Zeķes, zeķes un vēl mazliet...

 

 

Viens plus viens nu gluži gan nav divi, tas nav pāris, viena zeķe un viena zeķe, kopā divas zeķes, kas nebūs pāris, tās divas, kas uzadījušās nedēļas gaitā, uz adatām jau otrās no katra pāra. Ai, ļoti patīk man tāda paralēlā adīšana, ja negribās neko skaitīt un domāt, tad raiti adu parasto valnīša daļu pa apli vien, kad sanāk krietnāks laiciņš un vēl attiecīgs noskaņojums, izadu papēža daļu, katrai zeķei man pierakstīts uz lapiņas savs aprēķins. Pārsteigta secinu, ka papēdi adīt man jau ir iepaticies, jā, liela nozīme ir pamatiem, ko skolā reiz iemācīja, piemēram, zeķes un cimdus adīt, piegrieztnes zīmēt...  ai, kas tur vēl bija, uzreiz neatceros, bet meita pirms pāris dienām paziņoja, ka šoruden adīšot skolā zeķes, un jautāja, vai es adatas iedošot, nu tās smukās, bambusa vai koka un vai nopirkšot kādu ficīti zeķu dzijas, tādu, kas tieši viņai patiks... šādas sarunas ļoti silda manu sirdi, protams....

 

 

Zeķes no Verenas zeķu žurnāla, valdziņu valdziņā, tieši pēc shēmas... iepatikās tomēr man tās žurnāla shēmas lasīt, kaut gan pirmajā acu uzmetienā īsti nevarēju visu shēmā saprast, bet pēc pirmās žurnāla zeķes uzadīšanas viss ir skaidrs un vienkāršs. Zeķei 60 valdziņi, iesāku adīt ar Nr. 2, vaļīgi diezgan, tik pat labi varēju ņemt Nr. 2,5 un adīt cieši, rezultāts vienalga būtu tas pats. Zeķe smuka, vienīgi nepatīk, ka nav pieguļošā savelkošā mustura, šīs noteikti būs mājas zeķes (dīvānā sēdētājas zeķes) vai arī zeķes, kas citām pa virsu velkamas. Nav pieguļošās sajūtas, nē, zeķe nav arī pa lielu, bet... toties cik košas! Un tik daudz skaistu zeķu vēl žurnālā iedvesmai.

4 labiski, 2 kreiliski valnīša daļā, atkal 60 valdziņi zili strīpainajai zeķei, adatas Nr. 2,5, adu šoreiz diezgan cieši, skaisti pieguļošas zeķītes sanāk, kājās uzvilktas, šķiet, visfotogēniskākās, nu gluži kā agrāk adītie dūraiņi valnīšu rakstā, tur gan kreilisko un labisko attiecība bija 3 pret 3, cimdiem tāds ritms šķita simpātiskāks. Man jau labāk patīk, ja zeķe pieguļ kājai, un to vislabāk nodrošina valnīša raksts vai pīnītes.

 

Labiskās zeķītes (arī 60 kopā valdziņi), šīs zeķu dzijas pavediens jau ficītē šķita smalkāks par citiem, tādēļ šoreiz adatu izmērs apzināti paņemts Nr. 2, adu cieši, mainot divu ficīšu dziju pamīšus, divas kārtas no raibākās fices, divas kārtas no košākās un mazāk raibās fices, sanāk kā tāda smuka puķu dobe, ar zaļumiem pa vidu, pirmā asociācija nezin kādēļ ar rozēm saistās, tādas puķu krāsās manas zeķītes. Pateicoties ciešajam adījumam, būs gana pieguļošas, tieši tādas, kas man patīk. Papēdi gan adīju tikai no vienas ficītes, tajā vietā pavediena maiņa man būtu apgrūtinoša.

Par raibāko fici ir atsevišķs stāsts, vienā bildē var redzēt zem etiķetes patiesās krāsas, toties virsējo fices pavediena tinumu ieraugu tādu pabalējušu, bet mani tik ļoti apbūra šo krāsu salikums, ka nevarēju atstāt to guļam turpmāk veikala plauktā... jā, pārdevēja gan izlikās neko nemanām (fui... tā konkrētā veikala pārdevējai)... bet zeķēs samiksētajā raibumā tāpat neko nevarēs atšķirt.

 

 

 

Šallīte arī pamazām top, interesanti, cik gara tā viena mala sanāks, turpināšu adīt, kamēr ficītē beigsies dzija, aprakstam uzskrēju virsū kādā zeķu blogā, vairs neatceros precīzi, kurā no tiem daudzajiem skaistajiem, kurus pētīju zeķu iedvesmai...  Pieaudzēšanas ritms ļoti vienkāršs, katrā kārtā no katra pirmā un pēdējā valdziņa izada divus, ada tikai labiski, baisi strauji pieaug šalles platums... nē, garums... ai, saputrojos... kurš te platums, kurš te garums...

 

Sestdien iemūžināju košās puķu dobes pie Operas, katru dienu man tām garām jāstaigā, tādēļ jau arī tāda krāsu iedvesma zeķēm. Škiet, esmu mazliet apmaldījusies zeķēs, vēl uz adatām vienas tikko uzmetu, tik košas krāsas pagadījās manu acu priekšā... zeķu rudens pilnā sparā! Vienkrāsainas zeķes gan no manis negaidiet... krājumos vien raibās zeķu dzijas. Interesanti, cik zeķu pārus šoruden uzadīšu? Un cik jūs?

 

Jauku šo lietaino darba nedēļu!