Brīvdienu spēles ar kvadrātiņiem, sestdienas vakarā svinīgi tiek uztamborēts pēdējais šīs segas kvadrātiņš, septiņdesmitais, dienā vēl pieci pietrūka līdz finālam, spītējot vējam, tiek palienētas dažas līdzpaņemtās mašīnītes un citi zvēri, lai mani kvadrātiņi nelidotu vējā pa gaisu, bet tāpat lido... nu, ko, jāpārceļas spēlēties telpās... bet ak, vai, gaisma tur ne pārāk, kaut gan vienā bildē šķiet, ka mana sega pārvēršas lieliskā paklājā. Spēlējos, jo vēlējos salikt fināla rezultātu, bet tas beigās izpalika, mugura slapja no locīšanās, lieku un pārvietoju motīvus, un tad atkal no jauna, bet kaut kas nesanāk... šī nebija tā lieliskā diena rezultāta iegūšanai... bet bildītes gan safotografēju...
Kvadrātiņi uztamborēti, procesā neviens līdzi ņemamais rokdarbs vairs nav, pārējie nepabeigtie rokdarbi visi tādi lieli un piņķerīgi, tādi mājas, mīļās mājas, procesi, bet Ķīpsalā bērnam mēģinājums deju lielkoncertam, gandrīz visas dienas garumā, kaut kas līdzi paņemams knibināms, bet ne sarežģīts, lai nebūtu jādomā un jāskaita, būtu tieši laikā... Veru vaļā savu dārgumu lādi, un man virsū skrien Noro Cashmere Flavor Color Nr.152 kamols, ņem mani, ņem mani.... jā, ņemšu... un momentā zinu, ka no tā tamborēšu šos pašus segas motīvu kvadrātiņus, izvēlos smalkāku tamboradatu, šoreiz Nr.2,25, pamēģināju arī ar vēl smalkāku tamborēt, bet tad tamborējums kļūst ciets un tas jau man vairs nepatīk, jo esmu šo kamolu pirkusi ar domu par vasaras džempīti, man ļoti patīk šī zilā spilgti spirgtā krāsa, kas caurvijas visam kamolam. Tas ir tas pats Color Nr.152, no kura man iepriekš bija tamborēta vilnīšu šalle, savienojumā ar zili, zaļi, violeti gaišajām kidmohērām. Biju toreiz sajūsmā par šīs dzijas lielisko metrāžu, tādēļ esmu nopirkusi to vēl mazliet. Rīta pusē uztop pirmie četri kvadrātiņi... tie ir tik lieliski!
Azartiski svētdienas dienas gaitā turpinu tamborēt... pieci, seši... septītais... kamols ir īsts pārsteigums, pats kā īsts mākslas darbs, kamēr viens bērns dejo, otrs jau atradis kompāniju citu mazo tusētāju vidū, bet pats lielākais iegājis sevī un telefonā... nevienam es vairs neesmu vajadzīga, cik tomēr labi, ka tamboris līdzi!
Nākamās dienas rīta saulītē jau veseli deviņi motīvi gozējas... jauks sākums, vai ne?
Tulpes no zaļajiem bumbu pumpuriem vāzē mājās izplaukušas, kā pufīgas rozes un pasakaini smaržo. Tā ir īsta laime, šajā trakajā pavasara ziedonī alerģijas nomocītai ik pa laikam tomēr sajust smaržu, un tad tā kārtīgi sasmaržot ... līdz atkal viss ir ciet... lakats arī pamazām aug, vien brīvdienu kā vienmēr šķiet par maz. Bet es nesteidzos, lēnām izbaudu šo košo procesu, jo pašlaik aktīvi nēsāju gaiši zilo un rozā lakatu, un tie ir lieliski!!!
Kā svētku dienai piedien, šodien magnolijas kanālmalā pilnos ziedos, tik svinīgi skaistas un visu skatītāju apjūsmotas. Es nevarēju tās nenofografēt, nu gluži kā visi citi jūsmotāji. Ak, pavasar, ak, pavasar...!!!
Šodien visus rokdarbus pie malas, svinam!
Brīnišķīgas svētku brīvdienas, ar prieku un lepnumu sirdī!
Jauku nākamo pavasara darba nedēļu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru