svētdiena, 2014. gada 21. septembris

Vienkāršas brīvdienu baudas

Saulainas brīvdienas, vai nav brīnišķīgi, ka brīvdienas, kurām ir jābūt labām, tādas arī ir? Esmu optimiste, esmu iemācījusies katrā situācija saskatīt ko labu, piemēram, var saskumt, ka arī sestdienas rītā agri jāceļas, jo bērniem todien ir papildus deju nodarbības, bet šajā situācijā iespējams saskatīt arī ko jauku, pierasto rīta kafiju baudīt ārpus mājas, ļoti jaukā kafejnīcā, bet deju nodarbības beigas un nogurušo dejotāju sagaidīt saulītē uz soliņa, ar vēju matos un domās, ar tik mīļajām un pierastajām adatām rokās.
 


 
Sestdienas rīts pilsētā ir tik kluss, un ja tas vēl ir saulains un silts rīts... patiesībā man ir dota iespēja pavadīt dienu, nodarbojoties ar to, kas man patīk. Pēcpusdiena šodien pieder krustiņiem, pēc dejošanas un tai sekojošas pastaigas, mani bērni ir gana saguruši, tādēļ man ir laiks pakrustiņot. Otrās elpas projekts disciplinē, katru nedēļu ir jāatrod laiks pašūt savu saulespuķi, kaut gan mans prāts joprojām ir pie adāmprojektiem. Izvelku no plaukta krāsu paleti, gribēju piemeklēt zilās krāsas toņus saulespuķes fona debesīm un mākoņiem, bet nevaru sakoncentrēties zilajiem, atlieku to nākamreizei, šoreiz turpinu vien ar tiem pašiem brūni dzeltenajiem. Tātad, saulespuķi izdodas pakrustiņot mazliet piektdienas vakarā, mazliet sestdienas pēcpusdienā un mazliet arī svētdienas rīta agrumā, kamēr mani draiskuļi vēl guļ. Veltot laiku arī sev un sev tīkamām nodarbēm, pēc tam es saviem bērniem varu dot daudz vairāk.
 

 
Svētdiena mums visiem paiet aktīvās nodarbēs, Mežaparka atpūtas prieki tik saulainā brīvdienā, skaistās dzeltenās puķes saziedējušas dobē pie bērnu atrakciju laukuma, bet Elitas gliemezis aizrāpojis līdz Zoo ieejai, gaužām grūti gliemezi nobildēt bez kāda bērna fonā, visi grib tam pieskarties, pataustīt vai noglāstīt, apskriet tam apkārt, un to visu katrs dara vairākas reizes, pie tam beigās visiem noteikti vajag nofotografēties kopā ar to, jautrība ap un ar gliemezi!
 



 
Kādēļ gan katru brīvdienu neizdarīt kaut ko muļķīgu, kas liek pēc tam pasmaidīt, piemēram, jautra fotosesija vienkārši tāpat, jauks fons (koku stumbri) un bērnu rotaļas vienlaikus, tik pat kā neiespējami noķert kadrus bez bērnu riņķošanas ap kokiem, bilžu lērums, šeit tikai dažas, atlasītas ar mani, ha, ha, ha ... un manu mīļo adīto sarkano jaku, ļoti jauks, košs, silts, ērts apģērba gabals no kvalitatīviem materiāliem, tādēļ arī kalpo man tik lieliski. Un mana šobrīd adāmā šalle aug, vai ne?
 



 
Lai izdodas rast prieku, jauku nākamo darba nedēļu!
 

3 komentāri:

RitaGri teica...

Šalle aug, krustiņi krustiņojas un bērni priecīgi.
Man sestdienas prieks bija purvs. Kopā ar labu draudzeni. Diena bija silta, ne pārāk saulaina, jo purvā saulīti nevajag, tad ogas nevar pamanīt. Mājās atgriežoties sagurušai ir tik jauki, ka pusdienas ir gatavas. Bet svētdien vēl laiks atļāva palasīt ābolus. Šodien gan lietus ļauj čubināties istabā. Man ar steigu jāķeras pie izšujamajiem darbiņiem.

Natas Nest teica...

Great pictures! A wonderful jacket and the scarf is very pretty, too! Greetings, Nata

Madara teica...

pa smuko:)
es ar saulainās brīvdienas lietderīgi izmantoju, relaksējos smagā darbā dārzā :D

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...