Domās pavasaris

Viss manā dzīvē notiek tieši tā, kā tam ir jānotiek, jau kuro reizi par to pārliecinos... likumsargi bezkaislīgi tonakt saskaitīja skādi, bet ne par to ir šis stāsts... Sirsnīgs paldies visām par līdzjušanu! Lai arī nepatīkams ir atgadījums ar manu rokdarbu somu, bet tas savā ziņā ir iedvesmojis mani atkal pārcilāt mājās esošos krājumus, precīzāk noformulēt manas rokdarbu vēlmes, un ja kaut kas nākas grūti (šoreiz sarežģītāk kā vienmēr), tad tas ir vēl viens iemesls vairāk, lai to izdarītu...  joprojām ļoti, ļoti gribu to Stricktrends 1/2016 Pavasara žurnāla modeļa Nr. 38 džempīti, kaut gan pirmā reakcija otrā rītā bija, nē... , es tagad nespēšu tūlīt darboties tajā pat iecerētajā virzienā, no sērijas - vienā upē divreiz neiekāpt, bet es tak ne tai pašā upē, bet citā (krāsu kombinācijā)...  un es pat todien neiekāpu, tikai pirkstgalus samērcēju... tātad, vispirms nopirku kioskā vēl vienu tādu pat žurnālu zudušā vietā, pameklēju un atradu divu krāsu kombināciju kamolus, sen jau šie abi plauktā blakus noliktie kamoli mani vilināja, tikai nebiju izdomājusi tiem pielietojumu.

 

 

Ak, pavasaris, taču tūlīt, tūlīt... pavasarim mazliet gaišākas krāsas piestāv... vai ne? Azarts darboties ir atpakaļ!!! Un tā, šoreiz tas jau trešais mēģinājums, pāris dienas adīju paraudziņus un meklēju īsto adatu rupjumu, lai kārotais džempītis arī izdotos kā džempītis, nevis kleitiņa, hahaha..., tādēļ trešais mēģinājums... Man ļoti patīk kombinācija - zilais ar sarkano. Beigās apstājos pie adāmadatu izmēra Nr. 2,75, paīsas tās zeķu adatas, bet toties izmērs labais. Esmu nodrošinājusies arī gadījumam, ja dzijas nepietiks, man ir pērnie dūrainīši no abu krāsu kombinācijām, ja akurāt būs vajadzība, tad kādu cimdu izārdīšu.

 

Pašlaik tāds smuks svītrainītis veidojas, ļoti interesanta piegrieztne, nemaz nav garlaicīgi adīt rombiņus pa diagonālēm, nedēļas gaitā viena ceturtā daļa no stāva daļas uzadīta.

 

Citā kastē, vasaras dzijas kastē, arī ir kamolīši, sakrājušies pat kādu pēdējo ..... trīs gadu laikā?... precīzi nepateikšu, bet atradu tik daudz pavasarīgi iedvesmojošu krāsu. Pavediens gan rupjāks nekā kokvilnas tambordiedziņiem, bet tas jau nekas, tapšanas process būs ātrāks.... Tamborētus aizkarus arī joprojām gribu, ļoti, ļoti... gribu. Bet šoreiz realizēšu kādu citu interneta plašumos noskatītu ideju. Reiz manīju kādu fotogrāfiju ar interesantu tamborētu sedziņu kombināciju, tas ir, apaļas tamborētas sedziņas, krāsainas, dažāda diametra, dažādu musturu sakombinētas kopā vienā aizkarā. Bildi gan toreiz nesaglabāju, bet pati ideja ir ļoti labā atmiņā. Nojaušu, ka process būs ne mazāk aizraujošs par iepriekšējo mēģinājumu, šoreiz tamborēšu pa daļām, savienošanu atstājot vēlākam laikam, lai paspēlētos ar izkārtojumu, ak, to man ļoti patīk darīt, senāku tamboržurnālu ar dažādu sedziņu shēmām man vēl pulka, arī dzijas kastē pietiekoši. Iedomājieties, pie loga krāsains mežģīnveidīgs veidojums (tamborējums), ne tikai gaisma tam spīd cauri, bet pret āra gaismu izceļas arī tamborētie raksti, bet ja uzspīd saule, tad kādi grezni rotājumi spēlējas uz pretējām istabas sienām! Un speciāli izvēlēšos pavasara krāsas, lai domās un procesā pilnīgs pavasaris! Apkārt valdošais pelēcīgums ir jāatdzīvina, es uzlādēšos pavasarim, jādzen tā ziema tak prom! Šonedēļ papildus nopirku pavasara dzelteno, bez mana mīļā dzeltenā šoreiz nekā... Pirmais motīvs lēnām top... procesa bildes vēlāk.

 

 

Atceros kādu senāku diskusiju par to, vai sader pelēkais ar dzelteno, toreiz domas dalījās. Patiesībā lieliski sader, arī dabā...  iedomājos laukos pelēku pērno zāli gar dīķa malu, no kuras izspraukušās pretim saulei dzeltenās māllēpes, fantastiska pavasara aina, tieši ar to tādu ainu man asociējas žurnālā modelis Nr. 12.

 

 

Vāka modelis Nr. 30 ar mežģīņu tulpītēm....

Šis ir ļoti jauks žurnāls, un šoreiz pavasara numurs pārspēj iecienīto Verenu (mans personīgais viedoklis).

Un ļoti tematiski šodienas sirsniņdienai atvērums no kādas senākas Anna Special 1996:

Sirsnīgu visu nākamo nedēļu!