Ar patiesu prieku šonedēļ pavisam lēnām adu šīs nākamās strīpainās zeķes, visas košās rudens krāsas sabirušas manās zeķēs, un tām būs vēl sarkans papēdis! Sen neesmu adījusi abas zeķes vienlaicīgi, jo rudens krāsu raibās dzijas pamaz, zeķu pāris gan sanāks, bet vēlos vienmērīgi visu šo raibumu pa katru zeķi izstiept. Varbūt arī tādēļ šķiet, ka mans temps ir lēns, bet varbūt tieši otrādi, speciāli gribu šo košumu ilgāk adīt? Nu vismaz tikmēr, kamēr salna ziedošās rozes parka dobē nokodīs pavisam. Esmu pozitīvi uzlādēta no lapu dzeltenā visapkārt, mani šī saulainā zelta rudens nedēļa ir ļooooti iedvesmojusi... nākamajiem lielajiem darbiem!
Kādas nepārspējamas krāsu kombinācijas visapkārt! Un cik forši, ka telefons ļauj retumis šo gaistošo skaistumu dabā piefiksēt, notvert un iekonservēt, lai arī vēlāk, iedvesmu meklējot tumšākā laikā, varētu par to papriecāties. Esmu ievērojusi, ka rudens krāsas ir nedaudz atšķirīgas no gada gadā, kā arī nav vienādas dažādās vietās. Kāds sensacionāls atklājums, ha, ha... nē, dvēseles noskaņojums arī ir mainīgs... Kaut vai konkrēta kļava aiz loga, šogad lapas sarkanā krāsā sakrāsojušās citos koka zaros nekā pagājušajā gadā. Un tieši šim kokam šoruden sarkanās krāsas lapās ir šķietami vairāk nekā citugad. Bet dzelteno jau vienalga nepārspēt! Vai jau salasījāt šī rudens skaistākās lapas un ielikāt kādā vecākā grāmatā nospiest? Rudens krāšņais piedzīvojums turpinās! Lai jaukas brīvdienas!
2 komentāri:
Es arī priecājos par krāsainajām lapām, īpaši dzeltenajām. Te man dārza galā kļava, no rīta aizbraucot uz darbu vēl viss dzeltenums bija kokā, bet pievakarē viss noklāts zemē, bez vēja, bet no salnas zobiem.
Savukārt pilsētā trijās vietās bija tik kolosāli lapu klājieni - uz trepītēm kāpjot no Daugavas tilta, uz trotuāra. Tā gribējās nobildēt, bet tomēr neizņēmu telefonu no somas. Paliks manās atmiņas bildēs - lapu krāšņums ar salnas kārtiņu. Pēcpusdienā vairs nebija tas.
Trešdien braucot no pilsētas darba pukojos, ka nav paņemts nekas lasāms pa ceļam, bet tad teicu sev - atpūties, skaties pa logu un priecājies par rudens ainavām.
Bet tavā zeķē savākts viss rudens krāšņums. Gan pīlādžu sārtais, gan ciniju rozā un čīksteņu lillā, gan lapu zelts, gan dzeltenie āboli zālē, gan sakaltušās dienziežu lapas. Tādas pie manis krāsas.
Lai silti vakari mājās!
Rita
Cik jauks komentārs, paldies! Jā, atšķirīgas ir rudens sajūtas, mežā jau pavisam rudenīgi trūdoša smarža, bet parkos vēl lapas tikai krāsojas, Bastejkalns ar vēl diezgan zaļš, šīs manas bildītes ir no citas Rīgas daļas. Pie Operas puķu dobes jau nokoptas, bija nosalušas, bet spilgti rozā rožu dobe starp Operu un Universitāti gan šorīt vēl ļoti koša. Rudens ainavas apbur un iedvesmo. Lai viss izdodas!
Ierakstīt komentāru