Izjust laimi no procesa, tam šonedēļ man patiesībā nemaz nevajadzēja daudz, vienu krāsainu zeķu pāri uz adatām, ko nedēļas garumā paspēt uzadīt, vienu saulainu sestdienu, kurā rīta agrumā doties uz mežu, pavadot tur visu brīvdienu un pāris jaunu hobijžurnālu, bez tiem pēdējiem arī varētu iztikt, jo tā kārtīgi nevienu iepētījusi vēl neesmu, zeķu adīšanas ikdienas laimīgie mirkļi šonedēļ guva virsroku. Svētdiena gan pagāja zaptes vārīšanas maratona ritmā, tagad pilns galds ar piepildītām burciņām....
Burvīgs fons zeķu procesam, košas meža krāsas, patiesībā mēs braucām sēnes lasīt, bet sēņu nav, pavisam maz izdevās sameklēt, toties brūkleņu pulka, tajā meža nostūrī mēs laikam bijām pirmie lasītāji, ha, ha ... līdz šim man vienmēr šķitis, ka brūklenes lasīt ir diezgan garlaicīgi, jo ogas mazas, daudz jāstaigā un ilgi jālasa līdz pilnam traukam, bet šogad.... ogas lielas un to tik daudz, mans grozs pildījās ļoti naski. Un zeķi adīju turpceļā un vēlāk atpakaļceļā, zili zaļi dzeltenais pāris tapa gatavs, bet sarkanīgajam esmu tikusi pirmai zeķei līdz purngala noraukumam.
Dažiem nepavisam nebija ogu lasāmais vai sēņu meklējamais noskaņojums... veču lietas, protams...
Bērnības atmiņas, apsēsties meža malā un vērot, kā smilgas garumā pārspēj kokus... laimīgie mirkļi...
Lai jauka apsolītā atvasara!
2 komentāri:
brīnumjauka sestdiena!
Pagājušajā sestdienā arī es biju ogās - purvā. Dzērvenes - lielas, skaistas, un vienā placītī zem priedītēm bija tik daudz brūkleņu, visas gatavas un saldas, gardi saēdos un muku projām, jo biju devusies taču dzērvenēs. Brūklenes jau laba deva stāv pagrabā un ledusskapī.
Jā, tavām zeķēm īstais fons, kur gozēties. Un laiks jūsu ģimenītes atpūtai bija tiešām lielisks!
Ierakstīt komentāru