Acīm ir jāļauj lūkoties apkārt, pauze mežā, pusdienmaizītes apēstas, kājas atpūtinātas un arī saulīte beidzot uzspīdējusi, adāmais ieraduma pēc līdzi, transportu gaidot un tajā braucot var kādu kārtu uzadīt desmitajam kvadrātam, mazliet vairāk prieka gluži ikdienišķā situācijā. Ieraudzīt krāsas, un šeit katram savs redzējums, vakardienas rīta pankūkā mazais bērns ieraudzīja astotnieku, es teicu, ka drīzāk brilles, tādas kā masku ballē un ar rokturi, tad pienāca mana pusaudze un izteiksmīgi piebilda - bezgalības zīme...
Augusta smarža - virši sākuši ziedēt, atvērušies pirmie sīkie ziediņi, klajums meža malā vairāk violets kā zaļš, skaisti un romantiski, dažādas intensitātes violetie toņi, vietām kāds krūmiņš šķiet pat koši rozā, šīs gan mazliet rudenīgas noskaņas, bet tas jau augustam piedien. Un mežs pilns ar ogām, šodien mūsmājās ievārījuma smarža.
Lai saulaina rītdiena!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru