu... tā kā parasti, ņemot fices pavedienu un adot. Bet nekā! Nav strīpu ritma, kas atkārtojas... Šīs ir ekonomiskās zeķes - adītas no zeķu dzijas ficīšu atlikumiem.... Otrai zeķei nesaskaņoju strīpas vienādas ar pirmo zeķi, bet vienkārši adu, tāpat sanāk raibi, strīpaini un smuki! Un gudrāk veidoju strīpas, vairs tikai 21 ievelkams galiņš. Gatavs! Labā un kreisā puse.
Un iesāktas nākamās ekonomiskās strīpainītes, strīpas visur, burtiski iedvesmo strīpām jaunais Verena žurnāls, 5/16, vācu valodā. Ja mājās krājumos būtu kāda piemērota dzija, sāktu jau šodien kādu strīpainu džempīti adīt.... bet nav, tādēļ jāpaciešas līdz veikala apmeklējumam. Man ir aizdomas, ka par strīpām nepārdomāšu, ļoti patīk!
Un kā lai neuzrakstu par savu mīlulīti Bīno....viņš piedalās it visur.... arī šodienas fotosesijā, gan netīšām, gan tīšām, gan arī kā modelis pozā, gan skriešus, aulekšiem un ar smiltīm, lapām pa gaisu un beidzot noguris arīdzan...
Novērsos uz mirkli, un mana dzijas ficīte jau nočiepta... kaut gan Bīno ļoti labi ir iemācījies vārdu NEDRĪKST, bet ja neviens neredz, nē, kaut gan zin, ka es tepat vien, tik ar muguru, tātad speciāli, lai kadrā ietiktu, ha, ha... ar Bīno mūsu dzīve ir pilna ar pārsteigumiem! Ļoti interesants kājai pieguļošs zeķes musturs, iekrita acīs kādā blogā ar visu linku uz bezmaksas aprakstu un shēmu, 16 valdziņi uz vienas adatas, atlika vien dziju piemeklēt un uzadīt, otra zeķe vēl uz adatām, top...
Manam Bīno nākamnedēļ paliks septiņi mēneši, liels un smags kļuvis, klēpī varu noturēt vien uz svariem kāpjot... 14 kg. Pirms sunīša ienākšanas mūsmājās, es biju izdomājusi, ka mīlulītim uztamborēšu no rupjas vilnas dzijas paklājiņu, ha, ha.... lai jau tas vien paliek sapnis... pašlaik tas ir nereāli, jo tiek grauzts viss... kam vien tiek klāt. Pat speciālās zooveikala mantiņas jau pēc dažām stundām iegūst ļoti bēdīgu izskatu... Bet es turpinu zeķoties!
Jauku zelta rudeni!
3 komentāri:
Silta un krāsaina ziņa. Lai top zeķes!
Interesantas idejas jaunajā Verenā.
Kas par krāšņumu! Viss krāsains - gan Latvijas rudens, gan zeķes, gan arī tavs astainais asistents! Pilnīgi vai sagribējās kaut ko sev siltu uzadīt, tikai manos platuma/garuma grādos tam diez vai būt praktisks pielietojums:) Un vēl tie skaistie modeļi no Verens, ak vai:)
Mīļš paldies par komentāriem! Viss košais šodien jau ir nobiris, pilsētā koki gandrīz kaili, bet mežā, priežu mežā, kad uzspīd saule, sajūtas gandrīz kā vasarā, nu ja, tik biezā jakā un šallē... bet skrienot ar suni, brīžiem pat karsti. Turpinu zeķoties!
Ierakstīt komentāru