Pavisam neplānotu pasākumu pilna nedēļas nogale, privāti gan mazliet skumja patiesībā, bet skumjas lai paliek aiz kadra, jo mans publiskais rokdarbu blogs ir par skaistām un pozitīvām lietām - skaisto lietu kolekcija. Mazliet salijuši ziedošā maija sestdienas pēcpusdienā vēl paspējām uz kaktusu un sukulentu izstādi Dabas muzejā, šoreiz paldies reklāmas plakātam muzeja logā, kuru neviļus ieraudzīju piektdienas vakarā pa tramvaja logu un Martas pēdējā laika interesei par telpaugiem, savādāk trakajā skrējienā šis jaukais adatainais pasākums būtu aizskrējis man garām. Biju pavisam apburta no ieraudzītā, cik skaisti!!! Informācija vēstīja, ka izstādē ap 400 kaktusu un sukulentu veidu no audzētāju privātajām kolekcijām. Iespaidīgi daudz mazu un nedaudz lielāku podiņu, uzzināju, ka vienam galvas izmēra lieluma kaktusam jau 23 gadi, iespaidojusies no daudzajām adatām, rezultātā tiku pie diviem maziem un jauki adatainiem eksemplāriem Martas palodzei, bet Mārtiņš savējai lepni izvēlējās adēnijas jeb tuksneša rozes stādiņu, nu, ko, manuprāt, džeks iekrita, būs viņam tagad jāstudē informācija par sava auga kopšanu. Bildēs pavisam nedaudzi eksemplāri, izstādē ieskrējām pavēlu, pie tam aizmirstot par pirmssvētku darbadienu, muzejs gatavojās slēgšanai, acis ņirbēja no daudzajiem podiem un podiņiem, un es neesmu kaktusu audzētāja, pat ne interesente, bet tomēr bija tik skaisti...
Svētdien pabijām vēl vienā jaukā pasākumā - smilšu skulptūru festivāls Jelgavā, šī gada tēma "Nākotnē pēc 750 gadiem". Pasakains laiks (beidzot vasara ir klāt!) - saule, smiltis, vējš un ... apmeklētāju burzma, bet bērniem prieks par atrakcijām un Valmieras kinostudijas izrādi "Dusmīgie putni." Nofotografēt skulptūras, drīzāk to fragmentus bez skatītājiem fonā, bija patiess izaicinājums. Dažas bildes tomēr izdevās uzņemt.
Un tik saulaina brīvdiena, zilās debesis un pienenes, šis kopums ideāli piemērots manu spilgto krāsu kvadrātu fotosesijai. Nekā gatava jau vēl nav, kārtējais iesāktais process. Lai sevi ar šīm spēcīgajām krāsām uzmundrinātu, pēdējo nedēļu laikā tamborēju pašus vienkāršākos vecmāmiņas kvadrātus, darbojas perfekti, mani uzlādē košais un man mīļais krāsu salikums, bet vienkāršais musturs procesā ļauj pamaldīties domu labirintos. Kas no tā visa sanāks galarezultātā, nezinu... pašlaik man svarīgs ir tikai process. Materiāls - pagājušajā gadā iegādātā ekonomiskā turku Alize Forever (100% Microfiber Acrylic, 50g/300m), tamboradata Nr. 1,75.
Saulainu nākamo darba nedēļu!
2 komentāri:
Kādreiz man ļoti patika kaktusi. Tad savu sirdi atdevu orhidejām. Tad manām orhidejām piemetās nelaba slimība un nevarēdama tās izārstēt, visas izmetu laukā...un nu jau vesels gads bez podiņiem uz palodzēm.
Palodzes bez podiņiem ir tādas skumjas palodzes. Arī manas orhidejas no palodzes aizgāja grabēdamas pa atkritumu vadu, bet ne jau slimība bija pie vainas... vieta gan tukša nepaliek....
Ierakstīt komentāru