Ēnot... pie jūras

Tas ir tieši tas, ko es savā iztēlē uzbūru pirms šī projekta uzsākšanas, brīnišķīgās ēnas! Tik fantastiskas, ka neviļus pat safotografējās vesela kaudze ar ēnu bildēm.... nevarēju atrauties ēnot... ornaments, aplis.... ļoti grezns ēnas zīmējums smiltīs.

 

Viss joprojām procesā, esmu savienojusi gandrīz visus lielos motīvus, mazie pietiks, lielos gan vēl pārīti vajag uztamborēt, tagad esmu pārdomās par noformējumu augšmalai, vai pietamborēt kādu joslu, lai iegūtu perfekti taisnu augšmalu, vai atstāt visu kā ir un vienmērīgi pietiprināt pie aizkaru stangas riņķiem... jāpadomā.... bet tikmēr tik daudz galiņu ielokāmi. Esmu izlēmusi šo brīnumu pie riņķiem (30 gabali uz garās stangas) piesiet ar lentēm, tādām platām, lai grezni...

 

 

Šorīt biju čakla, brīvdienu rītā agri uzmodināta, uztamborēju vienu lielo motīvu, speciāli izmantojot zilo krāsu, jo bija plānots šodien doties jūras virzienā, meteo tik brīnišķīgu laiku bija apsolījis.... pavasaris ar zilajām debesīm un svaigo zaļumu visapkārt, ļoti, ļoti skaista aprīļa pēdējā diena!

Aizkara malā šim motīvam atradīsies vieta, tieši šeit, bet pēdējie mazie motīvi gan iegūs citādu izkārtojumu... vēl jāpiemēra logam, lai būtu akurāt lielums, kaut uz aci šķiet, ka tūlīt platums būs ok. Neregulāro apakšmalu gan atstāšu tādu pat, kā pašlaik, varbūt vēl pa kādam mazmotīvam šur tur pievienošu, patīk man tāda ... neregulāra...

 

Vēl kāds kopskats, košs prieks darboties, esmu patīkamā azartā iekritusi ar šo aizkaru projektu...

 

 

Un laimīgā es telefonbildītēs, atmiņu arhīvam, ar mazliet nošņaukātu degunu, jo pavasara alerģija... un mana pagājušajā vasarā adītā šalle, ļoti piemērota šādam it kā siltam, bet vēl mānīgam pavasara vējam... un mans aizkars, protams...

 

 

Lai brīnišķīga rītdiena!