Septembrī - zeķes!

Narvesenā žurnālu stendā pagājušajā nedēļā jau ieraudzīju divus jaunus tamborēšanas un izšūšanas žurnālus .... speciālos ..... Ziemassvētkiem, nu gluži vienlaicīgi līdz ar paziņojumiem dažos blogos par to, ka līdz Ziemassvētkiem 100 dienas... (ak, tie taču veseli trīs mēneši!). Pašķirstīju abus, koši un iedvesmojoši, kā vienmēr, abos arī pa pingvīnu tēmai (neierasti), man ļoti iepatikās izšūtas apsveikuma kartiņas ar džemperīšu attēliem, tāds svaigs, interesants dizains, bet tomēr nevienu žurnālu nenopirku, šķiet, vēl tik tālu līdz Ziemassvētkiem. Gribu izbaudīt rudeni, ar zeķēm, kas ļoti piedien šim gadalaikam... esmu izložņājusi lērumu internetveikalu, pētot jaunumus pie zeķu dzijām, iedvesmojos krāsām, dažas raibās izpētu arī uzadītā veidā, tieši to, kā krāsas izkārtojas gatavā zeķē, un atkal esmu atklājusi pa kādam jaunam iedvesmojošam ārzemju blogam, iedvesmu zeķēm meklējot. Bet tomēr mani ieinteresējušās hand dyed zeķu dzijas ir tik dārgas, un vēl jāpiepluso sūtīšanas izdevumi... un nopirkt bez apčamdīšanas (man ir aizdomas, ka liela daļa no tām ir tāda pavediena rupjumā, kas būtu adāms ar Nr. 3 adatām)... tam nepieciešama zināma drosme, man noteikti... tādēļ radīšu ko neparastāku un galvenais lētāku pati no iepriekšējiem tepat vien pirktajiem zeķu dzijas ficīšu pārpalikumiem, tie lieliski iztērēsies košām rakstainām zeķēm, un manā dārgumu kastē atbrīvosies vieta... citām jaunām ficītēm. Vēl kādu jaunu kasti pirkt vairs negribu, pilns dzīvoklis ar kastēm, kurās tagad arī mūsu rudens apavi slēpjas no suņa zobiem... ļoti ceru, ka tas tikai uz laiku... kamēr suņa puika izaugs...

Un mana mīlulīša Bīno nedarbs... ļoti akurāts nedarbs, tā teikt, neizgrauza caurumu tak kvadrātu savienojuma virsotnēs, bet smuki tikai vienā vienīgā kvadrātā, gan jau būtu paspējis vairāk... un šis jautrais notikums atgadījās naktī, es guļu un miegā dzirdu interesantu nepierastu skaņu, nu pavisam interesantu, ieslēdzu gaismu un ieraugu... ļoti apmierināta suņuka skatienu, manā gultā, uz segas ... nedarbu nodeva vien īss dzijas pavediens pie mutes kaktiņa... nācās man gulēt tālāk bez siltā vilnas pleda... tieši šīs krāsas Pāces vilnas kamolīša atlikuma man vairs nav, bet piemeklēšu ko līdzīgāku, būs tad man redzams atgādinājums arī pēc pleda salabošanas. Un tagad rakstot uzmanīgi ievēroju, ka mazās baltās asās Bīno spalviņas ir gandrīz katrā bildē, redz, arī īsspalvu sunim ir lērums spalvu... un tās ir ļoti grūti savākt.

Brīvdienās biju mazliet sanīkusi, kāds vīruss pielipis... vai nepieradusi pie vēsā laika... vajadzēja saņemties un sevi uzlādēt, man pierastā veidā - ar krāsām, ar koši sarkano un dinamiskām strīpām, zeķēs, ātri un pa vienkāršo.... lai rudens skumjas vēl papildus visam nepielīp...

Tātad, pamīšus acīs durošs koši sarkanais, pirkts kaut kādā atlaižu laikā par ļoti lētu naudiņu, ar domu, ka tik košs sarkanais noderēs... un pārpalikums no raibās zeķu dzijas ficītes, no kuras uzadīju zeķu pāri pagājušajā rudenī, adu pa divām rindiņām no katras ficītes, adatas Nr. 2, valdziņi 16 uz vienas adatas. Papēdis un purngals tikai no raibās ficītes.

Un vēl esmu nodevusies ... agrāk pirktas ļoti populāras grāmatas studēšanai, tur ir tik interesanti pavisam elementāri tehniskie rakstiņi, kuri ļoti viegli piemeklējami un sakombinējami zeķu valdziņu skaitam uz vienas adatas (4, 8, 16 vai 3, 6, 12 vai 5, 10, 15 vai 3, 4, 12 ...)

Zeķu turpinājums sekos... man vēl dažas ir pabeigtas adīt pavasarī un vasarā, bet neatrādītas smukā fotosesijā gatavas, kā izrādās.... ko nu ar zeķēm vasarā lielīties, neaktuāli, bet tagad rudenī... ir jāvelk kājās! Lai silti!