Iedvesmojošā Verena un vasaras krāsas



Jau kuro gadu, precīzāk, jau kuro vasaru, es sapņoju par tamborētu somu, domās gan esmu jau uztamborējusi pat vairākas, ha, ha... atceros, ka dažus gadus atpakaļ nopirku pat divus rokturu pārus - gaišus un tumšus, nevarēju izvēlēties, kāda mana soma īsti būs, tādēļ ņēmu abus, kas iepatikās, un tad atlika vien tāds nieks, kā pietamborēt klāt somu... Tagad gan neesmu pārliecināta, vai šim modelim izmantošu kādu no rokturu pāriem, tad jau tamborēšanas gaitā redzēs, iespējams, ka palikšu pie šī varianta ar tamborētajām lencēm kā plecu somai. Kā teikts oriģinālajā modeļa (modelis Nr.306, no Verena 2016, Jūlijs, krievu valodā) aprakstā žurnālā, šajā ļoti praktiskajā dekoratīvajā somā - maisā būs vietas visiem pirkumiem vai peldēšanās piederumiem. Es varētu papildināt, ka šādā košā ziedu somā stilīgi un ļoti tematiski tai pieskaņotos līdzņemamais tamboris, pat ar visiem daudzajiem kamolīšiem... sapņoju, sapņoju... par savu tamborēto somu.

Pašā žurnālā šī somas modeļa apraksta nav, vien norāde uz saitu www.verena.ru, pie reizes papētīju arī citus saita piedāvātos modeļus.

Šeit links jau tieši uz šo somas modeli:

http://verena.ru/vyazanie-kruchkom/sumka-iz-tsvetochnykh-motivov-4203/

Citi dodas Pokemonus meklēt, bet es šonedēļ meklēju vasaras krāsas, sākumā kastē atradu kokvilnas ficītes, dažas pat iesāktas, no citiem projektiem pāri palikušas, toties krāsas īstās, tās ko meklēju, bet sestdien pusotras stundas pastaigā ar savu suņa puiku Bīno šīs krāsas dabā meklēju un arī atradu! Tas nudien bija aizraujoši! Bīno ir īsts smukulītis, vai ne?

 

 

Un vēl var gremdēties atmiņās no bērnības, tās nodrošina šie košie spilveni (modelis Nr.45), atceros tādus savās vecāku mājās, mamma bija satamborējusi dažādās variācijās un krāsu kombinācijās, kādas nu tajos tālajos laikos bija pieejamas, ļoti interesanta tamborēšanas tehnika, atceros, ka skolā arī man to mācīja tamborēt - tamborēts sietiņš, uz kura uztamborē volāniņus. Reiz vienā Annas žurnālā bija sīks apraksts ar bildēm, pa soļiem. Kārdinājums arī kādu tagad uztamborēt, ļoti pufīgi spilveni sanāktu no kādas lētākas mohērīgākas dzijas, kokvilna man šķiet šiem nebūs īstā dzija.

 

 

Un vēl daži citi man iepatikušies šīs Verenas numura modeļi, košs, foršs žurnāls, gandrīz to nokavēju nopirkt, dažos kioskos vairs pat nemanīju lētāko variantu krievu valodā, bet vācu valodā žurnālam citāds vāks.

 

 

Un brīvdienās vēl esmu pieķērusies topiņa motīvu savienošanai, diedziņu jūra, vēlāk tos ielocīšu. Process tik raiti nesokas, jo suņuks ienes nopietnas korekcijas mūsu ikdienā... izkārtot motīvus piegrieztnei bez Bīno klātbūtnes nekādi nav iespējams, un tie itin bieži pa vienam tiek vienkārši nočiepti, izjaucot manu rūpīgo plānojumu...  neviens no smalkajiem motīviem gan nopietni nav cietis, jo es lielākoties ķēru momentus, kad Bīno čučēja...

 

27 savienoti (satamborējot) motīvi, tā ir tieši puse no topiņa

 

Šonedēļ esmu uzadījusi septīto kvadrātu, fonā kamolīši astotajam, mazliet jāpadomā, kurus kamolīšus iespējams savstarpēji tā pa skaisto savienot - viena kamola beigas ar otra sākumu, tikko uzmetu jau valdziņus, lēnām top astotais...

 

 

Lūk, cik dažādi man procesi šovasar! Vasaras krāsas iedvesmo!

 

Lai jauka rītdiena!